Uz Vidzemi zelta rudeni lūkoties

Ja vasarā daudzu ceļi ved uz jūru, tad rudenī uz Vidzemi. Kur gan citur vēl ieraudzīt zelta rudeni ainavā, pilsētās un parkos, pastaigu takās.

Sestdien laikapstākļi neļāva sēdēt mājās, saule, lapkritis mudināja doties dabā. Un daudzu ceļi atveda uz Cēsīm. Pilsētas parkos bija daudz  nesteidzīgu cilvēku.

“Atbraucām no Limba­žiem. Tur arī ir skaisti, bet    nav tādu parku, te katrs citāds, viens par otru krāsaināks,” par iespaidiem Cēsīs priecājās Mežapu­ķu ģimene – Elīna, Anna un Kristīne. Kristīne vēl piebilda, ka pa ceļam, kā jau rudens ceļojumā, baudījušas rudens lauku un mežu ainavas.   

Ne tikai parki priecēja zelta rudens meklētājus, arī lapām piebirušās ielas, Pils dārzs, pilsdrupu apkaime.

“Apmeklētāju daudz vairāk nekā citās dienās, arī iepriekšējās sestdienās. Daudzi pilsdrupās pavadīja ilgu laiku, pastaigājās, piesēda, priecājās par rudens krāsām, fotografēja piemiņai,” pastāstīja Cēsu muzeja Apmeklētāju centra speciāliste    Laura Repsone    un piebilda, ka apmeklētāji bijuši no Kurze­mes, Latgales, Zemgales un Rīgas, arī no daudzu zelta rudens baudītāju izslavētās Si­guldas.

“Kaut svētdien laikapstākļi nebija tie patīkamākie, tie, kuri bija ieplānojuši, tie atbrauca uz Cēsīm. Apmeklētāju muzejā gan bija mazāk,” teica Ap­meklētāju centra speciāliste.   

Lielstraupes pils tūrisma speciāliste Rudīte Vasile atgādināja, ka zelta rudens krāsas var labi redzēt, uzkāpjot pils tornī. Tad paveras skats uz Baukalnu, Vārnkalnu, Maz­strau­pes pili. “Arī parks no augšas ir skaists. Kļavas gan mūspusē vairāk dzeltenos toņos. Braucot cauri Straupei, ozoli šoruden zaļgandzeltenīgi,” vērojumos dalījās straupiete un piebilda, ka brīvdienās, īpaši sestdien, apmeklētāju bijis daudz. Pilī pabija gan tūristu grupas, gan ģimenes. Ciemiņi lielākoties bijuši no Rīgas, bet arī Zemgales un Igaunijas. “Visi brauca Vidzemē zelta rudeni lūkoties,” uzsvēra R.Vasile.

Arī turpat kaimiņos, viņpus Gaujai, Līgatnē, tūristu bija daudz. Darba dienās klusā pilsēta bija atdzīvojusies. “Šis rudens ir ļoti skaists. Kļavas ir sarkanas, oranžas, dažai vienā zarā lapas tumši sarkanas, pārējos dzeltenas. Arī kārkli, kas parasti nobirst pelēkbrūni, ir dzeltenām lapām, ozoliem lapas zeltaini brūnas, bet kastaņām medus brūnas,” zelta rudeni krāsu paletē ieskicēja Līgatnes Amatu mājas vadītāja Daina Birne un uzsvēra, ka uz Līgatni dodas tie, kuri vēlas staigāt, un te ik soļa paveras cita ainava.    Ja uzkāpts Skolas kalnā, tad vien retais neiegriežas Amatu mājā.

Arī Piebalgas rudens ainava mudināja turp doties. Pakalni, lejas, lauki un meži, atliek tikai izmest līkumus pa dažādiem ceļiem, un rudens krāsainība noķerta.

“Sestdien muzejā bija ļoti daudz apmeklētāju. Daudzi tā arī teica: “Braucām uz zelta rudeni,”” pastāstīja Kārļa Skalbes muzeja “Saulrieti” vadītāja Ilona Muižniece un piebilda, ka ikviens novērtējis skatu no rakst­nieka mājas balkona uz Alauk­stu.

“Te ir, kur nesteidzīgi pastaigāties, varēja aiziet uz “Incē­niem”, līdz pirtiņai, ezermalai. Bija prieks, ka apmeklētāji nesteidzās, viņi patiesi baudīja zelta rudeni “Saulrietos”,” teica I.Muižniece un atklāja, ka šoruden Vecpiebalgas pusē lapās maz koši sarkanās krāsas,    tās lielākoties iekrāsotas dzeltenas un oranžas.

Visi tūrisma nozarē iesaistītie ir vienisprātis, ka gan jau līdz nākamajām brīvdienām    vējš vēl    nepagūs    kokiem aizpūst visas krāsainās lapas. Zelta rudens Latvijā turpināsies, un arī mākoņainā un lietainā dienā pasaule nebūs pelēka.