Drustu pamatskolas direktore
Drustu pamatskolā 8. marta dienu vēl saulaināku darīja cienījamā skolotāja Jāņa Arāja 90 gadu jubilejas svinības.
Ēriks Batervēts teicis: “Devīgs cilvēks ir neglābjami laimīgs, drošs, apmierināts un bagāts.” Tā varētu raksturot mūsu mīļo skolotāju, kurš, sasniedzot 90 gadu vecumu, vēl aktīvi iesaistās skolas dzīvē, ir skolas muzeja vadītājs, vada novadpētniecības pulciņu audzēkņiem. Mūsu kultūras un pedagoģijas vēsturē nozīmīga vieta ir skolas vēsturei, jo skola visos laikos ir bijusi gaismas pils, sabiedrības kultūras centrs.
Skolotājs Jānis Arājs Drustu pamatskolā nostrādājis 51 gadu. Vairāku grāmatu autors, savulaik izglītības darba teicamnieks, vairākkārtīgi Izglītības un zinātnes ministrijas goda rakstu saņēmējs – tāds ir šis ļoti vienkāršais, dzīvespriecīgais cilvēks.
To, ka skolotājs ir mīlēts un cienīts, apliecināja jubilejas svinību kuplais apsveicēju pulks. Cēsu rajona izglītības pārvaldes vadītājs Tālis Jaunzemis priecājās par tik bagātu un skaistu mūžu, pasniedzot skolotājam Pateicības rakstu.
Skolotājā deg tā dzirkstelīte, kas nodota tālāk nākamajām paaudzēm – paša bērniem, mazbērniem, mazmazbērniem, ikvienam skolēnam. Vai tās nav dārgākas par zeltu, šīs paaudzes vērtības?
J.Arājs sava mūža lielāko daļu – 51 gadu – veltījis novadpētniecībai. Skolotāja pētījums veltīts Drustu pamatskolai – vienai no vecākajām Vidzemē. 2003. gadā skolotājs svinēja savu 85. dzimšanas dienu, un par godu tai tika izdota Jāņa Arāja grāmata “Skola ezera krastā.” Tā aptver laika posmu no skolas pirmsākumiem līdz deviņdesmitajiem gadiem.
Materiāli un citas vēsturiskas liecības ir apkopotas un izstrādātas mūsu skolas vēstures muzejā. Tur var iepazīties ar skolu dažādos laika posmos, ar skolēnu un skolotāju dzīvi un darbību. Muzejā savākti un apkopoti bijušo skolas direktoru, skolotāju saraksti, skolēnu burtnīcas, liecības, mācību grāmatas.
Skolēni ir bieži viesi skolas muzejā, īpaši novadpētniecības pulciņa dalībnieki. Skolotājs nekad nesamierinās ar vakardienas sasniegumiem, katru rītu ienes skolas kolektīvā kādu prieka dzirksti, vērtīgu padomu. Skolotājs ir ļoti īpašs cilvēks. Es apbrīnoju viņa pozitīvo attieksmi pret darbu, ģimeni, dzīvi kopumā. To var pamanīt jebkurā viņa darbā. Paldies, skolotāj, ka tu esi paraugs, kuram visi gribam līdzināties. Mēs esam cits citam nepieciešami – vecie jaunajiem un jaunie vecajiem.
Katrs no mums ilgojas nodzīvot tik garu un skaistu mūžu, nodzīvot mīlot. Mīlot savus tuviniekus, skolu, skolēnus, skolotājus, savu pagastu un valsti. Tikai tas, kas mīl, apzinās, kādas bagātības sevī nes.
Komentāri