Pirms deviņiem gadiem Latvijā pamazām vien daudzos pagastos un pilsētās sāka rīkot tirdziņus, kuros vietējie zemnieki un amatnieki drīkstēja pārdot pašu izaudzēto, ražoto. Pēc ilgām un garām diskusijām ministriju kabinetos tiešā tirdzniecība beidzot bija atļauta. Likumu izstrādē piedalījās arī biedrības “Vesels pilsētā un laukos” biedres Astrīde Rozīte un Rudīte Vasile. Drīz viņas pašas aicināja tirdziniekus un pircējus uz “Straupes lauku labumu tirdziņu”. Skaidra bija koncepcija – te netirgo rūpniecības preces, te nav vietas pārpircējiem un svešzemju ražojumiem. Gadu gaitā “Straupes lauku labumu tirdziņš” iesaistījās starptautiskajā kustībā “Slow food”. Tās zīmolam būtiskākais – vietējo audzēts, ražots bioloģisks produkts.
“Straupes lauku labumu” tirdziņš deviņus gadus mājvietu rada Plācī pie Straupes pienotavas. Aizvien attīstoties, iesaistoties starptautiskajā kustībā, cerot iegūt tiesības izmantot Zemes tirgus zīmi, rīkotājiem bija jādomā par tālāko, lai izpildītu prasības. Vieta starp šoseju un pienotavu nebija īsti piemērota gan pircēju drošības dēļ, jo jāiet pāri ceļam, gan tādēļ, ka blakus ražošanas ēka – pienotava.
Tā “Straupes lauku labumu tirdziņš” nokļuva vēsturiskā vietā – Straupes zirgu pastā. Tur plīvo “Slow food” un Zemes tirgus karogi, tur tagad no plakātiem garāmbraucējus sveicina lustīgā gotiņa.
Katras pārmaiņas kādam rada prieku, citam nostalģiju pēc tā, kā visu laiku bijis, arī neizpratni. Straupieši “Straupes lauku labuma tirdziņa” jurģus vērtē vienkārši – vieni ir par, otri pret. Pēc pirmās tirgus dienas abi sākuši vērtēt savus viedokļus.
Vieta tukša nepaliks, uzklausot straupiešus, kuriem Plācī tirgus ļoti vajadzīgs, izveidota biedrība, kas tāpat divas reizes mēnesī rīkos tirgu. Tas nebūs “Straupes lauku labumu tirdziņš”. Tas strādās pēc citiem kritērijiem un arī nosaukums būs cits. Straupe kļūs bagāta. Ne velti pirms gadsimtiem kā Hanzas pilsēta tā bija saistīta ar tirdzniecību.
“Droši vien tik daudz cilvēku šajā vietā nav bijis kopš te piestāja Katrīna Lielā,” secināja Straupes zirgu pasta saimnieks Guntis Āboltiņš – Āboliņš. Pirmajā tirgus dienā te bija sabraukuši interesentu tūkstoši, gan lai ieraudzīto vēsturisko vietu un paveikto atjaunošanā, gan pabūtu “Straupes lauku labumu tirdziņa” jaunajā mājvietā.
Tirdziņa atklāšanā klāt bija arī Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis. Viņš uzsvēra, ka tirdziņš Straupes zirgu pastā ir notikums Latvijas lauku attīstībā. “Tirdziņš ir ieguvis tiesības strādāt zem starptautiskas zīmes, kas ir panākums novadam, Latvijai. Vēsturiskajā vietā tirdziņš iegūs jaunu elpu, būs vēl populārāks, un ne tikai Latvijā. Te ir iespēja tirgotājiem – zemniekiem un amatniekiem – vienam otru iepazīt, satikt pircējus un izmantot to, ko piedāvā tiešā tirdzniecība,” sacīja Ringolds Arnītis. Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents atzina, ka ar Straupes zirgu pasta atjaunošanu un tirdziņa jurģiem novads iegūst jaunu skanējumu, būtiski, ka “Straupes lauku labumu tirdziņš” sāk jaunu posmu attīstībā. “Ceru, ka došanās uz tirdziņu divas reizes mēnesī būs kā pasākums, kas noteikti jāapmeklē. Lai te ir interesanti pavadīt laiku, satikties, lai te ir pulcēšanās vieta,” Hardijs Vents visiem vēlēja panākumus un uzdāvināja Straupes zirgu pasta saimniekam novada karogu.
Pirmajā reizē tirdziņā tirgojās nedaudz vairāk kā 60 zemnieku un amatnieku, mājražotāju. Preču piedāvājums bija ļoti plašs. Pārtika, tekstilizstrādājumi, pašu dārzos izaudzēti stādi, dārzeņi, augļi, koka un metāla izstrādājumi un vēl daudz kas cits.
Starp tirgus apmeklētājiem un dalībniekiem netrūka straupiešu. Vizma Aleksanova un Aija Atvare atzina, ka tiem, kam nav mašīnas, nebūs nekādu iespēju tikt uz zirgu pastu. Uz Plāci, kur ir pienotava, pa taciņu vietēji nesteidzīgi aizgājuši. “Pie reizes aizgājām uz pienotavas veikalu, kaut ko citu paskatījāmies,” bilda Aija, bet Vizma ar smaidu noteica, ka veselīga dzīvesveida piekritējiem seši kilometri no Plāča līdz zirgu pastam nav tālu. “Protams, te viss ir jauki. Tikai līdz tirgum patālu,” sacīja Vizma.
Aldis Temmers dzīvo tuvāk Plācim nekā zirgu pastam. “Kamēr nebijām apskatījuši, nedomāju, ka te būs tik labi. Tagad tālāk jābrauc, bet nav ne vainas,” vērtēja Aldis un atklāja, ka bijis starp tiem, kuri protestējuši, ka tirdziņu pārceļ.
Turpat kaimiņos zirgu pastam dzīvo pensionāres Skaidrīte Opmane un Alma Temmere. “Te ir tik jauki! Te viss tā smaržo. Te nav saspiestības,” atzina Skaidrīte, un abas vien pasmaidīja, ka tagad viņām tirgus blakus, līdz šim bija citiem. “Kā saka – pa ceļu uz tirgu aiziet, pa grāvi mājās,” priecīgas par tirdziņu zirgu pastā bija straupietes.
Sarunās ne viens vien atzina, ka straupiešiem tirdziņš ir iespēja pārdot un satikties, jo, reāli vērtējot, vietējie nemaz nav lieli pircēji. “Parasti stādus pērkam, bet sievasmātei garšo kūpinātās zivis un maize no lielā kukuļa, to braucām pirkt. Lielākoties jau tirdziņā iepērkas pilsētnieki,” apstiprināja Tālis Rudzītis. Viņš dzīvo netālu no zirgu pasta un ir gandarīts, ka vairs nebūs jābrauc uz Plāci. “Pienotava ir ražošana. Te cita gaisotne,” bilda Tālis Rudzītis.
Bitenieks Otto Abzalons no Straupes vēl rīta pusē, vērtējot vērojumus, atzina, ka pirmajā tirgus dienā zirgu pastā ir daudz tādu tirgotāju, kuri nākamajās reizēs nebūs. “Redzēs, kā būs ziemā. Tie, kuri telpās, tiem labi. Plācī arī izturīgākie izturēja, sēdējām mašīnā, uz jumta bija tas, ko tirgojam, kad pienāca pircējs, kāpām ārā,” viedokli pauda Otto Abzalons. Inta Ekerte, “Rožkalnu maizes” saimniece, skaidri pateica ikviena ražotāja un tirgotāja domas: “Ja būs pircēji, tirdziņš būs labs, es braukšu.”
Par pirmo tirgus dienu Straupes zirgu pastā biedrības “Vesels pilsētā un laukos” vadītāja Astrīde Rozīte atzina, ka pārsteigums bijis daudzie apmeklētāji. “Likās, ka stāvlaukums liels, bet, ja viens novieto mašīnu, kā iedomājas, rodas sastrēgums. Tirgotāji visi bija mums pazīstami. Jaunums bija – sertificēta bioloģiskā saimniecība piedāvāja tītara gaļu. Pircēju bija daudz, un vēl tirgus diena nebija pusē, kad mazajiem ražotājiem jau beidzās produkcija,” pastāstīja Astrīde Rozīte.
“Straupes lauku labumu tirdziņš” zirgu pastā apmeklētājiem ir bez maksas. Biedrībai ar pasta saimnieku ir nomas sadarbības līgums. Tirdziņa rīkotāji tāpat kā Plācī maksā par elektrību, zirgu pastā arī par ūdeni.
“Ir sajūta, ka esam ieguvuši mājas, kur varam īstenot daudzas ieceres,” sacīja biedrības pārstāve Rudīte Vasile. Straupes zirgu pasta īpašnieks Guntis Āboltiņš – Āboliņš atgādināja, ka šī vieta var dzīvot tikai tad, ja te ir cilvēki. “Ceru, ka labais veidojas un turpināsies. Kultūrvēstures kartē Straupes zirgu pastu iezīmējam no jauna. Te saglabājušās daudzas vērtības, kuras jāapzina, jāsaudzē un jānodod tālāk,” sacīja Guntis Āboltiņš – Āboliņš.
Komentāri