Redakcijā laiku pa laikam saņemam cēsnieku zvanus, kuri sūdzas, ka pilsētas ielās ir pārāk maz soliņu. Īpaši to uzsver gados vecāki cēsnieki, kuri pa pilsētu pārsvarā pārvietojas kājām. Tāpēc nolēmām izpētīt, vai no pilsētas nomalēm, no daudzdzīvokļu namu kvartāliem ejot uz centru, pa ceļam ir iespēja piesēst, ja gadās nākt kājām.
Ja uz centru dodas no Leona Paegles ielas dzīvojamā kvartāla, uzreiz jāapsēžas un elpa jāievelk autobusa pieturā pie veikala “Labais”. Jo tad līdz pat Piebalgas ielai soliņu nav. Ja nu galīgi nav spēka, var ieiet sporta kompleksā. Pa dienu tas ir atvērts, un, domājams, ārā nedzīs, ja cilvēkam būs vēlme atpūsties.
Ja cilvēks nāk no Saulrītiem pa Piebalgas ielu vai no kādām daudzdzīvokļu mājām Saules ielas sākumā, soliņš ir pirms ugunsdzēsēju depo klaja laukuma malā, bet, ja iet pa pretējo pusi, soliņš ir autobusa pieturvietā pretī ugunsdzēsēju depo. Uz kāda no šiem gan jāatpūšas, jo tad līdz pat dzelzceļa pārvadam vairs soliņu nav. Pie pārvada satiekas nācēji no Piebalgas ielas un Leona Paegles ielas. Ja tikts līdz veikalam “Globuss”, atkal iespēja iet iekšā un apsēsties uz kāda soliņa veikalā. Ja ceļš ved uz staciju vai tirgu, soliņš ir ielas malā aiz veikala “Globuss”. Ja ejat uz centru, līdz pat Vaļņu ielai soliņu nav, patiesībā līdz pat Vienības laukumam.
Daudz cilvēku dzīvo Saules ielas daudzdzīvokļu mājās. Viņiem nokļūt pilsētā ir vairākas iespējas. Uzreiz gan jāteic, ka pa ceļam ir vissliktākais soliņu piedāvājums. Ja iet pa Vilku ielu, tad Piebalgas ielu, tur soliņu nav. Arī, ejot pa Vaives ielu, neviena soliņa nav ne līdz Lapsu ielai, ne posmā gar Ruckas parku. Ja gājējs nesadomā doties taisni pāri sliedēm, kur nav pārejas, bet iet pa oficiālo pāreju gar staciju, tad stacijā – vai nu ārā vai iekšā – pēc garā ceļa var atvilkt elpu. Tas pats, ja nolemts iet gar veikalu “Mego”.
Gājējiem no Loka ielas daudzdzīvokļu namiem arī ir vairākas iespējas nonākt centrā. Viena – iet pa kāpnēm uz Festivāla ielu, tad kāpt augšā vai nu pa Akmens ielu, vai kādu citu ielu – Dzintara, Niniera, kas ved uz centru. Ja iet pa Akmens ielu, puskalnā starp dzīvojamo kvartālu un Profesionālo vidusskolu ir soliņš, un novērots, ka tur tiešām daudzi apsēžas, lai uzņemtu spēkus tālākajam ceļam. Tajā vietā ir ļoti stāvs kāpums. Ko lai dara, ja Cēsis kalniem un lejām bagātas. Kā teic riteņbraucēji, ja gribi izmest kādu tālāku loku no Cēsīm, gandrīz vienmēr atgriezties nāksies pret kalnu.
Ja no Loka ielas ejam pa Birzes ielu, cauri Valmieras ielas kvartālam, soliņš ir autobusa pieturā pie “Vindas” vai skvēriņā pie Cēsu Profesionālās vidusskolas. Pēc tam gan līdz centram jāiet bez atelpas brīža, bet tur jau taisns ceļš.
“Druva” pārliecinājās, ka ar soliņiem vislabāk ir aprīkota Lenču iela, un tam patiesībā tā būtu jābūt, jo te ir vislielākais kāpums, it īpaši, ja no Meža kapiem mēro ceļu kājām.
Lenču ielas lejā, kur autobusa pietura, var uzkrāt spēkus pirms kāpiena. Tad nāk pirmais pacēlums, un, ja tajā tikts, tur gaida autobusa pietura ar soliņu. Tālāk jau vietu, kur piesēst, vairāk. Ir soliņš pretī “Optimus” mēbeļu veikalam, soliņš pie galvenās ieejas Lejas kapos, soliņš autobusa pieturā pie Lenču un Festivāla ielas krustojuma. Tad nepieciešamības gadījumā var ieturēt kādu garāku atpūtas pauzi Pils parkā, kur soliņi plašā piedāvājumā, un doties atkal pa Lenču ielu augšup uz centru. Soliņš ir pretī vecajam alus brūzim, un tad jau atkal Maija parks, kur soliņu gana. Gribētos cerēt, ka šajā ielā soliņu skaits tiešām ir pietiekams.
Vēl viens maršruts ir no Viestura ielas dzīvojamā kvartāla, kur atrodas arī slimnīca. Protams, netrūkst to, kuri dodas pa taciņu cauri Pirtsupītes graviņai, kur, protams, soliņu nav, jo pagaidām tas ir pašu iemīts celiņš. Bet, kā zināms, pašvaldībā ir plāns šo teritoriju padarīt cilvēkiem tīkamāku, un viens no pirmajiem darbiem, kas varētu tikt veikts, ir gājēju celiņa ierīkošana cauri graviņai no Viestura ielas līdz Palasta ielai, tad, jādomā, tur būs gan soliņi, gan apgaismojums.
Tie, kuri neiet pa šo taciņu, dodas pa Glūdas ielu. To dara arī tie, kuriem jānokļūst līdz slimnīcai vai atpakaļ. Šis ir nopietns pārbaudījums, jo, nākot no slimnīcas, soliņš ir kāpņu augšgalā pie Viestura ielas. Uz leju jau tikt vieglāk, līdz upītei viss kārtībā, tad gan sākas ceļš kalnā līdz pat Rožu laukumam. Soliņš ir autobusu pieturā pie Bērnu un jauniešu interešu centra. Ja tik tālu tikt nevar, laikus jāiegriežas Sociālās aģentūras pagalmā, kur ir iespēja apsēsties. Tad jau minētā pietura, un pēc tam gājiens līdz Rožu laukumam.
Ja no Bērzaines ielas dzīvojamā kvartāla nāk pa Bērzaines ielu, bez atelpas jāveic itin gari pārgājieni. Soliņš ir puskalnā pretī Bērzaines kapiem, un tas lieti noder, nākot no pilsētas uz Bērzaini. Dodoties uz pilsētu, pēc šī soliņa nākamais ir tikai autobusa pieturā pretī Sociālās aģentūras ēkai. Ja posms starp abiem soliņiem pārāk garš, jāmēģina “piemest dibenu” uz apmales zem Zaķu ielas tilta.
Ja nāk no Bērzaines pa Gaujas ielu vai nāk no Cīrulīšiem, pirmā vieta, kur apsēsties, ir autobusa pietura Gaujas un Cīrulīšu ielas krustojumā. Jāteic, ka posms Cīrulīši – Gaujas iela itin garš, tur jābūt izturīgam. Vienīgais mierinājums – tur iela taisna, nav jākāpj kalnā. Tad Gaujas ielā ir soliņš pieturā pie Zaķu ielas, aiz Līgatnes ielas soliņš gaida autobusa pieturā pie “Druvas” redakcijas. Tad var piesēst pie “Fono kluba”, tālāk seko Rožu laukums.
Nākot uz centru pa Rīgas ielu, ir soliņš autobusu pieturā pie Vācu kapiem, tad puskalnā, kur tas bijis jau ilgus gadus. Ja uz centru iet pa Vaļņu ielu, tur soliņu nav, lai gan savulaik šajā posmā bija vairāki.
Ja nāk pa Jāņa Poruka ielu, vienīgais soliņš posmā aiz veikala “Solo” uz pilsētas pusi ir autobusu pieturā pie uzņēmuma “CATA”. Pēc tam vai nu, ejot uz staciju, jātiek līdz tai, vai, ejot pa Jāņa Poruka ielu pāri pārbrauktuvei, jāsaņem spēki, jo tur īsti, kur apsēsties, nav. Vien tā dēvētajā Smilšu laukumā, kur ir soliņi.
Šie ir galvenie maršruti, ko izstaigāju, bet saprotu, ka cilvēki staigā arī pa citām ielām, citiem maršrutiem. Jāteic, ka kopumā situācija tomēr nav tik slikta, kā sākumā likās, bet, kā saka, vienmēr jau var labāk.
Komentāri