Teju pusotra mēneša laikā 19 ugunsgrēki neapkoptu apkures sistēmu dēļ

Kopš gadumijas iestājusies ziema, kādu neesam izjutuši jau vairākus gadus. Tas nozīmē arī intensīvāku siltuma uzturēšanu mājokļos, bet diemžēl līdz ar to arī biežākas ugunsnelaimes saistībā tieši ar apkuri.

Cēsu novadā no 1. janvāra līdz 10. februārim Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) 19 reizes bija jādodas likvidēt ugunsnelaimi, kas saistīta ar apkures ierīču nepareizu ekspluatāciju, kā arī tieši ar sodrēju degšanu dūmvadā. Teju katru otro dienu lielāks vai mazāks ugunsgrēks. Astoņi no izsaukumiem bijuši Cēsu pilsētā, pārējie Straupes, Vecpiebalgas, Prieku­ļu, Drabešu, Amatas un arī Vaives pagastā, norāda dienesta Prevencijas pārvaldes Sabie­d­rības izglītošanas un informēšanas nodaļas vecākā inspektore Vidzemes reģionā Sandra Vē­jiņa. Viņa arī atzīst, ka šāda veida izsaukumi nepārprotami palielinās līdz ar liela sala iestāšanos. VUGD dati liecina, ka arī visā Vidzemē gandrīz katru dienu ir izsaukumi, kur nelaimi izraisījusi nepareiza apkures ierīču ekspluatācija. Pēc S. Vējiņas teiktā, Latvijā kopumā katru gadu ugunsdzēsēji dodoties uz vairāk nekā 500 izsaukumiem tieši degošo sodrēju dēļ.

Sadegot cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti. Taču sliktākajā variantā šādi apstākļi var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Tas savukārt var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot. Tādējādi karstajām dūmgāzēm un liesmām paveras ceļš uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām, kas var izraisīt ne tikai dūmvada, bet arī visas ēkas aizdegšanos. S. Vē­jiņa stāsta, ka apkures sezonā VUGD saņem arī vairākus izsaukumus, kad iedzīvotājiem nepieciešama palīdzība, jo mājoklī izveidojies piedūmojums – vai nu apkures ierīce nav bijusi pareizi izmantota, vai izmantots nepiemērots kurināmais.

Lai izvairītos no ugunsnelaimes un varētu droši uzturēt siltumu, kurinot malkas vai cita veida apkures ierīci, VUGD pārstāve iesaka ne tikai regulāri iztīrīt dūmvadus, bet reizi piecos gados arī izsaukt sertificētu speciālistu novērtēt apkures iekārtas un to dūmvadu, tai skaitā dūm­ejas, dūmeņa, dūmkanāla un dūmroves tehnisko stāvokli.

Arī mūspuses skursteņslauķis Andis Maizītis pievienojas, ka pamatā šīm kurināšanas uguns nelaimēm par iemeslu ir neiztīrīti dūmvadi. Šo bīstamību vairo mitras malkas kurināšana. Tas ļoti strauji veido sapiķojumu un tālāk jau darvu, visi šie nosēdumi pie augstas temperatūras arī aizdegas. Tā kā pērn ziemas lielā aukstuma tikpat kā nebija, A. Maizītis secina – acīmredzot daudzi bija izlaiduši kārtējo dūmvadu tīrīšanu.

Kā otru gana būtisku riska apstākli skursteņslauķis min nepareizu kurināmā izmantošanu. Skaidu briketes galīgi neesot pie­mērotas tradicionālajām krās­­nīm, tās viņš aicina izmantot tikai kamīnos un čuguna krāsnīs. Avīze gan šogad novēroja, ka, uznākot lielajam salam, Cēsu veikalos bija aptrūkusies malka pārdošanai nelielos apjomos un nopirkt varēja vien brikešu iepakojumus. Tādā gadījumā A. Maizītis tomēr mudināja meklēt vietējos sludinājumus – tīmeklī vai pašā avīzē – un iespējas iegādāties malku kaut nelielos apjomos. Vēl meistars atgādina, ka pat ar ideāli sagatavotu malku krāsnis nebūtu jākurina divas trīs reizes dienā un jāsakurina tā, ka pie krāsns pat roku nevar pielikt.

Saimniekiem, kuru mājokļos liesmas vai liels sadūmojums radies apkures sistēmas dēļ, VUGD pieprasa izsaukt skursteņslauķi, skaidro A. Maizītis. Ja vien varot, skursteņslauķi cenšoties šīs vietas apsekot. Pat­laban arī neesot tik liela slodze kā rudenī, lielākoties profesionālis tiek saukts tikai pirms aukstā laikā atnākšanas. Taču, piemēram, apkures granulu katlu tīrīšana un vispārēja pārbaude būtu nepieciešama divas reizes sezonā. Ja kāds vēlas, lai apkures sistēma tiktu tīrīta sezonā, vēlams izkurināt krāsni iepriekšējā dienā, lai līdz tīrīšanas brīdim mūris paspēj atdzist un nebūtu gailošu ogļu.

Pēdējās pāris nedēļās Cēsīs un tuvākajā apkaimē izvērtušās vairākas ugunsnelaimes arī no atkritumu tvertnēs izmestiem neatdzesētiem pelniem. Taujāts par ugunsdrošību, atbrīvojoties no kurināšanas atlikumiem, A.Mai­zī­tis teic, ka pats pelnus atdzesējot un uzkrājot lielajā atkritumu maisā, tad pakalpojuma sniedzējam pasūtot šī maisa izvešanu.

Lieguma izmest pelnus sadzīves atkritumos neesot, “Druvai” apstiprināja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma ZAAO sabiedrisko attiecību speciāliste Rasa Ņikitina, tikai tiem jābūt pilnībā atdzisušiem. “Diem­žēl praksē esam saskārušies ar gadījumiem, kad konteinerā izbērtie pelni ir izraisījuši gruzdēšanu un pat aizdedzinājuši konteinerus,” atzīst ZAAO pārstāve, paskaidrojot – arī šķietami vēsi pelni var turpināt gruzdēt un saglabāt karstumu dziļākajos slāņos. Drošī­bas nolūkos atkritumu apsaimniekotāji aicina iedzīvotājus pelnus vispirms uzglabāt metāla spainī un noturēt vismaz vienu līdz pat divas diennaktis, lai tie pilnībā atdzistu.