Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Upēm ir tiesības brīvi plūst

Sarmīte Feldmane
00:00
06.09.2025
127
Steins Lencupe

Lenčupe. Veicot ūdensteces sakopšanu, jāsabalansē brīvais upes plūdums, lai šķērskoku sadambējumi augšpusē neveidotu dubļu un smilšu nosēdumus, tā degradējot zivju dzīves telpu. FOTO: no albuma

Lai arī šī vasara nodrošina upēs augstu ūdens līmeni, tas netraucē Gaujas Ilgtspējī­gas attīstības biedrībai īstenot iecerēto – tīrīt mazās upes.

 “Mazajās upēs ūdens noskrien ātri. Jautājums ir par darbiem Gaujā, plānā ir attīrīt Sikšņu krāces pie Virešiem, ja laiks kā šajā dienās, tad nākamnedēļ varēsim strādāt, lai atbrīvotu straujteci. Dabiskajam lašu nārstam tā ir svarīga vieta, bet aizaugusi ar zālēm, meldriem,” vakar pastāstīja biedrības vadītājs Ainārs Šteins.

Viņš atgādina, ka Gaujas mazās pietekupes ir svarīgas lašveidīgo zivju nārstam, tajās nedrīkst būt aizsprosti, kas ierobežo zivju migrāciju. Šajās dienās septiņu kilometru posmā tiek attīrīts Raunis, jau pabeigti darbi 3,95 km Lenčupes posmā. Šovasar tīrīta arī Vildoga.

“Patiesībā visas upes ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, to tecējumu aizsprosto koku sagāzumi, bebru dambji. Cēsu novada ūdensobjektu apsaimniekošanas koncepcijā paredzēts un biedrībai deleģējuma līgumā viens no uzdevumiem ir upju tīrīšana,” pastāsta A.Šteins un uzsver, ka upes vienmēr atradīs ceļu, bet katras reljefa izmaiņas nozīmē, ka tiek izskalots liels daudzums smilšu un izjaukts grunts substrāts. “Mums bieži saka, ka gadu tūkstošiem upe ir tecējusi, bet uzreiz piebilstu, ka gadu tūkstošiem cilvēki par to ir rūpējušies. Pirmskara Latvijā, ja īpašuma teritorijā bija upe, saimniekam bija pienākums rūpēties, lai neveidojas krasta erozija, lai ūdenī nav koku. Tādi noteikumi ir arī kaimiņvalstīs. Diemžēl īpaši pēdējās desmitgadēs par to nav domāts. Līgatnes upē bija divarpus metru augsti bebru dambji. Lenčupe pirms gadiem tika tīrīta, tur darba bija mazāk, Raunī darāmā netrūkst,” stāsta A.Šteins.

Viņš arī atgādina, ka likumdošana nav labvēlīga upēm, birokrātiski šķēršļi ierobežo tos, kuri pie mājas gribētu iztīrīt upīti, kā arī tas, protams, prasa ieguldījumus. Klimata un enerģētikas ministrija jau strādā, lai veiktu izmaiņas likumos un noteikumos.

A.Šteins min klasisku birokrātijas piemēru. “Tam, kurš grib tīrīt upi, vispirms jāizlasa Ministru kabineta noteikumi Nr.475, ja sapratis, kas upē darāms, jāatrod vismaz 500 eiro, lai iegūtu nepieciešamos sertifikātus un atzinumus, jo sertificēti eksperti novērtē situāciju ūdenstilpē, veic upes posma zinātnisko izpēti, zivju uzskaites monitoringu. Tikai tad Valsts vides dienests izsniegs tehniskos noteikumus un var doties tīrīt upi,” atklāj biedrības vadītājs.

Biedrība darbus veic, izmantojot pašvaldības atvēlēto finansējumu, projektā piesaistot atbalstu no Zivju fonda, kā arī naudu, kas iekasēta par licencēto makšķerēšanu tieši Gaujā, ne ezeros. Palīgos tiek aicināti arī spēcīgi vīri, jo darbs ir fiziski smags. A.Šteins pauž gandarījumu, ka ir cilvēki, kuri piesakās darīt, tāpat ir darba kolektīvi, kuri vēlas pabūt dabā, kopā fiziski pastrādāt.

“Bieži jautā, kāpēc iejaucamies dabā. Koki upē jau nav nekas slikts. Piemēram, Skandināvijā, kur upes grunts substrāts ir akmeņi un krastu josla akmeņos, upēs speciāli tiek ievietoti koki, lai zivīm būtu dzīvotnes, lai mainītu straumes tecējumu, to bagātinātu ar skābekli. Arī mūsu upēs koki biežāk dara labu nekā ļaunu. Aiz tiem tiek izskalotas bedres, kas ir dabiskās dzīvotnes zivīm. Veicot ūdensteces sakopšanu, to ļoti ņemam vērā. Svarīgi sabalansēt brīvo upes plūdumu, lai šķērskoku sadambējumi augšpusē neveidotu dubļu un smilšu nosēdumus, tā degradējot zivju dzīves telpu. Mazinoties upes plūdumam,  tādās vietās vasaras mēnešos ūdens ātri uzsilst, tās arī ir barības vielām nabadzīgas. Protams, HES, dīķu un citu uzpludinājumu negatīvo ietekmi nevar neredzēt,” skaidro biedrības vadītājs.

Jau rudenī tiks vērtēts, kurās upēs tiks strādāts, taps nākamā gada plāni. “Gaujas mazajās pietekupēs darba ir ļoti daudz,” atgādina A.Šteins.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
60

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
292

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
62

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
45

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
132

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
107

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
14
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi