Cēsu kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības (KKS) biedri gada pilnsapulcē izvērtēja iepriekšējā gada darbības rezultātus.
Pērn KKS nosvinēja piecu gadu darbības jubileju. Šajā laikā no dažu cilvēku sabiedrības tā ir biedrība ar 172 biedriem, kaut vēl 2004.gadā bija tikai 104. Sabiedrības aktīvi pērn palielinājušies par pieciem tūkstošiem latu, bet biedru noguldījumi par trim tūkstošiem un jau sasniedz 12 tūkstošus.
”Tas liecina, ka krājaizdevu sabiedrībai biedri uzticas. Tai uztic savu naudu un arī izmanto iespēju aizņemties.
Centrālajā krājaizdevu sabiedrību savienībā starp citām turamies godam,” uzsvēra valdes priekšsēdētājs Ādolfs Zeļonka un piebilda, ka pērn par 4,7 tūkstošiem latu palielinājusies kredītos izsniegtā summa un arī kredītu skaits, pieaugusi vidējā aizdevumu summa, pērn tā bijusi 420 latu.
Visvairāk kredītus (39 procenti) biedri ņēmuši dzīvokļu un māju remontam, arī iepriekšējā gadā šim mērķim ņemts visvairāk. Sadzīves priekšmetus uz kredīta iegādājušies 15 procenti kredītņēmēju, tikpat, cik pērn (desmit cilvēki) aizņēmušies naudu auto iegādei. Pērn tikai viens procents aizdevumu izsniegti lauksaimniecības attīstībai, iepriekšējā gadā tie bija septiņi procenti. Savukārt krājaizdevu sabiedrības biedri vairāk nekā agrāk naudu aizņēmušies
mēbeļu iegādei, svinību un bēru rīkošanai, mācībām. ”Pieaug kredītņēmēju prasības. Cilvēki vairs negrib aizņemties pārsimts latus, bet tūkstoti un vēl vairāk. Labprāt naudu aizņemas uz diviem gadiem,” pastāstīja krājaizdevu sabiedrības grāmatvede Gaida Jonāse un piebilda, ka tā arī sabiedrība izjūt inflāciju.
Līdz šim Cēsu krājaizdevu sabiedrībā gada procentu likme bija viena no zemākajām vismaz mūsu rajonā – 12 procenti. Arī tā ieinteresē jaunus kredītņēmējus. ” Reizēm atnāk cilvēks, jautā, kur ir tā krājaizdevu sabiedrība, gribot naudu. Izlasījis uzrakstu pie mājas un cer, ka dabūs,” stāsta Gaida Jonāse un atgādina, ka tāpat vien naudu nevienam nedod. Katrs potenciālais biedrs tiek izvērtēts, un jābūt drošiem, ka viņš
ik mēnesi kredītu atmaksās.
Kredītkomisijas priekšsēdētājs Māris Bērziņš krājaizdevu sabiedrības biedrus sapulcē rosināja pārdomāt, vai vērts ko mainīt, paplašināties. ”Paliksim tikpat nelielā pulkā, kur cits citu pazīstam, ikviens var būt drošs, ka viņa nauda nekur nepazudīs,” sacīja Māris Bērziņš un piebilda, ka sabiedrības pamatkapitāls ir vairāk nekā 13 tūkstoši latu un viens kredītņēmējs var aizņemties līdz desmit procentiem no šīs summas. Pērn kredīti izsniegti 99 reizes kopumā par vairāk nekā 41 tūkstoti latu.
”Esam ieinteresēti, lai biedri kredītus ņemtu ilgākam termiņam. Katra diena, kad nauda stāv kasē, nes zaudējumus. Tās nav lielas summas. Taču, ja cilvēks prasa tūkstoti, viņam jāpagaida, tik daudz uzreiz aizdot nevaram. Nekādu domstarpību mums nav bijis ne kredītu izsniegšanā, ne ar to atgūšanu, nav bijis gadījuma, kad ļaunprātīgi netiktu atdota paņemtā nauda,” uzsvēra kredītkomisijas priekšsēdētājs un izteica pārliecību, ka sabiedrības darbība ir labi pārredzama, biedri cits citam uzticas.
Tā kā tagad Latvijā izveidots kredītņēmēju reģistrs, tajā tiek reģistrēti arī visi tie, kuri naudu aizņēmušies
no krājaizdevu sabiedrības. ”Tas rada lielāku drošības sajūtu. Datu bāzē varam pārliecināties, vai cilvēkam, kurš pie mums vēlas aizņemties naudu, jau kādā bankā nav aizņēmums,” pastāstīja Gaida Jonāse un piebilda, ka par to, protams, ir jāmaksā. Krājaizdevu sabiedrības vienīgie ienākumi ir par kredītiem iekasētie procenti.
Ar šo gadu palielinājušies arī maksājumi garantijas noguldījumu fondā , finanšu kapitāla tirgus komisijai, Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienībai biedru maksa. Biedru pilnsapulce nolēma par 0,21 procentu palielināt kredītprocentu likmi mēnesī. Tāpat kā līdz šim valdes priekšsēdētājs saņems desmit latu algu mēnesī, bet grāmatvedei, kurai maksāja vien Ls 50, sakarā ar darbu apjoma palielināšanos tiks maksāts vairāk.
To, ka aizņemties naudu krājaizdevu sabiedrībā ir izdevīgi un
ērti, ”Druvai” atzina arī tās biedri Nadežda Makarova un Inga Timofejeva. ”Četrus gadus esmu biedre. Toreiz vajadzēja naudu, darbā dzirdēju, ka te mazi procenti un viegli aizņemties. 60 latus paņēmu, lai ārstētos. Neērti no kāda privāti aizņemties un pa daļām atdot, bet citādāk nevaru. Krājaizdevu sabiedrībā es katru mēnesi maksāju, nav problēmu,” pastāstīja Nadežda.
Ingai Timofejevai patīk ceļot, viņa brauc arī uz hokeja čempionātiem. ”Braucieniem esmu aizņēmusies naudu. Man no algas ik mēnesi noteiktu summu atskaita, nav nekādu problēmu,” pastāstīja Inga un piebilda, ka pēdējoreiz kredītu ņēmusi dzīvokļa remontam. Sandris Sovers krājaizdevu sabiedrībā naudu aizņēmies vienreiz, tagad domājot par noguldījuma uzticēšanu sabiedrībai, kurai ir viens no dibinātājiem.
Komentāri