Lai pievērstu automašīnu vadītāju uzmanību transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa nozīmei, Valsts policija rīko pārbaudes, īpaši kontrolējot riepu protektoru atbilstībai normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Valsts policijas apkopotie dati un ceļu satiksmes negadījumu analīze rāda, ka, iespējams, neatbilstoša kravas automašīnu tehniskā stāvokļa, tai skaitā riepu protektoru neatbilstības dēļ, līdz oktobrim notikuši 25 ceļu satiksmes negadījumi. Četri no tiem – ar cietušajiem. Turklāt divos negadījumos, kuros, iespējams, plīsusi kravas automašīnas riepa, bojā gājuši divi citu negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītāji.
Salīdzinot šā gada deviņus mēnešus ar pagājušā gada tādu pašu periodu, par neatbilstošu kravas automašīnu protektoru dziļumu šogad noformēts par deviņiem administratīvā pārkāpuma protokoliem vairāk, pērn -149, šogad tie jau ir 158 .
Valsts policijas Kārtības policijas biroja Satiksmes uzraudzības rotas inspektors Vadims Zevjakins gan norāda, ka vēsturiskā Cēsu rajona teritorijā šogad nav reģistrēti ceļu satiksmes negadījumi neatbilstošu riepu dēļ, taču situācija valstī kopumā nav iepriecinoša: “Taču šīs prasības attiecas arī uz vieglajām automašīnām, kuru satiksmē ir krietni vairāk, tāpēc iespēju robežās pārbaudām arī tās. Diemžēl nākas secināt, ka automašīnu īpašnieki cenšas uz riepām ekonomēt, mēģinot izvilkt līdz nākamajai maiņai, taču vajadzētu saprast, ka riepas nav tas, uz ko vajadzētu ekonomēt, jo šī ekonomija var pārtapt ļoti lielos izdevumiem, pat apdraudēt dzīvības. Jā, normatīvajos aktos ir obligāta prasība no 1.decembra aprīkot auto ar ziemas riepām, bet realitātē jāskatās uz laika apstākļiem. Vasaras riepas radītas siltākam laikam, temperatūrai pazeminoties, tās kļūst cietas, mazinās saķere, ja vēl brauktuves ir slapjas un uz tām lapas, ar neatbilstošām riepām mašīna būs kā uz ledus.”
“Druva” kļuva par aculiecinieku kādai riepu kontrolei, kurā tika pārbaudītas riepas automašīnai, ko vadīja Amatas novada iedzīvotājs Jānis. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Satiksmes uzraudzības rotas jaunākais inspektors Jānis Zaļais secināja, ka aizmugurējās riepas absolūti neatbilst prasībām. Autovadītājs gan centās taisnoties, sakot, ka nekur neskrienot, viņam esot ļoti ilga braukšanas pieredze. Atcerējās arī, ka padomju laikā esot braukuši ar gluži plikām riepām un nekas slikts neesot noticis. Beigās vēl autovadītājs piebilda, ka viņa auto ātrāk par 90 kilometriem stundā neejot. Uz to J. Zaļais norādīja: “Patiesībā tas tikai labi, jo, kā zinām, satiksmes noteikumi nemaz neļauj braukt ātrāk par 90, kur nu vēl ar šādām riepām. Iesaku uz savu lielo pieredzi tomēr nepaļauties, bet ievērot noteikumu prasības. Tas skarbi skan, bet ceļu satiksmes noteikumi diemžēl veidoti uz cilvēku asinīm.”
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, ka par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kam nepietiekams normatīvajos aktos noteiktais riepu protektora dziļums vai ir riepu bojājumi, kas apdraud satiksmes drošību, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecpadsmit līdz piecdesmit pieciem eiro, personai, kas atbildīga par transportlīdzekļa ekspluatāciju, — no piecdesmit pieciem līdz simt četrdesmit eiro, bet juridiskai personai — no septiņdesmit līdz septiņsimt eiro.
Šajā gadījumā tika nolemts, ka autovadītājam tomēr būs jāmaksā naudas sods. “Diena lietaina, asfalts slapjš, arī pats autovadītājs atzīst, ka apzināti brauc ar sliktām riepām, cerot iztikt līdz riepu maiņai. Un šādas atrunas dzirdam gandrīz vienmēr, kad tiek konstatēta riepu neatbilstība prasībām. Cilvēks domā, ka kaut ko ieekonomēs, bet uzliktais sods to uzreiz dzēš. Autovadītāji piemirst, ka vasaras riepas nav domātas braukšanai laikā, kad zema gaisa temperatūra. Pat laba vasaras riepa nelielos plusos nedod vajadzīgo efektu. Bet, ja riepa ir bez protektora, zemā temperatūrā kļuvusi cieta, uz slapja asfalta tā slīd ideāli,” norāda J. Zaļais.
Valsts policijas pārstāvji arī atgādina, ka šīs var būt situācijas, kad teiciens – skopais maksā divreiz –uzskatāmi pierādās dzīvē. Proti, mašīnas remonts var izmaksāt krietni vairāk nekā laikā veikta riepu nomaiņa. Turklāt arī apdrošinātāji var nesegt automašīnas remonta izmaksas, ja, apsekojot mašīnu pēc negadījuma, tiks secināts, ka riepu stāvoklis neatbilst prasībām.
“Šobrīd noteikts, ka ziemas riepas obligātas no 1.decembra, taču, redzot reālo situāciju uz ceļa, to vajadzētu noteikt no 1.novembra, jo bijuši taču gadījumi, ka jau oktobrī uzkrīt sniegs. Daļa autovadītāju par riepu maiņu sāk kaut ko domāt vien tad, kad sāk snigt vai klāt decembris. Ir pat tādi, kuri brauc līdz brīdim, kad tiek pieķerti. Protams, netrūkst apzinīgo vadītāju, kuri domā par savu un arī citu drošību, taču arī viņi nevar būt droši, ka neiekļūs negadījumā, ko izraisīs kāds neapzinīgais,” norāda J. Zaļais.
Komentāri