Otrdiena, 1. aprīlis
Vārda dienas: Dagnis, Dagne

Valdziņš pie valdziņa, un raksts gatavs

Sarmīte Feldmane
00:00
27.03.2025
69
Cimdi

Adatas skrien. Vairāk nekā 60 adītājas no Piebalgas un citiem novadiem mācījās vienkāršos un greznos rakstus. FOTO: no albuma

Vairāk nekā simts cimdu no Rietumvidzemes, Ziemeļvidzemes, Austrumvidzemes stāsta par adīšanas tradīcijām novados

Izstāžu zālē “Velves” Jaunpiebalgā uzziedējis krāšņs cimdu dārzs. Skatītāju acis priecē rakstainie adījumi, katrs uzplaucis kā zieds.

Tie izstādē nav izkārtoti, kā pierasts, pa pāriem, bet apskatāmi pa vienam un no visām pusēm.

Izstāde “Vidzemes rakstainie cimdi” atklāj un parāda vienu no Latvijas tradicionālās kultūras pamatvērtībām – rakstainos cimdus. Te vienuviet vairāk nekā simts cimdu no Rietumvidzemes, Ziemeļvidzemes, Austru­mvi­dze­mes, arī Lielvārdes, Krustpils un Piebalgas novada. Cimdi atklāj Vidzemes novadam raksturīgās krāsas un rakstus, liela daļa adīti no dabīgi krāsotām dzijām. Vairākums darināti pēc muzeja materiāliem, lielākā daļa no tiem pēc Marutas Grasmanes grāmatas “Latvieša cimdi”. Uz balta, brūna vai aitas vilnas pelēka fona ieadīti mazāk vai vairāk koši sīki raksti. Cimdu rotāšanai izmantotas gan daudzkrāsainas bārkstis, gan pīnītes un skujiņas, gan kreiliskie valdziņi. Diezgan daudziem valnīši adīti sviķeļainā adījumā, bagātināti ar košām krāsām.

Izstādē apskatāma Tautas tērpu centra “Senā klēts” Vidzemes novada tradīcijās adīto cimdu kolekcija, studiju “Irbi” un “Valdziņš” cimdu adīšanas meistaru darbi, kā arī studijas “Piebaldzēni” meistaru Vijas Ceruses un Ingrīdas Ludzenieces cimdi. Izstāde tapusi, sadarbojoties centram “Senā klēts” un Jaunpiebalgas lietišķās un tēlotājas mākslas studijai “Piebal­dzēni”.

“Izstāde parāda kopainu par Vidzemes cimdiem, un te var ieraudzīt novadu atšķirīgo. Var pētīt, kādi bija raksti agrāk, kādas bija iespējas un kādus cimdus adām šodien,” stāsta studijas “Piebaldzēni” vadītāja Irita Lukšo.

Gatavojoties izstādei, studijas dalībnieces apzināja jaunpiebaldzēnu pūrus, meklēja iepriekšējo paaudžu darināto. Dace Liģere saglabājusi vecāsmātes Martas Liģeres pagājušā gadsimta otrajā pusē adītos vairāk nekā 30 pāru cimdu. “Tie ļauj iepazīt tā laika iespējas un modi, vienlaikus      saglabājot Piebalgai raksturīgās adīšanas tradīcijas,” uzsver studijas vadītāja.  Skatāmi Vilmas Timermanes mūžā adītie cimdi. Piebaldzēniete Vita Elksne    atadījusi vecāsmātes Elvīras Glāzeres cimdus, bet    Vija Ceruse      mammas cimdus. Raita Stepāne noadījusi dūraiņus, kādus ieraudzīja muzeju apvienības “Orisāre” kolekcijā, Ingrīda Ludzeniece atnesusi vecmammas darbus. Turpat blakus ir aplūkojami Vijas Ceruses rakstainie cimdi, kurus iecienījuši un šodien valkā piebaldzēni.

“Var jau pētīt grāmatās un adīt, bet ar laiku kļūst garlaicīgi. Kad ieliec gan savu radošumu, vietas, kur dzīvo, īpašo un tradicionālo, gan mūsdienu adītāju pieredzi, ir prieks par skaistu cimdu pāri,” saka I.Lukšo.
Izstāde rosināja ļauties radošumam un saglabāt tradicionālo, vēsturisko, kas raksturīgs katrai vietai. Izstādes atklāšanas dienā vairāk nekā 60 adītājas no Piebalgas, kaimiņu pagastiem, arī Rīgas, Valmieras, Siguldas veltīja laiku, lai mācītos, dalītos pieredzē. Rokdarbu pratējas ciemojās pie Vitas Elksnes Vecpiebalgā, mācījās, kā ar vienkāršām metodēm noadīt greznus cimdus.    “Ir māka ieraudzīt vienkāršo rakstu smalkumu,” uzsver studijas vadītāja un pauž pārliecību, ka gan Vitas Elksnes, gan Vijas Ceruses stāstītais un rādītais adītājām noderēs, tāpat kā pēc darba zīmējumiem izmēģinātie raksti.

Pasākumā “Cimdu adīšana Piebalgā”    darbnīcas “Dabas adītava” māksliniece  Inese  Īrisa Liepiņa dalījās    iedvesmas stāstā par Piebalgu,    krāsām tās pakalnos un lejās, Gaujmalā. No Li­zuma amatnieku kopas “Laipa” vadītāja Līga Ozoliņa uz Jaunpie­balgu bija atbraukusi ar cimdu grozu, kurā bija gan pagastam raksturīgie darbi, gan citu novadu. Katrs pāris tika izcilāts, izpētīts.

“Adītājas bija izbrīvējušas dienu, lai to veltītu adīšanai, ceru, ka katra mājās brauca ar kādu jaunu atziņu,” saka I.Lukšo un uzsver, ka izstāde “Velvēs” ir iespēja piebaldzēnietēm un apkārtējo pagastu adītājām iepazīt Vidzemes rakstainos cimdus, Piebalgas etno­grāfiskos un tos, kurus dažādos laikos adīja ikdienai.

Cimdi2
Izstādē. Te katru cimdu var apskatīt, pēc kataloga atrast savā pusē adītos. 
FOTO: no albuma

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Uz 19 domes krēsliem ir konkurence

00:00
31.03.2025
53

Izskatās, lai noturētu vai iegūtu pozīciju Cēsu novada domē, nopietni sacentīsies divi politiskie spēki – “Jaunā Vienotība” un politisku partiju apvienība “Rī­cība un Atbildība”, kuru Cēsu novada domes vēlēšanām izveidoja Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija, Vidze­mes partija un partija “Latvijas attīstībai”. Sevi piesaka partija “Latvija pirmajā vietā”. Uz deputātu vietām kandidē arī partija “Progresīvie” […]

Vakanču gadatirgū atrod darbu un strādājošos

00:00
30.03.2025
55

Par Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA)  vakanču gadatirgu bija liela interese. To apmeklēja vairāk nekā simts darba meklētāju, savukārt vakances piedāvāja astoņi dažādu nozaru uzņēmēji un iestādes. “Durvis vērām vēl pirms desmitiem, jo stāvēja gara rinda,” stāsta NVA Cēsu filiāles vadītāja Ilona Rute un uzsver, ka darba meklētāji novērtē iespēju satikt darba devējus, parunāties par darba […]

Pašvaldības policijas inspektori izglābj grimstošas automašīnas vadītāju

00:00
29.03.2025
115

Dramatisks negadījums trešdien, 26. martā, Cēsīs norisinājās Raiņa ielas apkaimē. Pateicoties novada Paš­valdības policijas inspektoru Guntara Irbes un Edgara Špaca zibenīgajai reakcijai un pašaizliedzībai, izdevās izglābt Du­binskas dīķī iekritušas un grimstošas automašīnas vadītāju. Pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts pastāstīja: “Automašīnas vadītāja no Raiņa ielas iebrauca Dārz­niecības ielā, pretēji satiksmes kustībai šajā vienvirziena ielā. Sapratusi kļūdu, […]

Bīstamā infekcija arī mūspusē

21:18
28.03.2025
153

Bīstamā E.coli infekcija bērniem konstatēta arī Cēsu novadā. Cēsu klīnikā ar šo toksīnu producējošo zarnu nūjiņas izraisītu slimību jeb E.coli infekciju šonedēļ ārstējās divi bērnudārza vecuma bērni, pastāstīja klīnikas pārstāve Dace Valnere. “Viens bērns trešdien pārvests uz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, viņa stāvoklis ir smags. Otrs bērns turpina ārstēties Cēsu klīnikā ar pašlaik vidēji smagu […]

Bizness aug līdzi bērniem

00:00
28.03.2025
141

Ar zīmolu “Meistariņš” cēsnieki, Ozoliņu ģimene, piedāvā attīstošas rotaļlietas bērniem Cēsnieki Madara un Mārtiņš Ozoliņi pirms astoņiem gadiem uzsāka savu biznesu ar zīmolu “Meistariņš”, to uzsākot ar aktivitāšu dēļu izgatavošanu mazuļiem. Tagad top arī gaismas galdi, 18 vēstuļu grāmata, kā arī sniedz pakalpojumu – Ceļojošo gaismu un sajūtu namiņu jaunākā vecuma bērniem, kur viņi var […]

25.marts dzīvo represēto atmiņās

00:00
26.03.2025
56

Tas jāizprot jaunajai paaudzei Pavasaris, mostas daba, bet šodien Latvijā pie karogiem sēru lentes. 1949. gada 25. marta deportācijas ir viena no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm. Dažās dienās padomju okupantu vara otro reizi īstenoja masu deportāciju. Liepas bibliotēkā savāktas un glabājas liepēniešu, kurus no 1941. līdz 1953.gadam    skāra represijas, atmiņas.  Te jau daudzus gadus […]

Tautas balss

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
20
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
33
34
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
21
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
40
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
19
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Sludinājumi