Otrdiena, 16. jūlijs
Vārda dienas:

Tautas radīts “miezītis”

Druva
23:00
21.06.2007
7

“Miezītis, tas ir labi,” nosaka Donāts Ivanovskis, apsēžoties zem ābelēm pavēnī, lai parunātu par Jāņu alus darināšanu. Donāts ar sievu Helēnu Nītaurē dzīvo četrdesmit gadus. Abi te ieradušies no Rēzeknes puses darba dēļ . Bet ne jau par to bija saruna, lai gan dzīvošanu Nītaurē Helēna uzsver ar to, ka šeit dzimuši un izskolojušies abu trīs bērni.

Ivanovsku ģimene alus jeb tautā sauktā miezīša darīšanas prasmi mantojusi no vecākiem. „Pēdējo reizi alu taisīju pagājušajā gadā, bet gan Latgalē, pie māsas. Te, Nītaurē, man nav tādu kublu. Tēva mājās Latgalē saglabājušies visi alus taisīšanas trauki. Tur ir kubli, kuros katrā var sataisīt divdesmit divus spaiņus alus. Iebēru pusi maisa miežu, briedēja pusotru diennakti. Kad graudi izdīguši, tos izņem ārā un izžāvē. Saulē nevar žāvēt, tad iesals iznāk bāls. Vislabāk to darīt pirtī, bet jāraugās, lai tā nav piedūmota, jo citādi alum būs dūmu garša. Kad graudi izmet asnus, caur sietu tie jāizkapā laukā. Alus gatavošanas pirmsākums prasa apmēram nedēļu. Kad graudi izžuvuši, tos samaļ dzirnavās, bet tā rupji. Pēc tam gatavo alus iesalu. Jāvāra lielais ūdens katls ar apiņiem. Pagājušajā gadā tos mežā salasīju septiņus maisus. Apiņi jāžāvē mājas bēniņos un jāraugās, lai netiek klāt pelējums. Ja pareizi izžāvē, tie derīgi simtu gadu,” zinoši saka Donāts un atzīst, ka būtībā alus darīšanas procesu viens cilvēks nevar veikt, jo tas ir nepārtraukts un visam jānotiek ļoti precīzi. “Kādam jānes ūdens, citam jāpieskata alus gatavošanās process. Cukuru daudz likt klāt nevar, tad sanāks brāga. Tāda kā tagad veikalos. Alus – deviņi ar pusi grādu! Tas jau nav nekāds alus, bet spirts! Paštaisītam alum nav vairāk par trim, četriem grādiem. Latgales pusē alu pildīja lielās ozolkoka mucās, katrā sagāja pieci spaiņi,” aci piemiedzis, rēķina Donāts un stāsta, ka alus Latgalē bijis tradicionāls dzēriens ne tikai Jāņos. “Kad pļāva sienu, sanāca talkā kaimiņi, pa astoņi, deviņi vīri – pļauj un iedzer alu. Tā ir tradīcija, ja talka, tad alum jābūt. Atceros, man bija astoņi vai deviņi gadi, kad biju mēslu talkas vezuma kučieris. No kaimiņiem sabrauca četri, pieci zirgi. Tolaik veikalā neko nepirka, visu sataisīja mājās. Cilvēki bija paēduši un viens pret otru sirsnīgāki nekā tagad,” atceras Donāts un, atgriežoties pie alus darīšanas tradīcijām, uzsver, ka kublos, kur darina alu, nedrīkst sālīt gaļu un skābēt gurķus, jo tad dzērienam būs piegarša.

„Latgalē kādreiz bija skaista līgošana. Katrā mājā bija cienāšana, dziedāšana un dejošana,” vīru papildina Helēna. „Tagad dzimtajā pusē gandrīz visi svētku paražu zinātāji ir miruši, bet jaunie, tās nezinot, piedzeras. Agrāk visās mājās bija pašu gatavots miezītis, bet neviens neapdzērās.” Donāts atceras krūzi no pirmajiem ulmaņlaikiem: “Tā bija zilas emaljas, kurā satilpa seši līdz astoņi litri alus. No tās cienāja visus Jāņa bērnus.” Helēna turpina atmiņas, ka Jāņu dienas rītā bērni gājuši pie ugunskura meklēt naudu, jo Latgalē bijis ticējums, ka dzirksteles, kas naktī krita no Jāņu ugunskura, esot naudas radītājas: “Mēs, bērni, šo naudu gan nekad neatradām!”

„Tagad neviens vairs normālu alu mājās netaisa,” atceroties pieredzi ģimenē, Helēnu pārtrauc Donāts: “Nopērk maizes kvasu un pieber cukuru. Tas jau nav alus! Miezītis iet nebūtībā. Bet kad to raudzē – kāds aromāts! Visa māja smaržo! Būtībā, labu alu taisot, cukura nemaz nevajag. Pastāv dienas un rūgst tāpat.”

Kā cilvēki izdomājuši šo sarežģīto alus gatavošanas procesu, Donāts nezina, bet domā, ka tas noticis sensenos laikos, kad atklāja graudu diedzēšanas un rūgšanas procesu. “Ko tik cilvēks savas pastāvēšanas laikā nav atklājis gan sev par labu, gan sliktu, bet tāda jau ir dzīve,” nosaka Donāts un dodas ikdienas darbos, jo, dzīvojot meža vidū, daba liek nemitīgi kustēties.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
5

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
10

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
10

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
29

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
33

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
31

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
17
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
13
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
10
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
13
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi