Laikā, kad daudzas zemnieku saimniecības apsver pat iespēju beigt saimniekot, Skujenes pagastā Liene Margēviča uzsākusi ievārījumu vārīšanu.
Zemnieku saimniecības “Indrāni” saimniece L. Margēviča pavasarī nolēmusi, ka vēlas izveidot bioloģisku zemnieku saimniecību, kā arī uzsākt pārstrādi, gatavojot ievārījumus.
Iepriekš „Indrānos” aktīva saimnieciskā darbība nenotika – nav uzsākta ne gaļas, ne piena lopkopība, ne dārzeņu audzēšana. Taču L. Margēviča sapratusi, “ja vēlos laukos dzīvot, ne tikai eksistēt, tad kaut kas ar saimniecību ir jādara”. Tādēļ azartiskā sieviete devusies pie pagasta lauku attīstības speciālistes pēc padoma. Tam sekojusi piedalīšanās bioloģiski saimniekojošo zemnieku kursos, kā arī kopīgas ekskursijas pieredzes gūšanai, iepazīstot dažādas bioloģiskās saimniecības. Nostiprinājusies ideja arī pašai izveidot bioloģisko saimniecību, turklāt kādā Turaidas sētā, kur spiestas un gatavotas sulas, rasta iedvesma ievārījumu biznesam.
L. Margēviča vērtē – uzsākt iecerēto nav bijis sarežģīti. Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrēta pārstrāde, savukārt noieta tirgu, arī iepakojumu un etiķešu jautājumus palīdz risināt bioloģisko zemnieku saimniecību kooperatīvs „Zaļais grozs”, kurā saimniecība iestājusies. Kopš pavasara nu jau piepildīts pustūkstoš burciņu ar apmēram 12 šķirņu ievārījumiem. Pagatavota un pircējiem piedāvāta ābolu marmelāde ar kanēli, pīlādžu, aveņu, zemeņu, plūmju un ķirbju, zileņu un ābolu, rabarberu, kā arī citi ievārījumi. Pats pirmais meistardarbs virtuvē, kā arī viens no pieprasītākajiem produktiem ir pieneņu sīrups. L. Margēviča piekrīt, iespējams, tādēļ, ka liela daļa to iepriekš nekad nav garšojusi: „Tautā to sauc par pieneņu medu, bet tādu nosaukumu, protams, nerakstīju, lai nemaldinātu cilvēkus un lai viņi nedomātu, ka tas patiešām ir medus, kaut gan tas tieši tā garšo.”
„Indrānos” ir uzsākts pārejas periods bioloģiskajai saimniekošanai. Tādēļ pagaidām produktus nevar marķēt kā bioloģiskos. L. Margēviča vērtē, ka bioloģisku ievārījumu ražošanai ir vēl vairāki kavēkļi, tomēr pieļauj, ka tuvākajā nākotnē pārstrādi tomēr sertificēs. Lai ievārījums būtu bioloģisks, tā ražošanai būtu jāizmanto bioloģiski sertificēts cukurs, turklāt arī visām pārējām izejvielām – ogām un dārzeņiem – jābūt audzētām bioloģiski. Šogad iepirktas zemenes no sertificētas saimniecības, taču visu izejvielu iepirkšana ievērojami palielinātu pašizmaksas.
Radusies arī ideja bioloģiski sertificēt saimniecībai piederošo mežu, jo liela daļa ievārījumu tiek vārīti no meža ogām. „Latvijā, šķiet, mežu neviens šādi nav sertificējis, tādēļ procedūra nav skaidra,” atklāja L. Margēviča.
Vaicāta, vai ievārījumiem ir liels pieprasījums, L. Margēviča atzīst, ka cer uz pieprasījuma palielināšanos ziemā: „Līdz šim noiets vēl nav pārāk liels.” Saimniecībā pagaidām nav pietiekami lielas uzglabāšanas telpas, lai varētu ievārījumus savārīt lielā daudzumā un uzglabātu lielus krājumus. Turklāt saimniece neslēpj, ka riska faktors ir uzglabāšanās ilgums un kvalitāte.
Ievārījumiem derīguma termiņš paredzēts vairākus mēnešus, tomēr visiem zināms, ka arī mājās gatavotās zaptes ne vienmēr saglabājas, kā iecerēts. Nedaudz dažādu ogu L. Margēviča sasaldējusi, ja ziemā pieprasījums būs liels, varēs no tām izvārīt ievārījumu.
Pagaidām Cēsīs ievārījumi nav nopērkami. Saimniecība tikai tagad lēnām sāk apzināt iespējas, turklāt risinājumi tiek meklēti arī ar kooperatīva starpniecību. Ievārījumi nopērkami, piemēram, interneta veikalā „Dabas dobe”, kā arī citviet. L. Margēviča atzīst – to, vai ievārījumu vārīšana atmaksāsies, zināt nevar. Taču risks jau ir visur, arī strādājot Rīgā birojā. Ja noiets būs labs un ievārījumu vārīšana rentabla, varētu domāt par lielāku uzglabāšanas telpu izveidošanu, arī pārstrādes attīstīšanu.
„Indrānu” vārds jau varētu būt pazīstams tiem, kuri apzinājuši tūristu mītņu vietas. Vairākus gadus saimniecība atpūtniekiem piedāvā nelielu brīvdienu namiņu. Tas nav īpaši popularizēts, tomēr ik pa laikam kāds interesents atradies. Tagad L. Margēviča atklāj ideju ar laiku saimniecību veidot par vides veselības saimniecību. Tas nākotnē varētu piesaistīt arī atpūtniekus.
Šī vasara L. Margēvičai bijusi īpaši aizņemta un rosīga. Daudz darbu bijis reizē – jālasa ogas, jāvāra ievārījumi, jāpiedalās kursos, lai
gūtu nepieciešamās zināšanas. „Esmu līnijdeju pasniedzēja, un līdz šim šādā saimniekošanā man nebija nekādas pieredzes un zināšanu,” stāsta L. Margēviča, atklājot, ka vēlas apgūt grāmatvedības nianses, lai arī to varētu paveikt pati.
L. Margēvičai ir daudz ideju un plānu. Ievārījumi ir garšīgi un dažādi, taču, vai saimniekošana attīstīsies, lielā mērā būs atkarīgs no pircēju aktivitātes un ekonomiskās situācijas valstī.
Komentāri