Svētku dalībnieki apglezno pērles “Vijumam”

Tuvojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, visi kolektīvi, kuri gatavojas svētkiem, radoši iesaistās kopīgā pasākumā “Savīšanās ceļš”, katrs apgleznojot savu pērli. Šie dekori svētku laikā Vērmanes dārzā veidos vides objektu “Vijums” Latvijas kartes kontūrā, simboliski savijot visu Latviju svētku ritmā.

“Druva” viesojās Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolā, kur zēnu koris un 1.-2. klašu deju kolektīvs “Pastariņi” rotāja savas pērles. Izmantojot silto un saulaino laiku, apgleznošana notika skolas pagalmā. Pērļu priekšpusē bērni zīmēja dimantus kā katra simbolu. Tāpat kā dimantam ir daudz šķautņu, arī katram bērnam ir daudzveidīgas iespējas attīstīties un izpausties. Dekora otrajā pusē kora dalībnieki atstāja plaukstas nospiedumu, bet dejotāji ar pirkstu nospiedumiem veidoja puķītes. Deju kolektīva vadītāja Anna Annele Lazdiņa pastāsta, ka “pērļu apgleznošana ir valstisks žests, lai mēs jau pamazām kopīgi pievērstos svētkiem. Katrs bērns vēlējās piedalīties krāsošanā, jo ir svarīgi ne tikai būt kopā, bet arī būt iesaistītam, lai svētku nedēļā, esot Rīgā, Vērmanes dārzā, un ieraugot visas pērles, zinātu un varētu pateikt, ka arī viņš ir pielicis roku pie šī darba izveides”.

Zēnu kora dalībnieks, 6. klases skolnieks Henrijs Hartmanis atzina, ka viņam ir daudz skolas un ārpusskolas aktivitāšu, visas pat uzreiz nevar nosaukt. Zēnam patīk dziedāt, kora mēģinājumi notiek agri no rīta, bet viņam nav grūti agrāk piecelties. Arī svētkus galvaspilsētā Henrijs gaida ar nepacietību, tā būs jauna pieredze. Tāpat bērni vērtē, ka viņu uzstāšanās radīs prieku skatītājiem. Ukraiņu meitenei Anitai Horodovai, kura mācās 2. klasē, ļoti patīk dejot. Viņa trīs gados, kopš ir Latvijā,    izcili apguvusi latviešu valodu un iepazinusi latviskās tradīcijas. Anita dziesmu un deju svētkus gaida ar lielu nepacietību: “Esam visu iemācījušies, ļoti gaidu lielo koncertu stadionā, ļoti gribu tur būt!”

Deju kolektīva vadītāja Anna Annele Lazdiņa ar saviļņojumu pastāsta, ka bērniem šīs ir ugunskristības: “Šogad savas robežas pārbaudījām skatē, godam nopelnot pirmo pakāpi. Bērniem, kuri dejo pirmo gadu, tas ir ļoti liels sasniegums. Viņi patiešām izjuta skatuvi, prieks bija gan viņiem pašiem, gan skolotājiem. Redzam, ka bērni patiešām grib dejot, ir patīkami satraukti, bet līdz galam nezina, ko sagaidīt no lielajiem svētkiem. Mēs stāstām, bet, kad sakām, ka tur būs 10 tūkstoši bērnu, viņiem nav priekšstata, cik tas ir daudz. Mēs ceram, ka svētki katram radīs gandarījumu un mērķi arī nākotnē kopt latviskumu, ievērot tradīcijas.” Vadītāja arī atklāj, ka uz galvaspilsētu brauks visi 24 Pastariņa sākumskolas dejotāji – 13 meitenes un 11 puiši: “Svētkos dejās ir astoņi pāri, bet mēs ņemsim līdzi visus, un pāri dejās mainīsies. Tādējādi gan ikviens varēs izbaudīt grandiozo notikumu, gan arī izlīdzināsies slodze.”

Lai gan vislielākā skaitā uz svētkiem pošas dejotāju un koru kolektīvi, Cēsu novadu pārstāvēs arī folkloras kopa, koklētāju ansambļi, mazie mūzikas kolektīvi, pūtēju orķestris, simfoniskās mūzikas orķestris, kā arī ar saviem darbiem izstādē “Starojums” piedalīsies rokdarbnieki. Savu pērli izrotāja arī Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas kokļu ansamblis “Wendenkokle”. Tā vadītāja Ieva Kalēja teic: “Meitenes pērli rotāja ar dažādiem latviskiem ornamentiem, notīm un mūzikas simboliem, kā arī uzzīmēja mazas koklītes un uzrakstīja ansambļa nosaukumu “Wendenkokle”. Šajā nosaukumā izmantots senais Cēsu nosaukums Wenden, tāpēc atpazīsim kā savējo. Meitenes ar pozitīvām domām un nepacietību gaida svētkus. Kopspēles prieks dod daudz skaistu emociju, īpašu pieredzi. Arī sadzīve un iespēja būt vienotā noskaņā ar tik daudziem vienaudžiem.”

Šajās dienās katrā pašvaldībā apgleznotās pērles svinīgā ceremonijā nodod svētku vēstnešiem, lai vestu uz Rīgu. Vakar tas notika arī Cēsīs. Svētku dalībnieku gājiena režisore Inga Krišāne norāda, ka lielā notikuma gaidīšanas pasākums “Savīšanās ceļš” un vides objekts “Vijums” idejiski ir cieši saistīts arī ar dziesmu un deju svētku gājiena norisi. Katrs dalībnieks, katrs kolektīvs ir nozīmīgs, lai taptu svētki. Katrs kolektīvs un dalībnieks kā pērle savij radošo enerģiju vienotā vijumā svētku notikumos un gājienā.