Kopš Latvijā sievietes attālinājies pensijas laiks, kas ir izlīdzinājies ar vīriešu pensionēšanās vecumu, sievietēm sasniedzot 40 un 50 gadu slieksni, dzīves aktivitātes nesamazinās. Par spīti pieaugošajai pusmūža dzīves posma vērtībai, sabiedrībā joprojām dominē ar jaunību saistītas vērtības. Šis paradokss kalpojis par pamatu pētījumam Baltijas valstīs, kā sieviete jūtas pēc 40. Dove pētījumu “Sieviešu uzskati par skaistumu un vecumu” komentē LU socioloģijas nodaļas dekāne, sociālantropoloģe Aivita Putniņa.
– Latvijā 62 procenti sieviešu atzīst, ka 40 un 50 gados ir “pārāk jaunas, lai būtu vecas” un jūtas apmierinātākas ar dzīvi, salīdzinot ar iepriekšējās paaudzes sievietēm šajā vecumā.
Ar pusmūžu mainās cilvēka vērtību hierarhija, jaunībā svarīgās izskata vērtības aizstāj attiecību un veselības kvalitāte. Attieksmi pret vecumu veido arī kultūras un sabiedriskuma tradīcijas. Jo mazāk sabiedrībā tiek kritiski runāts par sievietes vietu sabiedrībā, sasniedzot pusmūžu, jo sievietes retāk pamana tās diskriminējošas pazīmes, kuras kultūra ignorē.
Baltijas sievietes visiekārojamākās un pievilcīgākās jutušās trešā gadu desmita otrā pusē. Latvijā sievietes pašvērtību nosaka viņas pašas aktīvās dzīves prasmes. Visbiežāk viņa ir atsaucīga, labsirdīga, aktīva, dzīvespriecīga, mīlēta, pašpārliecināta. Lietuvā un Igaunijā pirmo vietu ieņem kategorija “mīlēta” (45 procenti). Tāpat kā rītam ir sava vērtība, tā arī vakaram, būtisks ir konteksts. Sievietes neuztrauc novecošanās personiskajā kontekstā (spogulī katrs redz sevi tādu, kā atceras), bet gan publiskajā jomā. Augsts bezdarba līmenis Latvijā 90. gados vecumu padarīja par problēmu, un sievietēm pirmspensijas vecumā bija teju neiespējami atrast darbu. Tagad neviens vairs neuztraucas, ka pārdevējai vai stjuartei nav 20 gadu. Pētījums par dzīves kvalitāti rāda, ka Latvijas sievietēm 40 un 50 gadi ir robeža, kas sniedz zināmu neatkarību un ļauj atvēlēt laiku sev. Bērni ir izauguši.
Jaunība tiek augsti vērtēta saistībā ar ķermeni, bet sabiedrībā būtiskas ir citas cilvēciskās vērtības, kas nāk ar pieredzi – prasme uzturēt attiecības, pašcieņa, briedums, kas ļauj veiksmīgāk uzturēt partnerattiecības. Sievietes pusmūžā ir redzīgākas – labs izskats der, bet kā tēlu veido cilvēka iekšējās kvalitātes. Uzsvaru maiņa ietekmē arī partnera atlases kritērijus, no smukuma virzoties uz personības iezīmēm un prasmēm rūpēties un cienīt otru. Latvijā populārs negatīvais stereotips, kuru novērojušas aptaujātās sievietes, ir par sieviešu vecuma kvalitāti pēc 40 gadiem. Proti, ka labākie gadi šai vecumā jau ir aiz muguras, kamēr vīriešiem labākā dzīve sākas tikai pēc 40. Šo stereotipu dažādā pakāpē Latvijā ir izjutušas 38 procenti aptaujāto. Vienlaikus daudz vairāk – 47 procenti sieviešu uzskata, ka šī aizsprieduma drīzāk nav.
Dati liecina, ka sievietes veselīgi vērtē vīriešu 40 gadnieku krīzi. Daudz aprunātā krīze nav tikai vīrišķības objektīvi ierosināta parādība. Tā piemeklē pārsvarā vīriešus vidus un augstākajā vidusšķirā.
Pētījums rāda, ka visvairāk Latvijas sievietes mulsinājuši ar seksualitāti saistītie jautājumi, liekot izvēlēties neitrālas atbildes. Tomēr teju vairāk kā puse sieviešu atzīst, ka baudas negūšana no seksa pusmūžā nav izplatīts priekšstats. Vēl 18 procenti respondentu atzīmējušas stereotipu, ka sievietēm pusmūžā nav seksa, bet 53 procenti to noraidījušas.
Mūsdienās novecošanās kļūst par procesu, kurā sievietes tēlu veido sevis kopšana, attīstīšana, kas vērsta nevis uz atbilstību šauriem izskata kritērijiem, bet uz ķermenisku labsajūtu, veselību un sociālajām saiknēm. Vecums faktiski kļūst par lieku elementu, jo bioloģiskās pazīmes kļūst nebūtiskas. Tas izskaidro paradoksu sieviešu vērtējumā par žurnāliem, kas pietiekami atspoguļo viņu vecuma sievietes, taču ne pašu “vecumu”. Lasītājas gaida, lai žurnāli un reklāmas runā par viņām aktuāliem jautājumiem un vērtībām – attiecībām, dzīvesprieku, ikdienu, kurām nav citas tiešas saiknes ar cilvēka bioloģisko vecumu.
Komentāri