Korespondents J.Gabrāns 15.septembra laikrakstā “Druva” uzdod jautājumu – būt vai nebūt Cēsu Olimpiskajam centram? Tagad par nožēlu sliecos teikt – nē! Kāpēc? Lasu Cēsu novada pašvaldības Finanšu komitejas lēmuma preambulu: “Uzskatām, ka sabiedrības (t.i. Cēsu OC –aut.) attīstību spēs nodrošināt nevis vairāki Dalībnieki ar dažādu daļu sadalījumu, bet gan Dalībnieks, kura daļu apmērs pārsniedz 50%.”
Komiteja nolemj pārdot domei piederošās 14 228 kapitāldaļas. Manuprāt, sākumā diezgan melīgs apgalvojums – ka attīstību spēs nodrošināt nevis vairāki dalībnieki ar dažādām daļām, bet gan dalībnieks ar 50% un vairāk daļām.
Kā viens no dibinātājiem varu apgalvot: pārstāvēdams Cēsu rajona padomi Cēsu Olimpiskajā centrā, kurā tobrīd vēl darbojās Latvijas Olimpiskā komiteja, SIA “Cēsu būvnieks” un AS “Valters un Rapa”, nevienam no dalībniekiem tobrīd nepiederēja vairāk kā puse daļu. Laikā no 2002. līdz 2009.gadam Cēsu Olimpiskais centrs piesaistīja aptuveni miljons eiro. Pateicoties šiem līdzekļiem, tika iegādāta tehnika, rekonstruēta slēpošanas trase, izveidota ūdenskrātuve, paplašināta šautuve līdz 30 mērķiem- atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Trasē tika rīkots Eiropas čempionāta vasaras biatlona posms un IBU (Internacionālā Biatlona federācija) kauss rollerslēpošanā. Olimpiskā centra trasi var uzskatīt par mājas trasi 11 bijušā Cēsu rajona novadu sportistiem, kas Latviju pārstāvējuši Ziemas olimpiskajās spēlēs. Trasē ir izauguši vairāk nekā 40 Eiropas un Pasaules jauniešu, junioru un pieaugušo čempionātu dalībnieki. Savulaik par trasi atzinīgus vārdus ir teicis gan IBU prezidents, gan ārvalstu sportisti un treneri. Bija laiks, kad citu Latvijas ziemas sporta bāžu pārstāvji brauca uz Priekuļiem pēc padoma jautājumos par bāzes attīstību un ikdienas uzturēšanu.
Tas viss bija… Kādēļ tad šobrīd centrā nav attīstības? Priekuļu pašvaldības vadītāja E.Stapulone atzīst, ka viens no iemesliem – netiek pildīts Cēsu un Priekuļu deputātu pilnsapulces konceptuālais lēmums-katram dalībniekam uzņemtās finansiālās saistības. Šeit domāta Cēsu novada pašvaldība. Pietrūcis arī līdzšinējās (tagad jau pagātnes formā) valdes priekšsēdētājas R.Siliņas (kuras pamatdarbs ir Cēsu novada domē) uzstājības un godaprāta, viņa pametusi darbu īsi pirms slēpošanas sezonas sākuma. Tas nozīmē, ka reāli šogad varam palikt bez mākslīgā sniega. Man, bijušajam Cēsu novada domes deputātam, neskaidrs paliek jautājums- kāpēc tik strauja viedokļa maiņa? Vēl pavasarī domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs deputātus informēja, ka notiek sarunas par kapitāldaļu pārņemšanu no Latvijas Olimpiskās komitejas, lai Cēsu pašvaldībai piederētu 51% kapitāldaļu. Vai tad deputātu domas tik krasi mainījušās, ka var lemt par pretējo? Vai kāds ir aizdomājies, kas notiks ar Cēsu Olimpisko centru, ja Priekuļu pašvaldība nenopirks Cēsu daļas, turklāt vai priekuliešiem tas būtu izdevīgi, ja vairums trases atrodas uz Cēsu novada zemes un visi pamatlīdzekļi pieder cēsniekiem? Varbūt E.Stapulonei ir taisnība, ka kāds no peļķes grib izkāpt sausām kājām?
Komentāri