Vasarās notiek daudz publisku un arī privātu ballīšu, atpūtas pasākumu un koncertu. Ik pa laikam aktuālākas kļūst diskusijas, ka Latvijas iedzīvotāji lieto daudz alkohola, pārsniedzot daudzu citu valstu rādītājus. Šai kontekstā iespējams runāt, ka arī kāda konkrēta sabiedrības daļa – jaunieši – lieto daudz alkohola, turklāt itin bieži. Alkohols reizi nedēļā
Valsts policijas Cēsu rajona pārvaldes priekšnieka vietnieks Jānis Goba atzīst, ka sakot – kad mēs augām, tad gan tā nebija, nereti piemirstam, ko paši jaunībā esam darījuši. Tomēr agrāk izklaides pasākumi notika labi ja reizi mēnesī, tagad jauniešiem iespējams doties uz klubiem, diskotēkām un koncertiem ik nedēļu. Palielinājies arī alkohola klāsts, un diemžēl aizvien aktuālāka kļūst narkotiku lietošanas problēma.
Viena lieta, ja pieaugušais vakarā iedzer glāzi vīna vai pudeli alus. Cita, ja nepilngadīga meitene atzīst, ka dzer reizi nedēļā. Jau rakstījām par 15 gadus vecu rīdzinieci, kurai slimnīcā nācās veikt intoksikāciju pārmērīgas alkohola lietošanas dēļ. Arī „Druva” bija klāt, kad meiteni, kura drēgnajā naktī gulēja, čokurā sarāvusies uz zemes, aizveda uz Cēsu rajona slimnīcu un sniedza palīdzību.
Pats fakts jau vien ir skumjš. Daži teiks – kam negadās, tomēr, ja gadās pilngadīgam jaunietim, ir viena lieta, taču pavisam kas cits, ja gadās nepilngadīgajam. Turklāt vēl skumjāks fakts ir meitenes teiktais par to, cik bieži viņa lieto alkoholu. Cēsu rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja nepilngadīgo lietu inspektore Inga Osina atklāja: „Meitene atbildēja, ka to nedara bieži – tikai reizi nedēļā. Reizi nedēļā! Tajā naktī viņa teicās izdzērusi ap diviem litriem džina un trīs litrus alus.”
Arī vecāku reakcija, uzzinot par meitenes nokļūšanu slimnīcā, ir pārdomu vērta. J. Goba pastāstīja, ka meitenes vecāki atteikušies no Rīgas braukt uz Cēsīm, lai vestu viņu mājās. Paskaidrojuši, ka iepriekšējā, līdzīgā reizē meiteni mājās atvedusi Siguldas policija, tādēļ vēlas, lai šādi rīkojas arī cēsnieki. Vecāki arī pateikuši, ka meitene no mājām paņēmusi kredītkarti un iztērējusi 50 latus.
Nereti vecāki paši iedod bērniem naudu, lai viņi izklaidētos. Tomēr J. Goba vaicā: „Cik vecāku aizbrauc paskatīties, kāds ir pasākums, uz kuru jaunietis devies, cik vecāku ar jauniešiem sarunā, ka aizvedīs mājās? Lielākā daļa tiek palaisti uz brīvām kājām. Arī Jāņos daudzi jaunieši aizbrauc svinēt vienā vietā un vecāki citā. Pēc trim dienām visi satiekas, šķiet, ka viss kārtībā, bet iespējams, ka bērns svētkos piedzēries, un kas zina, ko darījis.”
Cēsu rajona slimnīcas traumatoloģijas nodaļas vadītāja Anda Skrastiņa apstiprina, ka alkohola lietošana bērnu un jauniešu vidū nav pārspīlēta problēma. 15 gadus vecās meitenes alkohola pārdozēšanu viņa sauc par šokējošu, tomēr ne pirmo, arī ne vienīgo gadījumu. Arī Cēsu rajonā ir gadījumi, kad ievesti sadzērušies 11 gadus veci bērni. Alkohola lietošanas dēļ mēnesī slimnīcā nereti nokļūstot pat divi bērni.
A. Skrastiņai reiz bijusi saruna ar kādu 17 gadus vecu puisi, kurš guvis traumu alkohola reibumā: „Vēlāk viņš skaidrā prātā atnāca atrādīties, prasīju, lai atklāti pasaka, cik vecs sācis lietot alkoholu. Viņš atklāja, ka 11 gados…”
Uzbrūk sētniecei un policistam
Sekas alkohola lietošanai mēdz būt smagas. Smagas traumas, kas gūtas, krītot un slīkstot, ir tikai daļa no tām. Bijuši arī izvarošanas gadījumi. A. Skrastiņa atminas par kādu gadījumu, kad padsmitgadīga, iereibusi meitene iekāpusi svešā mašīnā un izvarota.
Turklāt alkoholam ir dažādas blakus iedarbības. Daži kļūst miegaini un piemieg pat pilsētas centrā. Šādi gadījumi bijuši ne reizi vien. Citi kļūst rupji. A. Skrastiņa atzīst, ka alkoholu lietojušie jaunieši, nonākdami slimnīcā ,mēdz runāt vārdiem un izteicieniem, par kuriem pat jābrīnās: „Kādreiz ausis novīst no tā, ko viņi pasaka.”
Vēl viena īpašība, kas nereti pamostas iereibušajos, ir agresivitāte – izsisti logu un mašīnu stikli, norautas notekūdens caurules, izraustītas puķu dobes. Nesen jau otro reizi izsistas laternas Pils parkā.
Gan policisti, gan mediķi piekrīt, ka ir pārkāpumi, ko jaunieši paveic, bara instinkta vadīti. Nemaz ne tik sen „Druva” rakstīja par incidentu Cēsīs, Vienības laukumā, kad jaunieši uzbruka policistam, kurš centās aizrādīt vienam jaunietim.
Nereti negatīvo attieksmi, pat agresivitāti nākas izjust arī sētniekiem. Šādi gadījumi bijuši vairāki, īpaši laikā, kad izklaides cienītāji rīta agrumā dodas mājup un sētnieki uzsāk darbu.
Kopumā pusgada laikā policijas uzskaitē nonākuši 35 nepilngadīgie, kuri paveikuši kādu noziedzīgu nodarījumu vai pārkāpumu. 38 vecāki ir saukti pie atbildības par bērnu aprūpes pienākumu nepildīšanu. Tomēr šie ir tikai statistikas dati, kas saistīti ar nepilngadīgajiem, bet jāņem vērā, ka pārkāpumus un noziegumus paveic arī jaunieši. Vecāki rāda piemēru
„Tas, kā jaunieši izklaidējas, šokē. Diemžēl bez alkohola viņi nemāk atpūsties, tā tas ir lielākoties visos pasākumos. Laikam nav cita piemēra. Ja ģimenē tiek lietots alkohols, ja tiek atļauts to pagaršot bērniem, tas ietekmē. Tāpat kā pieaugušie neprot citādi atpūsties, kā vien lietojot alkoholu, tā mūsdienās arī bērni nevienā pasākumā bez tā neiztiek. Izveidojusies tāda kā tradīcija – svētkos jābūt alkoholam,” pārliecināta secina I. Osina. Atradīs ceļu, kā tikt pie kārotā
Lai gan nepilngadīgie alkoholu nedrīkst iegādāties, tas tomēr notiek. Liela un, kopumā vērtējot , efektīva bijusi cīņa ar veikalniekiem, lai nepieļautu alkohola pārdošanu nepilngadīgajiem. Šogad policija nav konstatējusi gadījumus, kad šis noteikums būtu pārkāpts. Tomēr I. Osina neslēpj, ka aizvien atrodas labvēļi, kuri izpalīdz: „Nesen bija gadījums, kad policija pieaugušajam sastādīja protokolu par alkohola nodošanu nepilngadīgajiem. Uz jautājumu, vai viņš tā turpmāk darīs, vīrietis atbildēja, ja viņam palūgs, viņš to izdarīs. Nepilngadīgie tāpat alkoholu dabūšot – nebūšot viņš, būšot kāds cits, kas palīdz.” Inspektore uzskata, ka atbildība par šo problēmu jāuzņemas arī sabiedrībai kopumā: „Ja nebūtu cilvēku, kuri bērniem nopērk alkoholiskos dzērienus, viņiem nebūtu iespējas arī to lietot.”
Nesen no jauna aktualizējās diskusija par vecuma ierobežojumu palielināšanu, nosakot, ka alkoholu pirkt būtu iespējams tikai no 20 gadu vecuma. I. Osina un J. Goba uzskata, ka, iespējams, tas nestu pozitīvus rezultātus, tomēr ilgtermiņā. Tie, kuri jau pieraduši lietot alkoholu, turpinās censties to iegūt, taču, mainoties paaudzēm, rezultāts varētu būt pozitīvs.
Komentāri