Līdz šim Valmiera bija pazīstama arī ar to, ka ziemās veseliem autobusiem turp brauca teātra skatītāji. Pilsēta, būsim godīgi, agrāk visai garlaicīga – rūpnieciska. Citu vidzemnieku uzmanību tā galvenokārt piesaistīja ar profesionālo teātri. Tagad situācija mainījusies. Šie laiki pilsētas dara slavenas ne tikai ar rūpnīcu daudzumu, arī ar interesanti izveidotu vidi.
Tādu pilsētu Latvijā kļūst arvien vairāk, nu notiek sacensība par apmeklētāju prātiem. Šajā jomā Valmieras domes deputāti izspēlēja jaunu trumpi. Lai gan Latvijas vasaras ir ļoti īsas un tajās dažnedažādu festivālu netrūkst, valmierieši nāca klajā ar vēl vienu festivālu.
* MĀKSLAI VAJAG TELPU! Tāds uzraksts vēstīja pie vecā nama, kas senos laikos Valmierā celts kā dzelzceļa depo, tagadējos kalpo kā sadzīves lielgabarīta atkritumu šķirošanas un noglabāšanas šķūnis, bet pagājušās nedēļas nogalē bija teātra nams laikmetīgās modes un mūzikas izrādīšanai. FOTO: Mairita Kaņepe
Tagad Valmieras vasaras teātra festivāls ir aiz muguras. Tas pagājušās nedēļas nogalē ilga trīs dienas un trīs naktis pilsētas un Valmieras pagasta dažādās vietās. Tagad pilsētas domei būs spriešana, vai cerētais attaisnojies. Viens ir skaidrs jau bez garas spriešanas – nedēļas nogalē Valmieras viesu namos brīvu vietu nebija, kafejnīcas un restorāni bija apmeklētāju pilni. Tad, kad lietus nebaidīja, Valmieras centrā Hanzas laukums, Valmiermuižas Alus dārzs pilsētas pievārtē bija apmeklētāju un viņu automašīnu pilns. Diennakts stunda pat nebija svarīga.
Jauno pašvaldības ieceri rīkot Valmieras vasaras teātru festivālu un piesaistīt apmeklētāju interesi ar teātra spēlēšanu ārpus drāmas teātra trim zālēm pilsētnieki sākumā uztvēruši dažādi. “Daļa patiešām burkšķ, ka festivālam atvēlēta pārāk liela summa. Cilvēki nesaprot, ka Valmieras pilsētas svētkiem, kas būs augusta otrās nedēļas nogalē un valmieriešiem tā patīk, pašvaldība gatava tērēt mazāk, nekā teātra festivālam,” par pilsētnieku noskaņojumu, vēl pirms festivāls bija noticis, pastāstīja valmierietis Atis Rozentāls.
Valmieras vasaras teātra festivāls brīvā dabā pulcēja vairāk nekā piecus tūkstošus apmeklētāju. Trīs dienās kopā bija divdesmit notikumu, un apmeklētāji bija gaidīti deviņās vietās. Līdz tam neviens nevarēja iedomāties, ka teātris tiks spēlēts vietā, kur pieved lielgabarīta atkritumus šķirošanai, ka tas ir nams ar aizmūrētiem logiem Stacijas ielā. Pirms vairāk nekā simts gadiem nams celts kā mazbānīša depo, tagad tur saimnieko “ZAAO”, un liela daļa pašu valmieriešu šajā nomaļajā vietā pat kāju nebija spēruši. Tagad uz visām izrādēm biļetes bija pilnībā izpirktas gan depo, kur augstās modes rādīja mākslinieki no Rīgas – Mārīte un Rolands Pēterkopi, mūziku modes izrādei sacerējis Jānis Šipkēvics, bet par izrādes tekstu bija izraudzīts Blaumaņa “Tālavas taurētājs”, kuru lasīja Gundars Āboliņš.
Rūdolfa Blaumaņa un Raiņa darbi bija iestudēti vasaras skatuves versijās. Tajā skaitā režisora Mārtiņa Eihes kopā ar Valmieras teātra aktieriem un grupu ”Iļģi” Valmiermuižā kādreizējā lopu laidarā izrādītā “Spēlēju, dancoju”. Arī par šo vietu teātra spēlēšanai bija jābrīnās, bet Tota nokāpšana pazemē, lai glābtu Leldi, nakts melnumā gaismās un tērpos tika iespaidīgi parādīta. Pirmajā festivāla naktī Valmieru pārvērst par maģisku vietu palīdzēja arī dabas spēki, ik palaikam zibeņojot skatītāju acu priekšā.
Tagad redzams, ka pašvaldības un Valmieras teātra iecere pievērst valmieriešu jaunās paaudzes interesi teātra mākslai ir īstenojusies labi. Skatītāji novērtēja arī bērnu un jauniešu programmu, brīvdabas kino un mūzikas vakarus. Bērnu programmā īpašu atsaucību izpelnījās rīdzinieka Kārļa Krūmiņa veidotā izrāde “Nāc laukā!”. Tā notika vairāku Valmieras daudzdzīvokļu namu pagalmos, kur skatījās visi – bērni, vecāki, vecvecāki. Jauniešiem par brīnumu arī viņu skeitparkā bija teatrāls pasākums.
Valmieras nelielajā vecpilsētā arī rādīja vasaras teātri. Bija uzaicināts ansamblis no Igaunijas, lai latvieši uzzinātu, ka Igaunijā šāda vasaras teātru spēlēšana nevis uz estrādēm, bet dažādās netipiskās vietās ir dikti modē.
Lai varētu sagatavot izrādes un iekārtot izrāžu vietas, piemēram, aprīkojot ar skaņu un gaismu tehniku, spēlētājiem un rīkotājiem palīdzēja daudzi Valmieras uzņēmēji. Valmieras vasaras teātra festivāla direktors Reinis Suhanovs saka, ka domāts jau par tālāko, tāpēc festivāla gaitai sekojusi pētnieku grupa. Tā analizēs kļūdas, ieteiks, kā labāk rīkoties citu gadu. Doma par vasaras festivāla turpinājumu citugad netikšot atmesta.
Komentāri