“Sākumā tā jocīgi bija, bet ātri pieradu pie jaunā autobusa,” saka pieredzējušais šoferis Aldis Vahitovs un sāk aizrautīgi stāstīt par Vidzemē līdz šim neredzētu sabiedriskā transporta līdzekli – nākotnes autobusu. Skandināvijas uzņēmumā “Volvo Bus Corporation” ražoto jaunākās paaudzes autobusu ar hibrīddzinēju kompānijas pārstāvji piedāvāja testēt Valmierā.
Oktobrī tehnikas brīnums pārsteidza valmieriešus. Transporta uzņēmums “VTU Valmiera”, kurš sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, to sūtīja pabraukt vairākos maršrutos. Latviešiem bija jānoskaidro, vai skandināvu jaunums derēs arī līdzenajai, samērā nelielajai pilsētai Gaujas krastos. Tagad, kad izmēģinājums beidzies, “VTU Valmiera” speciālisti salīdzinās, vai zaļās nākotnes autobuss, darbībā demonstrējot elektro un dīzeļdzinēja apvienojumu, tiešām būs tik ekonomisks. Lai arī trakoti dārgs būtu pirkums, šādi hibrīdautobusi, papildinot pilsētas autobusu parku, varētu līdzēt Valmierai iet ekoloģiski drosmīgajā – zaļajā – virzienā, par apmēram 30 procentiem samazinot autobusu radīto degvielas patēriņu un izmešus.
Hibrīdautobusiem ir vēl citi plusi – tie saražo kustībai nepieciešamo enerģiju bremzējot, un, kā zināms, pilsētu maršrutu autobusu šoferiem nemitīgi jāspiež uz autobusu bremzēm. Turklāt ir vēl kāds pluss! 21. gadsimta autobusi ir simpātiski ar to, ka netrokšņo, piebraucot un aizbraucot no pieturām.
Tas viss izklausās jauki, bet “VTU Valmiera” kapitāldaļu turētāji, tajā skaitā pilsētas pašvaldība, teic vienu un to pašu – Valmiera šobrīd neko tādu finansiāli nevarot atļauties. Pēc mazas pauzes seko īsa, cerību apvīta piebilde: “Varbūt pēc gadiem pieciem…”
Ne tikai valmierieši, arī mēs, cēsnieki, nepalaidām iespēju pavizināties ar nākotnes autobusu. Vai pasažieri, aizņemti ar savām domām, pat nepamana, ka brauc ar nākotnes autobusu? Salons ir tieši tāds pats kā mūsdienu moderniem autobusiem. Taču valmierieši pamanījuši gan, kaut daži, Cēsu žurnālistu uzrunāti, izlikās nesaprotam. “Vai nav traki, ka autobuss visu ceļu maina darbības stilu – te rūc, te brauc un nerūc nemaz? Dažreiz noraustās!” ar nopietnām sejām sarunu autobusā sāk Valmieras rūpnieciskajā rajonā pie stikla šķiedras ražotnes iekāpušais pāris. Tad sejās atplaukst smaids un seko atzīšanās. “Protams, esam informēti – vizināmies nākotnes autobusā,” teic valmierieši cerībā, ka pilsētā šādi autobusi ienāks uz palikšanu. “Tikai lai pilsētas mērs nedomā tādēļ paaugstināt biļešu cenas! 60 centi par braucienu jau tā ir liela summa! Tad mēs ar sabiedrisko transportu nebrauksim,” piebilst pasažieri, kuru darba vietā kravu pārvadājumiem jau ir iegādāti zaļās enerģijas transporta līdzekļi.
“Uzrāviens, pirmā ātruma uzņemšana šim autobusam ir ļoti laba!” priecīgi stāsta autobusa šoferis un piebilst, ka taisnos un līdzenos gabalos jābrauc ar ātrumu 25 km stundā. “Ja piespiedīs autobusam braukt mazliet ātrāk, uzreiz pieslēgsies dīzeļdzinējs. Maršrutā, kas Valmierā ved caur Burkānciemu, esmu pa kalnu lejā braucis ātrāk, un autobuss ar saražoto elektroenerģiju attīstīja pat 40 km stundā. Tālākā ceļā, kur jābrauc pret kalnu, ar saražoto elektroenerģiju nepietiek. Autobuss pats pieslēdz dīzeļdzinēju.” Vēl šoferis izpētījis, ka nākotnes autobusam nepatīk straujas kustības, bet sastrēgumstundās pilsētas centrā bez tādām neiztikt. “Kad saslēgums iznāk pārāk ass, autobuss secina, ka tā akumulators ir patukšs, un pats pieņem nākamo lēmumu – ierūcas un turpina braukt ar dīzeļdegvielu. Dienas vidū pilsētas – 8. garākajam maršrutam, kas ved caur centru un dzīvīgāko satiksmi, šis autobuss nederēs,” tādi ir šofera secinājumi. “Šiem autobusiem nepatīk skriešana, raustīšanās sastrēgumu dēļ. Tiem patīk gaitu uzsākt lēnīgi.”
Var just, ka jaunā, lielā mašīna šoferim patīk. Dzīvē daudz redzējušais transporta profesionālis nākotnes autobusu vada kā jaunu rotaļlietu: “Man patika braukt pa Valmieras ielām un paspēlēties ar nākotnes autobusa dotajām iespējām.”
Saruna sākas galapunktā pirms reisa sākuma. Autobuss silst. Kamēr šoferi iztaujājam, pamanām, ka autobusa dators, kura ekrāns ir šofera acu priekšā, pats pieņem lēmumus par darbību – ierūcināties autobusa dzinējam vai pagaidām vēl ne. Autobusa vadītājs, izgājis no savas vietas, lai pastāstītu par autobusa ārpusi, visu pamana un, ar acīm pametot uz autobusu, pasmīn: “Viss kārtībā – tas dzīvo pats savu dzīvi arī bez manis.”
Auto vadītājs nodemonstrē arī pneimatikas darbību, kas hibrīdautobusa grīdu, piebraucot pie ietves, paceļ vai nolaiž, lai pasažieriem nav jākāpj, viņi var ienākt uz iziet pa līdzenu ceļu. Vēl ir iespēja grīdas malu nolaist slīpi, tad cilvēks ratiņkrēslā brīvi iebrauc autobusa salonā. Viens Kocēnu pagasta iedzīvotājs to ikdienā izmantojis, ratiņkrēslā braucot darīšanās uz Valmieras centru.
Tagad kopā ar pārinieku šoferis gaidīs uzņēmuma speciālistu secinājumus, kā nākotnē Valmierā varētu pielietot šādus autobusus.
Komentāri