Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Ukraiņi ir aizkustināti un pateicīgi

Iveta Rozentāle
00:00
28.06.2024
44
Ukr Zekes (4)

Sirsnīgi un pateicīgi. Ukraiņu bērni sirsnīgi pateicās multiplās sklerozes biedrības “MSs Cēsis” vadītājai Ingrīdai Zakablukai, kas atvedusi biedrības dalībnieces Juliannas Rakules uzadītās zeķes. FOTO: Iveta Rozentāle

Cēsīs 54 bērni no Ukrainas, kas divas nedēļas bauda mieru un piemirst satraukumu, kādā dzīvo savā karadarbības pārņemtajā valstī, saņēma dāvanu no multiplās sklerozes biedrības “MSs Cēsis”. Organizācijas vadītāja Ingrīda Zakabluka atveda adītas zeķes, ko darinājusi biedrības dalībniece Julianna Rakule.

Tikšanās ar bērniem un sešām Ukrainas skolotājām izvērtās ļoti emocionāla, jo arī I.Zaka­bluka gandrīz 20 gadus dzīvojusi Ukrainā, viens viņas dēls arvien dzīvo šajā valstī un sargā tās brīvību. To uzzinot, visi klātesošie aplaudēja. Bērni un skolotājas labprāt aprunājās ar biedrības vadītāju, saņemot zeķītes, bērni sirsnīgi pateicās. Arī ukraiņi bija sagatavojuši dāvanu – Ukrainas suvenīrus, kā arī pašu gatavotās rokassprādzes Ukrainas karoga krāsās.

Biedrība “MSs Cēsis” vairākkārt uz Ukrainu sūtījusi pašu sarūpētas zeķes. No karavīriem saņemti pateicības vārdi, jo siltie adījumi ļāva ziemas laikā izturēt skarbos apstākļus frontes līnijā. Ingrīda Zakabluka pastāsta, ka gan iepriekš, gan arī šajā reizē dziju biedrībai ziedojusi “Lim­bažu Tīne”. Adītāja Julianna Rakule, kurai jau pāri 80 gadiem, arī ārda adījumus, ko kāds vairs nevalkā, un no dzijas top jauni zeķu pāri, ko sūtīt uz Ukrainu. J.Rakules adītais ir ne tika noderīgs, bet arī skaists. Katram zeķu pārim ir savs īpašs raksts un krāsu salikums. Tāpat daļa dzijas nogādāta biedrībai “Tavi draugi”, kur arī Latvijā dzīvojošās ukraiņu sievietes darinās adījumus karā cietušajiem. Viena no ukraiņu bērnu nometnes rīkotājām Irina Kalinovska arī apciemoja J.Ra­kuli, lai personīgi pateiktu paldies.

Lai Ukrainas bērni varētu padzīvot miera apstākļos, iesaistās ar kara bēgļi. Latvijas Evaņ­ģēliski luteriskās baznīcas Diakonijas centra kopienas centrā “Gaujaslīči” vasaras nometni Kijivas 75. ģimnāzijas audzēkņiem organizēja sadarbībā ar ukrainieti Irinu Kalinovsku, kas strādā Diakonijas centrā Rīgā. Attālināti viņa iepazinusies ar ģimnāzijas direktori, kura gādā, lai visi skolēni brīvlaikā pabūtu vai nu ārzemēs, vai kādā mierīgākā Ukrainas vietā, jo skola atrodas tuvu Kijivas centram, trauksmes sirēnas skolēni un skolotāji piedzīvo regulāri, nereti uz vairākām stundām ir jāuzturas paslēptuvē. Irina organizēja ziedojumu vākšanu, lai varētu palīdzēt ar meistarklasēs nepieciešamo un pārtiku, mecenāti atbalstīja ceļa izdevumus autobusam, diakonija sedza citu nepieciešamo.

Bērni mēroja 26 stundu braucienu, lai nonāktu Cēsīs. Pirmajās dienās vairāk atpūtās, vēl bija ļoti emocionāli no ikdienā pārdzīvotajām kara šausmām, bet pēc tam jau labprāt piedalījās meistarklasēs un sportiskās aktivitātēs. Ukrainas skolēni iepazīst Latviju, bija Rīgā Brīvdabas muzejā, Zooloģiskajā dārzā, pie jūras. Skolēnus uzņēma Ukrainas vēstnieks Latvijā. Būts ekskursijā Igaunijā. Skolotāja no Ukrainas Natalija Vodiana teic: “Esam ļoti pateicīgi par uzaicinājumu. Latvijā daba ir līdzīga kā pie mums, arī Ukrainā zied peonijas, tāpēc jūtamies šeit ļoti mājīgi. Bērniem ļoti patika zooloģiskajā dārzā, tāpat daudzi sen nebija bijuši pie jūras. Esam tik ļoti aizkustināti par latviešu sirds atvērtību, kādu neesam iepriekš pieredzējuši. Mēs no aizkustinājuma raudam. Ir tik patīkami visur redzēt ne tikai Latvijas, bet arī mūsu valsts karogus, tas bija pat uz viena dzīvojamās mājas balkona. Tas gan sasilda, gan iedrošina, ka neesam vieni. Mēs lūdzamies un ceram, lai karš ātrāk beigtos ne tikai fiziski, bet arī morāli, lūdzamies par uzvaru.”

Kopienas centra “Gaujaslīči” vadītāja Vineta Fišere pastāsta, ka Diakonijas centrs ļoti atbalsta ukraiņus, nodibinājuma centros strādā 15 kara bēgļi. Vairāki piedalījās arī nometnē, lai palīdzētu ukraiņu skolotājām. “Esam sūtījuši gan nepieciešamo uz Ukrainu, arī Gaujaslīčos darinājuši ierakumu sveces, griezuši materiālus aizsargtīklu veidošanai. Esam arī dalījuši pārtiku Ukrainas bēgļiem Latvijā, rīkojam dienas un diennakts nometnes ukraiņiem. Arī šajā nometnē sedzām uzturēšanās izdevumus, bet ukraiņu pavāri ziedo savu laiku, jo nometnē strādā bez maksas. Rīgā arī organizējam palīdzību valodas apgūšanā, mācībās, izpratnes vairošanā par latviešu kultūru.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
16

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
48

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
58
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
68
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi