Uz sarunu vakaru ar Vecpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāju Leldi Burdaju un speciālistiem bija atnākuši vairāk nekā desmit taurenieši.
Vairāki vīri bija pikti par pagasta ezeru apsaimniekošanu. “Tā nav apvienības pārvaldes kompetence, par to atbild Gaujas Ilgtspējīgas attīstības biedrība. Būtiskākais ir informācijas trūkums,” pastāsta L.Burdaja. Satraukumu radījis fakts, ka tagad Inesī un Alaukstā ir licencētā makšķerēšana, tātad jāmaksā, tāpēc daudzi makšķernieki brauc uz Taurenes ezeriem. Biedrība salikusi informācijas zīmes, ka tā apsaimnieko pagasta ezerus, bet vietējie nesaprot, ko tas nozīmē. Dažs tikšanās reizē pat bilda, vai tik ezeriem apkārt neapliks sētu. Pagastā ir daudz ezeru, bet iecienītākais ir Taurenes ezers, Ilzes, Bānūžu un Dabaru ezers.
“Jau nākamajā dienā tika sazvanīts biedrības vadītājs, un būs tikšanās, kurā iedzīvotājiem izskaidros, ko dara biedrība, vai makšķerniekiem kas mainījies, kas iecerēts nākotnē,” teic pārvaldes vadītāja un piebilst, ka arī šajā tikšanās reizē uz vairākiem jautājumiem nācies atbildēt, ka apvienības pārvalde par to neatbild, bet kāda cita pašvaldības iestāde.
“Iedzīvotāji neizprot, kā strādā novada pašvaldība, neizprot struktūru un kam ko vaicāt. Daudziem ir pārliecība, ja jau ir apvienības pārvalde, tad tā zina un atbild par visu,” bilst L.Burdaja.
Taureniešim jau ilgu laiku problēmas sagādā slēgtais Otrais Lodes tilts. Pēc tilta apsekošanas konstatēja, ka tilta upes balstiem nodrupis betons un radušās arī plaisas tilta konstrukcijā. Tas bija 2022.gada augustā. Tilta projektēšana bija pagasta prioritāte. Šis darbs nenotiek tik ātri. Lai rastu iespēju pār to braukt jau šogad, nolemts atjaunot tilta upes balstus. Izstrādāts statņu remontdarbu projekts. Veikta tirgus izpēte remonta veikšanai. “ Uzņēmējs, kurš gatavs to darīt, prasa nesamērīgi augstu cenu, aprēķinu tāme bija krietni mazāka, ap 20 tūkstoši eiro, bet viņa piedāvājums -38 tūkstoši eiro. Parasti jau tāmē summa ir lielāka un iepirkumā izdodas to samazināt. Tirgus izpēte pagarināta, piedāvājums izsūtīts vēl vairākiem uzņēmējiem. Pirmajā reizē no pieciem atbildi deva viens. Problēma tā, ka firmām, kas nodarbojas ar tiltu pārbūvi, neinteresē tik mazs objekts, tāpēc arī prasa neadekvātu maksu, ja jau ļoti vajag, maksās,” skaidroja L.Burdaja.
Visi bija vienisprātis, ka jāmēģina ar “Leader” programmas atbalstu atjaunot 400 metrus garo Cieres dabas taku Gaujmalā. “Vieta purvaina un applūst, jārod ilgtermiņa risinājumi, jo koka laipas ir dažiem gadiem. Notiek saziņa ar uzņēmumu, kas uzstāda pontonu laipas. Kāds būs tehniskais risinājums un cik izmaksās, vēl nav zināms,” informēja pārvaldes vadītāja.
Taurenieši atgādināja par meliorācijas un kanalizācijas problēmām Līvānu ciematā, kāds, kurš nedzīvo Gaujas ielā, nebija apmierināts, ka šo ielu asfaltēs, jo tas pārāk dārgi. Tāpat kā iepriekšējās reizēs, interesējās par bijušo lidlauku, atgādināja par brīvprātīgo ugunsdzēsēju nepieciešamību un darbības atjaunošanu.
Patlaban apvienības pārvaldes strādnieki veic Nēķena muižas pils fasādes remontu, lai tā ne tikai būtu skaista, bet arī nekrīt nodrupušie ķieģeli. Kāda taureniete ieminējās, ka kultūras nama zālē saskatāma plaisa, un arī prasās remonts. “Maza plaisa sienā nav salīdzināma ar problēmām Dzērbenes pilī. Lietavās ūdens tecējis telpās. Dzērbenes pils jumts bez problēmām, šķiet, nekad nav bijis. Saprotu, katrā pagastā ir problēmas, apvienībā jāizvērtē prioritātes,” uzsvēra L.Burdaja.
Tika sarunāts, ka nākamreiz sarunu vakars būs septembra beigās. Taurenē tās ikreiz apmeklējuma ziņā viskuplākās, salīdzinot ar kaimiņu pagastiem.