Šāds jautājums izskanēja šonedēļ Cēsīs notikušajā diskusijā par atkarību profilaksi un jaunu HIV profilakses centru izveidi.
To vadīja žurnāliste Daina Jāņkalne, piedalījās Cēsu un Limbažu pašvaldību jaunatnes lietu un sociālo dienestu speciālisti, pašvaldību un Valsts policijas pārvalžu, Valsts probācijas dienesta darbinieki.
Jau 12 Latvijas pilsētās, arī Valmierā, Rīgā, Jūrmalā, Bauskā un Kuldīgā, izveidoti un veiksmīgi darbojas HIV profilakses centri. Tajos gan narkomāniem, gan HIV un ar citām slimībām, kas izplatās ar asinīm, saslimušajiem, kā jebkurai personai iespējams saņemt konsultācijas, psiholoģisko atbalstu, informāciju, arī par rehabilitācijas iespējām un ārstēšanos. Šajos centros tiek veikta infekciju slimību diagnostika. Tur piedāvā arī šļirču apmaiņu. Jebkuram, saglabājot anonimitāti, iespējams izlietoto šļirci apmainīt pret jaunu un tīru.
Sabiedrības veselības aģentūras „AIDS un STI profilakses centra” vadītāja vietniece Inga Upmace skaidro, ka šāda prakse veiksmīgi darbojas arī citviet pasaulē, šādi iespējams savākt un iznīcināt netīrās, pat bīstamās šļirces.
“Likumi nosaka, ka narkotikas nedrīkst lietot, taču tas tomēr notiek,” atzīst I. Upmace, vērtējot, ka šim jautājumam jāpieiet gan no veselības, gan sabiedrības drošības viedokļa. Arī Latvijā narkotikas kļūst aizvien aktuālāka problēma. Jaunieši pasākumos tiek aizturēti par narkotisko vielu lietošanu, palielinās arī autovadītāju skaits, kuri narkotiku reibumā sēdušies pie stūres. Šāda tendence novērojama arī Cēsu rajonā, tomēr ne tik aktuāli kā Rīgā. Palielinās arī cilvēku skaits, kuri saslimst ar slimībām, kas izplatās ar asinīm, piemēram, HIV, hepatīts B, C un D. Cēsīs pēc pašreizējiem SVA datiem ir astoņi ar HIV saslimušie.
I. Upmace skaidro – ja vairāki narkomāni lieto vienu un to pašu šļirci vai tā tiek izmantota vairākkārt, palielinās iespējamība inficēties ar šīm slimībām. Sekas skar ne tikai intravenozos lietotājus, bet arī līdzcilvēkus, jo ar slimībām iespējams inficēties arī seksuālā ceļā.
„Par problēmas attīstību un risinājumiem jāsāk domāt, kamēr tā vēl nav kļuvusi aktuāla. Kad tā tāda kļūs, būs jau krīzes situācija,” uzskata Jelgavas sociālo lietu pārvaldes veselības aprūpes un veicināšanas nodaļas vadītājs Jānis Vērzemnieks. Viņš saka, ka ar centra starpniecību iespējams uzzināt patieso narkomānijas izplatību.
Šļirču apmaiņas iespējamība radīja bažas policijas darbiniekos. Cēsu pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Sviķis un nepilngadīgo lietu inspektors Jurijs Ņesonovs, kā arī VP Cēsu rajona policijas pārvaldes kārtības policijas biroja 2. nodaļas, 2. iecirkņa priekšnieks Andrejs Cukmans vērš uzmanību tam, ka narkotiku lietošana ir pārkāpums, par ko paredzēts kriminālsods. Viņuprāt, šāda maiņas punkta esamība drīzāk veicinātu, ne mazinātu narkotiku lietošanu. Šīm bažām piekrīt arī Cēsu pašvaldības Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūras direktore Iveta Sietiņsone. V. Sviķis precīzi definēja pretrunu – veselības sistēmas darbinieki šļirces iedošanu uzskata par metodi, kā mazināt saslimstības risku, policijas darbinieki šļirci redz kā pārkāpuma izdarīšanas instrumentu.
Visi diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka konsultācijas, izglītošana un profilaktiskie, atkarības mazināšanas veicinoši pasākumi ir nepieciešami. Cēsu domes izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina neuzskata narkotikas par aktuālu problēmu Cēsīs. Viņasprāt, jauniešu vidū popularitāti guvis veselīgs dzīves veids un latvisko tradīciju ievērošana. Pērn izveidotais Cēsu bērnu un jauniešu izglītības un veselības
centrs nodarbojas ar informēšanu un konsultēšanu par veselības, arī atkarību jautājumiem.
Saruna nenoslēdzās ar konkrētiem secinājumiem vai lēmumiem, taču mudināja aizdomāties, vai nav iespējams darīt vēl vairāk kā pašlaik, lai mazinātu narkotiku lietošanas izplatību, kā arī inficēšanās risku.
Komentāri