Izstādes atklāšanā. Mākslas darbnīcas “9 kaķi” izstādes atklāšana vienmēr ir muzikāla un jautra, neiztrūkstoša tajā ir ballīte. FOTO: Iveta Rozentāle
Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes
Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darbnīca “9 kaķi”.
Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt savu darbu izstādē, turklāt ne tikai vienu, bet visus kopā. Un arī vecāki var novērtēt bērnu veikumu. Pasākums allažiņ ir mūzikas un jautrības piepildīts, kā arī neiztrūkstoša tās daļa ir “9 kaķu detektīvs”, kurā bērni un pieaugušie aizrautīgi veic izpētes uzdevumus, lai rastu atbildes uz detektīvā uzdotajiem jautājumiem, tā detalizēti iepazīstot izstādē redzamos darbus.
Izstādes atklāšanā Daiga Jirgensone atgādināja Pablo Pikaso teikto: “Man vajadzēja četrus gadus, lai iemācītos zīmēt kā Rafaēls, bet visu mūžu, lai iemācītos zīmēt kā bērns.” Viņa sacīja: “Ļoti pateicos visiem vecākiem, kas ved bērnus radoši izglītoties un iztur, ka viņi ir nosmērējušies ar krāsām.” D.Jirgensone sumināja visus dalībniekus un īpaši izcēla jaunākos – Sāru Bernecki un Augustu Lapiņu -, kuriem ir pieci gadi. Tāpat māksliniece teica paldies vecākiem, kuri ar materiāliem atbalsta darbnīcu.
Daiga iepazīstināja arī ar Asnates tēti Obi Nwazota, kurš ir arhitekts un dizainers no Čikāgas un labprāt atbalsta mākslas darbnīcu. Tāpat viņa īpašu paldies teica Luīzes un Mētras mammai Dainai, kura bija sagādājusi kastes, kas radīja jaunas idejas mākslas izpausmei – mākslas uzdevumam “Kas dzīvo manā kastītē”. Lai mākslas darbus (kastes) īpaši izceltu, tās izstādē bija izgaismotas.
D.Jirgensone “Druvai” uzsver, ka, lai gan viņa bērniem palīdz apgūt dažādas tehnikas, pāri visam viņai ir būtiski, izmantojot visus mākslas valodas izteiksmes līdzekļus, attīstīt bērna radošo iztēli un fantāziju. “Šogad īpaši izjutām dabas kalendāru, vērojām, ieskatījāmies, saudzējām, radījām. Tā laikā, kad bērni nevarēja sagaidīt pavasari, sākām zīmēt narcises, un tajā brīdī arī sniegs nokusa. Uzsvaru liku uz uzdevumiem šeit un tagad, bet, mācoties krāsu pasauli, aicināju, piemēram, sajust vienu krāsu un tās ģimeni, jaucot šīs krāsas dažādus toņus. Man bieži prasa, no kurienes tādas idejas. Un es zinu – no debesīm!” pārliecināta ir Daiga.
Izstādē redzams, cik atšķirīgs redzējums ir bērniemviena uzdevuma veikšanā, tas svarīgs arī māksliniecei: “Cenšos ievērot maksimāli individuālu pieeju katram bērnam, lai arī izpildījums būtu dažāds, jo tieši katra īpašais redzējums un izpausme ir lielākā vērtība.”
“9 kaķos” galvenokārt darbojas bērni, katru gadu māksliniece strādā arī ar vairākiem pieaugušajiem, šogad tās bija trīs dāmas.
Komentāri