Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts.

Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda īpaša noskaņa, sajūtas un smaržas.

Dāvanas nepērk veikalos, bet no savējiem

Par Ziemassvētku tirdziņu Līgatnes kultūras namā līgatnieši saka – tirdziņš ar vēsturi. Pirms 28 gadiem tas sākās kā vietējo meistaru izstāde, tad izstāde – pārdošana. Tagad tirdziņā piedalās vairāk nekā 90 dalībnieku – amatnieki, mājražotāji, zemnieki.

“Katram, kurš te ienāk, gara­stāvoklis uzlabojas,” saka tirdziņa ilggadējā uzturētāja Daina Birne, atzīstot, ka nevar pateikt, kā tirdziņā nav. Vienīgi kaltētās baravikas izpirktas.   “Vairāk nekā pirms gadiem pērk apsveikuma kartītes. Pie dāvanām gribas pielikt arī vēlējumu, arī radiem ārzemēs labprātāk izvēlas oriģinālas, nevis masveidā ražotas,” saka D. Birne un pastāsta par plašo piedāvājumu. Šūtas un tamborētas rotaļlietas, sukādes, piparkūkas, mājās ražota šokolāde, austi un adīti apģērbi, zeķes, cimdi, keramika, grozi, medus, āboli, bumbieri, sīpoli, kāposti, pelēkie zirņi, ievārījumi, māla, koka, tāsu trauki, līgatniešu izdotas grāmatas un grāmatas par Līgatni, tējas un garšvielas, tamborēti eņģeļi, vaska sveces un “Līgatnes sveces” …

“Pirkt dūraiņus, kad ārā nav sala, roka it kā neceļas, bet šūtie cimdi ir modē. Rotas pērk gan sešgadīgas dāmas, gan kundzes cienījamos gados,” bilst D. Birne.

Tirdziņu Līgatnē iecienījuši ne tikai vietējie, brīvdienās arī ekskursanti savā maršrutā noteikti iekļauj tirdziņu. Sociālajos medijos izskanējusi ziņa, ka tik lēti pārdot nedrīkst, bet D. Birne atgādina, ka tirdziņš nav peļņas gūšanai, kā arī ražotāji, amatnieki rēķinās ar vietējo pirktspēju.

“Ja Ziemassvētku dāvanā ir tepat Līgatnē un tuvējā apkārtnē audzēts vai kaimiņa darināts, gatavots, tam ir cita vērtība,” teic D. Birne.

Ko tik piebaldzēni neprot!

Vecpiebalgā Ziemassvētku tirdziņi pēdējās desmitgadēs bijuši vienmēr. Pērn pirmoreiz kultūras nama mazajā zālē pēc vecpiebaldzēnietes Ilzītes Sarmules iniciatīvas tika iekārtota “Zie­mas­­­svētku dāvanu pietura”. Tā atvērta arī tagad.

“Pērn bija priecīgi gan tie, kuri tirdziņā piedāvāja savas preces, gan pircēji, jo varēja nopirkt dāvanas un noderīgas lietas par samērīgu cenu,” stāsta I. Sarmule un atklāj, ka ideja par šādu pieturu bija jau agrāk. Tuvējā veikalā nopirktais ir bezpersonisks, bet brauciens uz pilsētu vai tirdziņiem citviet ir arī izdevumi.

Šī gada tirdziņā piedalās vairāk nekā 30 mājražotāju, amatnieku. I. Sarmule bilst, ka daļa vecpiebaldzēnu, kuri piedalījās tirdziņā pērn, atsaucās arī šogad, taču daudzus nācās vairākkārt uzrunāt, pārliecināt. “Kad ieraugu kaut ko skaistu, ko gardu vai ikdienā noderīgu, interesējos, kurš to darinājis. Tad uzrunāju meistaru. Visbiežākā atbilde ir: “Ko tad es?” Bet vecmāmiņa mazmeitai noadījusi skaistas zeķītes, to pilns grozs. Viņa var iepriecināt citu vecmāmiņu, kura uzdāvina zeķītes savai mazmeitai. Un daži eiro pie pensijas ļoti noder. Kāda kundze priecīga stāstīja, ka par naudiņu, ko saņēmusi par saviem adījumiem, tepat tirdziņā nopirkusi dāvanas,” pastāsta vecpiebaldzēniete un atgādina, ka lielākais prieks ir pašiem par sevi – ka var cits citu atbalstīt, jo prot radīt skaistas lietas. Tirdziņš nav peļņai, un pērn dažādām iestādēm izdevās to pierādīt.

“Ir jāuzdrošinās parādīt, piedāvāt to, ko protam radīt. Retais tirdziņa dalībnieks ikdienā tirgo savus darinājumus,” uzsver I. Sarmule un pastāsta, ka daudziem šis Ziemassvētku tirdziņš paliks atmiņā ar Lailas Paeglītes ceptajiem riekstiņiem.

Tirdziņā ir arī Ilzītes pašas adītās jakas, džemperi, kleitas, šalles un cepures. Šogad tirdziņa iekārtošanā iesaistījās vecpiebaldzēniete Laura Šulca. Pir­mais iespaids bijis pārsteigums par to, ko tik novadnieki nedara brīvajā laikā.

“Dāvanu pieturā kaut ko vajadzīgu var iegādāties gan mazulim, gan cienījamam sirmgalvim. Krāsainās, rakstainās zeķes un cimdi,    “Rikas Alpaku skolas” izstrādājumi, sukādes, dzērvenes cukurā, ne visu nosaukt. Un, protams, bez piparkūku mīklas Ziemassvētku tirdziņš nav iedomājams,” stāsta L. Šulca un uzsver, ka ir izdevies radīt Ziemassvētku noskaņu. Viņa cer, ka līdz 20. decembrim joprojām būs, ko pirkt. Ja nu viss būs izpārdots, loterija ar visām pilnām lozēm gan būs.

Tad kultūras nama lielajā zālē būs kultūras nama rīkotais tirdziņš, kurā tirgot savas preces varēs arī pieturas dalībnieki.
“Par laikapstākļiem nekad neko nevar zināt. Pērn arī tirdziņš notika telpās. Arī šoreiz nebūs liels, bet ir svarīgi, lai cilvēki var atnākt, sajust svētkus, satikties, iepirkties,” saka Vecpiebalgas Kul­tūras nama vadītāja Z. Ruicēna.

Svētkos arī tirdziņš

Raunā pasākumā vai svētkos viens no piedāvājumiem ierasti ir tirdziņi. Arī Ziemassvētku eglītes iedegšanā ikviens varēja iepirkties. “Pirms gadiem tirdziņā bija pieci septiņi tirgotāji, šoreiz vajadzēja pārtraukt pieteikšanos, jo laukumā ir vieta tikai 32,” stāsta Raunas Kultūras centra vadītāja Linda Kručāne un uzsver, ka arī tirgotājiem patīk, ja apkārt ir pasākums, viņi kļūst par tā daļu.

“Tirdziņi ir atbalsts vietējiem mājra­žotājiem, uzņēmējiem. Par­a­sti atbrauc arī kāds no novada un kaimiņiem. Ja pasākumā daudz apmeklētāju, ir pircēji, bet pasākuma apmeklētājiem iespēja ne tikai baudīt kultūras programmu, bet arī iegādāties to, ko, visticamāk, citur nenopirkt,” teic L. Kručāne un uzsver, ka tikai gadu gaitā apmeklētāji pieraduši, ka tirdziņi Raunā nav tikai pārdošana un pirkšana.

Vispirms pēc sajūtām

Jaunpiebalgā galvenā egle ir tirgus laukumā “Zem Ķenča cepures” . “Saprotams, ka Ziemas­svētku eglītes iedegšana tirgus laukumā nevar notikt, ja tur nav tirdzinieku,” teic Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītāja Egita Zariņa. Tirgotāji ir vietējie, kuri piedāvā savus amatniecības darbus un mājražotāju produkciju.

Tirdziņš ir atbalsts viņiem, viņi kuplina kultūras pasākumu, un par tirgošanos maksa netiek prasīta. “Vienīgi jūras zivis atved tālumnieki, tās katrā tirdziņā ir ļoti pieprasītas, jo gardums tiek atvests no tālienes,” bilst E. Zariņa un vērtē, ka tirdziņš pirms Ziemassvētkiem ir piebaldzēnu kopā sanākšana un dāvanu pirkšana. “Te ir iespēja iegādāties to, kā nav veikalā. Katrs taču īpaši priecājas par dāvanu, kurai veikala plauktā ikdienā neej garām,” bilst jaunpiebaldzēniete.

Sestdien Jaunpie­balgas Kul­tūras namā būs Ziemas­svētku dāvanu tirdziņš un svētku kafejnīca. Pasākums ir tradīcija un tiek īpaši gaidīts. “Zālē ir tirgotāji, visus nekad nevaram uzņemt, jo nav tik daudz vietu. Uz skatuves ir kafejnīca, var apsēsties pie galdiņa, iedzert kafiju, nogaršot kūku. Lai cik daudz mūsu cepējas izcep, to vienmēr ir par maz. Sēžot kafejnīcā, var vērot tirdziņu zālē. Apmek­lētājiem tas ļoti patīk, arī tas, ka var nesteigties,” pastāsta E. Zariņa un uzsver, ka cilvēki uz tirdziņiem, tāpat Ziemas­svētku pasākumiem vispirms nāk pēc sajūtām un tikai tad kaut ko iegādāties.