Svin brīvību, iepazīstot Latviju. Un pusdienu galdam balti galdauti   

Skolas diena pirms Latvijas Republikas Neatka­rības atjaunošanas dienas Līgatnes Jauno Līderu vidusskolā bija īpaša. Pedagogi bija gādājuši, lai radītu svētkus un reizē skolēni vairāk uzzinātu par Latviju, padomātu par vērtībām, par to, ko katram nozīmē dzimtene.

Skolas dežurante Iveta Vanaga ikvienu sagaidīja, ģērbusies tautastērpā. “Šodien taču mums svētki,” viņa teica. Skolas pagalmā audzēkņus uzrunāja direktore Saiva Vītola. Viņa atgādināja, ka 1.maijs nav tikai Darba svētki, bet diena, kad sanāca pirmā Latvijas Satversmes sapulce, pirmā demokrātiski ievēlētā pārstāvniecība, bet 4.maijs Latvijas Neatkarības atjaunošanas diena. Direktore rosināja ikvienu godināt darbu, godināt brīvību. Un visvairāk godināt atbildību par savu nākotni un savu valsti. Visi kopā nodziedāja valsts himnu. Pirms tam klasēs izrunāts, kādai jābūt stājai, kad skan himna.

Tad klašu komandas saņēma uzdevumus. Dažs bija vieglāks, cita atrisinājums bija atrodams tikai visiem kopā, vēl citam atbildi varēja atrast, ļaujoties radošumam. 12 uzdevumus sagatavoja skolotāji Sabīne Birzniece, Iveta Krastiņa un Mārtiņš Šteins. “Komandai gan bija jānodzied Atmodas gadu dziesma vai tautasdziesma, gan jāizveido zīmējums no dabas materi­āliem,  jāatpazīst  Latvijai raksturīgais, piemēram, dzintars, Lielvārdes jota,” pastāsta skolotāja Sabīne Birzniece. Visiem dalībniekiem ļoti patika neparastais uzdevums iepirkties vietējā veikalā. Katrai komandai iedeva 1.42 eiro, bija jāzina, kāpēc tieši šāda summa (jāatgādina, ka tāda bija viena lata vērtība, kad Latvija pievienojās eirozonai). Par šo naudu bija jānopērk kāds Latvijā ražots produkts.

Interesanti, ka jaunāko klašu komandas iegādājās “Selgas” cepumus, bet vecākās rupjmaizi vai “Spilvā” ražotu sīrupu. Pirkumus kā balvu saņēma uzvarētājkomandas. Pārdomu vērtas ir skolēnu atbildes uz jautājumu: “Kad man ir labi Latvijā un skolā?” Vienam labi ir, spēlējoties ar draugiem, citam kopā ar vecākiem, vēl kādam to rada skolas pusdienas vai iespēja pasēdēt skolas pufos. Ne tik viegli bija izveidot laika joslu par notikumiem Latvijā 35 gados, tāpat arī pareizi  salikt dzejoļa par Latviju rindiņas.   

Pēc vairākām stundām svaigā gaisā skolēni atgriezās skolā. Tur viņus gaidīja svētku pusdienas. “Svētkos galdā ceļam to, kas bērniem garšo.    Gaļa, kartupeļi ar mērci un burkānu salāti spēkam, bet , tā kā bērniem ļoti garšo zemenes, desertā ir zemenes ar putukrējumu,” pastāsta pavāre Solvita Leimane un uzsver, ka tādas pašas pusdienas ir arī abos Līgatnes bērnudārzos un sākumskolā.

Svētku pusdienas skolā vienmēr tiek ieturētas pie balti klātiem galdiem. “Mums īpašos brīžos uz galda ir balti galdauti. Tas piedod svinīgumu. Vēl kāda puķīte, garšīgs ēdiens, un ir svētku noskaņa,” saka pavāre    Liene Mieriņa. Pirms dažiem gadiem, kad vidusskolā audzēkņu bija mazāk, visi pusdienoja sporta zālē pie kopīga galda. Tagad skolas ēdamzālē maltīti ietur divās maiņās.

Skolēni “Druvai” uzsvēra, ka skolā vienmēr pusdienas ir garšīgas, bet, kad ir zemenes ar putukrējumu, tad ir svētki. Virtuves darbinieces arī uzsver, ka jau agrākos gados Līgatnē Baltā gald­auta svētki bijuši īpaši. Skola tradīciju turpina.

Skolas saime arī izveidoja apsveikumu Latvijai – 40 minūšu videostāstu, kā aizvadīta diena, kādas ir domas par Latviju. To var redzēt skolas feisbuka lapā.

“Šo dienu veltījām, lai saliedētos, apzinātos skolas vērtības, lai uzzinātu par Latviju, aktīvi darbotos,” saka S.Birzniece.     

Svētku sajūtu rada emocijas, apkārt notiekošais, skaista vide, draudzīgi cilvēki apkārt. Mazie līgatnieši ir lepni par savu Līgatni un Latviju. Arī piektklasnieks, ukraiņu zēns Khamars Ozers. Viņš bija uzvilcis kreklu, kuru rotāja latvisks ornaments un uzraksts “Latvija, Cēsis”.