Kādreiz sarunās ar amatpersonām, uzņēmējiem, vadītājiem un direktoriem var dzirdēt spožus izteicienus, kuri avīzes slejās tā arī neparādās. Rakstām tomēr ne gluži visu to, ko dzirdam un ko mums stāsta. Taču kopš pērnā gada nogales pamazām šos izteicienus sāku vākt, sak, varbūt noderēs. Domāju, 1. aprīlis ir īstā reize. * Arī gurķis reizi desmit gados uzsprāgst. Un tad paši brīnās, ka kaut kas notiek ne tā, kā vajag. Lietas ir jāparedz un jābūt gataviem. * Dzīvojam jocīgā pasaulē. Esam gatavi attiecības kārtot kaut caur piekto pakaļu, bet nezvanām un jautājumus neuzdodam konkrētam iestādes vadītājam. (Tas par rubriku “Hallo, “Druva””) * Tajā kantorī jau nekas nenotiek. Sēž tantes un vecus papīrus mīca. * Sētnieks ar slotu, kurai trīs sari, tīra ielas… Bet labi, ka vismaz tie trīs sari ir. * Ar kādām tiesībām zvanāt un uzdodat jautājumus? Vai esat policija, vai kāds nopratināšanas kantoris? (Par rubriku “Druva noskaidro”) * Nestāviet caurvējā, riekstus apsaldēsiet! * Runā par gaisa piesārņošanu un automašīnas izplūdes gāzēm. Tas jau līdzīgi, kad runāja par govs bezdēšanu un izmešiem. * Vajag būt baigi spalvainām rokām, lai mūsdienās tiktu pie naudas. * Šķēle ir apčakarējis visu tautu, bet es presei nevaru pateikt, ka ar kontrabandu nodarbojos. Kāpēc? * Varēja jau mums arī pilsētas dome nākt pretim un atbalstīt, bet uz ceļiem viņiem vēl lūgušies neesam.
Komentāri