Te ir bioreģions. Vērtība, kas jāizmanto

Otrais bioreģiona forums bija domubiedru satikšanās, viedokļu un pieredzes apmaiņa. Arī atskats uz pusotra gada paveikto un vienošanās par turpmāk darāmo videi draudzīga un sadarbībā balstīta bioreģiona attīstībā.

“Bioreģions nav tikai administratīva ideja vai stratēģisks termins. Tas ir aicinājums visiem kopā radīt vidi, lai dzīve ritētu saskaņā ar dabu. Bioreģions ir sadarbības platforma līdzīgi domājošiem, kuri vēlas redzēt tālāk un darīt vairāk,” uzsvēra foruma moderatore Kristīna Sprūdža un atgādināja, ka jēdzieni ir jāizvēlas atbilstoši laikam. Un jaunais ieinteresē, ir kā atspēriens, tikai tas jāmāk izmantot.

13 dažādu institūciju darbinieki un 211 privātpersonas pērn parakstīja Labas gribas memorandu. Centrā ir Gaujas Nacionālais parks (GNP). Siguldas, Cēsu un Valmieras novads apņemšanos    attiecinājuši uz visu administratīvo teritoriju, Saulkrastu novads tikai uz teritoriju, kas atrodas GNP. Memorands atver jaunas durvis jaunām iespējām un sadarbībai. Kā    par jebko jaunu, allaž ir jautājumi – kāpēc darīt, kurš darīs, kāpēc tagad. Pusotra gada laikā bijis daudz diskusiju, domu apmaiņu par dažādām tēmām, iesaistīti zinātnieki, lai gan analizētu kādu problēmu, gan ieteiktu labāko risinājumu.

Bioreģiona dibinātāji daudz diskutēja, kā organizēt darbu, līdz vienojās nesteigties    dibināt organizāciju un noteikt vienu atbildīgo, bet izveidot brīvprātīgas darba grupas par darbības    virzieniem, domājot, lai    iecerētais risinājums būtu ilgtspējīgs.

Foruma virstēma bija “Vietējā ekonomika, apritīgums un bioloģiskā pārtika”. Liela uzmanība tika pievērsta ēdināšanai izglītības iestādēs. Siguldas paš­valdība dalījās pieredzē, kā organizēt iepirkumus, lai ēdienkartē varētu iekļaut vairāk bioloģiski audzētu vietējo produktu. Kai­miņu pieredzi pārņems arī citas pašvaldības, vienojoties par vienādiem nosacījumiem iepirkumos.

Pirmoreiz izglītības iestāžu ēdinātājiem un zemniekiem tika piedāvāta iespēja satikties    aklajā randiņā.    Dažādos līmeņos gadiem runāts, ka ražotājam jāsatiekas ar ēdinātāju, lai abi saprastu, kas vienam vajadzīgs, ko otrs var piedāvāt.    Tālāk par runām nebija tikts.    “Uzaicinājām    izglītības iestāžu lielākos ēdinātājus un zemniekus, viņi satikās, izrunājās. Vai izveidosies sadarbība, tas jau atkarīgs no pašiem,” stāstīja    bezatkritumu kopienas vadītāja un aktivitāšu koordinatore, foruma komandas vadītāja Lāsma Ozola un pauda gandarījumu, ka tas izdevies.   

Darba grupās apsprieda, diskutēja, kā veicināt vietējo pārtikas ražotāju un pārstrādātāju sadarbību, lai stiprinātu īso pārtikas piegādes ķēžu darbību un vietējo pārtikas ražotāju konkurētspēju, kā arī aprites ekonomikas ieviešanas rīkus un dažādu pieredzi.

Jaunpiebalgas zemnieks Guntars Dolmanis “Druvai” atzina, ka saimniekam ir jābūt izpratnei, kā strādāt videi draudzīgi. “Katrs pats izvēlas savu ceļu. Esam domubiedri, apsaimniekojam savu zemi pēc dabas likumiem. Mani uztrauc, ka vidū kāds nopērk īpašumu, saimnieko, kā uzskata pareizi, likumus nepārkāpj, bet mēs nevarram izveidot vienotu teritoriju, kurā ir bioloģiskā saimniekošana.    Dabas un vides jautājumi ir komplicēti, vieni grib saudzēt, bet  to nevar izdarīt, ja apkārtējie ignorē viņu izvēli. Jābūt saprātīgai pieejai, jābūt ierobežojumiem attieksmē pret blakus teritorijām, zonējumam,” viedokli pauda G.Dolmanis.
    Runājot par bioreģiona ideju, to atbalsta tūrisma nozare. Biedrības “Enter Gauja” vadītājas Dace Melgalve un Santa Ruģēna pastāstīja, ka tūrisma izstādēs, reklamējot kādu vietu vai interesantu pakalpojumu, bieži vien potenciālie tūristi neieklausās, bet, kad piemin, ka tas atrodas bioreģionā, uzreiz sadzird, saprot, ka te būs tīra vide, bioloģiska pārtika, nebūs steigas.

“Sabiedrība ir jāizglīto, un to var izdarīt sadarbībā. Bioreģiona ideja ir jāskaidro,” uzsvēra D.Melgalve un piebilda, ka nākamgad forumu varētu veltīt tūrismam.

Arī vides un dabas eksperts, gids Rolands Auziņš    uzsvēra, ka bioreģiona ideja jāattīsta tālāk. “Saklausījuši, ka Vidzemē ir bioreģions, ieinteresējas gan Latvijas, gan citu valstu tūristi. “Jēdziens      jāiedarbina, jo ikdienā tik daudz dzirdam par bio, ir jāskaidro, kas ir bioreģions, kāds no tā labums iedzīvotājiem, uzņēmējiem, viesiem,” vērtēja R.Auziņš un pauda gandarījumu, ka Cēsu novads ierosināja ideju un tas arī saprotams, jo    Gaujas Nacionālā parka lielākā teritorija ir tieši šajā novadā.

“Ir gandarījums, ka foruma dalībnieki nebija klausītāji, katrs jutās piederīgs bioreģionam, izteica viedokli, satraukumu, rosināja, kas jādara un ko pats var darīt, nevis vēlējās, lai dara paš­valdība vai kāda institūcija,” vērtēja L.Ozola un pastāstīja, ka darba grupās gūtās atziņas par dažādu resursu ilgritīgumu tiks izmantotas, izstrādājot Cēsu novada aprites ekonomikas rīcības plānu.