FOTO: LETA
Sals veido aizvien biezāku ledus kārtu ezeros. Taču tās biezums ir ļoti atšķirīgs. Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības inspektori, apsekojot ezerus, arī mēra ledus biezumu.
Piebalgas ezeros Inesī un Alaukstā makšķernieki var justies droši, pastāsta biedrības vadītājs Ainārs Šteins. Tāpat arī Zobulā, Nedzī un Brenkūzī. “Bānūzī, Juverī, Ilzes un Taurenes ezerā situācija cita. Tie ir dziļi, krastā ledus ir līdz 15 cm biezs, tālāk var būt pieci centimetri. Ezerus ietekmē upes un avoti,” stāsta A. Šteins un uzsver, ka visos Pārgaujas ezeros krasta josla ir droša, bet, piemēram, Ungurā 50 – 60 metrus no krasta ledus kārta ir vien trīs līdz seši centimetri, bet Riebiņā plāns ledus ir jau dažus metrus no krasta.
“Sals uznāca strauji, izveidojās ledus kārta, bet ne bieza, tad uzsniga, sniega kārta neļauj ūdenim sasalt dziļumā. Starp sniegu un ledu ir ūdens. Jāgaida kārtīgs spelgonis, kas izsaldētu cauri sniegam. Piebalgā, kur Alauksts un Inesis, sals bija vēlāk, pēc snigšanas, tāpēc starp sniega un ledus kārtu nav ūdens,” skaidro A. Šteins.
“Zemledus makšķernieki patlaban bauda ziemu. Katrā ezerā kādu var redzēt,” saka A. Šteins un atgādina, ka pašvaldība ir noteikusi: ja ledus biezums ir līdz desmit centimetriem, uz ūdenstilpes atrasties nedrīkst. Ja 15 cm, makšķerēt drīkst tikai tie, kam ir nepieciešamais aprīkojums, biedrība kontrolē, vai makšķerniekam tas ir. Ja ledus biezāks par 15 cm, uz ezera droši var justies ikviens. “Taču katrā ezerā ir bīstamas vietas, visbiežāk upju iztekas, ietekas, kur ledus vienmēr būs plānāks,” uzsver biedrības vadītājs.
Biedrība atpūtas vietās pie Ratnieka Līgatnē un Niniera ezera Cēsu pievārtē sagādājusi malku, ir ugunskura vieta, un brīvdienās var doties piknikā.
Komentāri