Vaives pagasta pašvaldība šogad saņēmusi atbalstu trim Latvijas vides aizsardzības fondā iesniegtiem projektiem.
Pagasta padomes priekšsēdētāja Valda Zaļaiskalna pastāstīja, ka viens projekts iesniegts, lai pretendētu uz atbalstu latvāņu ierobežošanas pasākumiem pašvaldību īpašumos un valdījumā esošajās zemēs. Ar fonda piešķirto naudu un pagasta padomes līdzfinansējumu šovasar paveikts daudz – desmit hektāri pašvaldībai piederošās lauksaimniecības zemes, kur auguši latvāņi, uzarts, kultivēts, iesēts zālājs.
“Ceram, ka tas dos rezultātu, jo augi savā starpā cīnās par vietu zem saules. Turklāt šis lauks tagad iekopts un būs vieglāk pļaujams citus gadus. Vietās, kas nav apstrādājamas ar tehniku, latvāņi vairākas reizes nopļauti ar rokām. Esam priecīgi, ka izdevās atrast drosmīgos, kuri veic šo samērā bīstamo darbu – latvāņu pļaušanu.
Pagasta padomes īpašumus katru gadu regulāri pļaujam, jo nevaram prasīt kārtību no citiem, ja savā saimniecībā tās nav. Taču mūsu Vaivē latvāņu platības ir lielas, galvenokārt tās ir privāto īpašnieku zemēs. Veicam ar viņiem saraksti, sarunas. Ir atsaucīgi cilvēki, bet netrūkst arī tādu, kuri dusmojas, ka traucējam. Ja jau latvāņi augtu tikai viņu zemē, neko neteiktu, bet šis augs izplatās. Tāpēc ar tiem cīnīties vajadzētu visiem reizē,” saka V. Zaļaiskalna.
Viņa arī norāda, ka šim jautājumam lielāku uzmanību vajadzētu pievērst valsts līmenī. Šobrīd latvāņu apkarošana notiek kampaņveidīgi. Vienu gadu atbalstu var saņemt privātīpašnieki, citu– pašvaldības. Vajadzētu kopīgu ilgtermiņa programmu, jo ar vienreizējām aktivitātēm šo problēmu neatrisināt.
Divi Latvijas Vides aizsardzības fonda projekti saistīti ar Rīdzenes ciema komunālo saimniecību. Viens jau īstenots – dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošana, uzstādot jaunu ūdens atdzelžošanas iekārtu, tā nodrošinot normatīvo aktu prasībām atbilstošas koncentrācijas dzelzs saturu dzeramajā ūdenī.
Vaives pašvaldības komunālās nodaļas vadītājs Jānis Platais pastāstīja, ka atdzelžošanas iekārtas bija nepieciešamas, jo Rīdzenē ūdenim ir ļoti augsts dzelzs saturs. Pirms vairākiem desmitiem gadu atdzelžošana bijusi, bet pēdējos pārdesmit gados tā vairs nav darbojusies. Tagad vecās iekārtas demontētas, uzstādītas jaunas, modernas un kompaktas.
“Iedzīvotāji tikai sāk sajust šo efektu. Pats dzīvoju Rīdzenē, tāpēc varu kontrolēt situāciju. Jāpaiet laikam, līdz caurules izskalosies, bet jau tagad jūtams, ka ūdens kvalitāte uzlabojusies. Iecerēts nākotnē nomainīt arī caurules no ūdenstorņa līdz mājām, bet pagaidām tam vēl nav finansējuma,” stāsta J. Platais.
Vēl viens projekts paredz rekonstruēt Rīdzenes notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Lai arī pašreizējās strādājot apmierinoši, tās jau novecojušas, tāpēc izmantota iespēja piesaistīt fonda naudu.
Abu ūdenssaimniecības sakārtošanas projektu kopējās izmaksas ir 42 070 lati. No tā 11 796 lati ir Latvijas Vides aizsardzības fonda dāvinājums un 30 274 lati pašvaldības aizņēmums no Vides investīciju fonda.
“Ir labi, ka viss nav tikai uz pašvaldības pleciem. Bet arī pašiem jābūt aktīviem, jāskatās piedāvājumi, jāraksta projekti, jāprot tos aizstāvēt,” saka V. Zaļaiskalna.
Komentāri