Sestdienas vakarā pēc divu Valmieras ielas daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju, kā arī pilsētas mēra lūguma Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta otrā vada darbinieki veica neparastu glābšanas operāciju.
Ugunsdzēsējs no mājas jumta ielēca piektā stāva balkonā, lai glābtu tur vairākas dienas saimnieku atstātā, gaudojošā suņa dzīvību. „Glābējs lecot riskēja ar savu dzīvību. Pamestais suns tika iesiets trosēs un uzvilkts uz jumta. Izlaists pagalmā, suns metās ēst zāli,” pastāstīja dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Birzītes 6” pārvaldniece Pārsla Golberga, kura Valmieras ielas 21. un 23. nama iedzīvotāju vārdā izteica pateicību vīriem no Cēsu brigādes 2. vada. „No viņiem nedzirdējām neviena pārmetoša vārda, kaut lūdzām riskēt suņa dēļ. Viņu darbs bija fantastisks. Glābēju rīcībā esošais ekipējums gan neizskatījās diez cik drošs. Kāpnes
līdz piektajam stāvam viņi tā arī nevarēja izvirzīt. ”
Ka saulē uz lodžijas atrodas suns, kaimiņi pamanījuši piektdien, jo dzīvnieks sācis gaudot, un tā visu nakti un nākamo dienu. Glābšanas darbi, nespējot aizklausīties suņa mocībās, sākās sestdienas pēcpusdienā, bet atbrīvošana notikusi pusastoņos vakarā. „Vairākas reizes zvanījām, palīdzību gaidot no municipālās policijas, taču policisti pa telefonu atrunājās, ka notikuma vietā jau pabijuši. Viņiem šķitis, ka mājā valda pilnīgs klusums, un kaimiņi tobrīd neesot sūdzējušies. Mēs policistus nesatikām. Iespējams, viņi bija iegriezušies pie tā kaimiņa, kurš par savu dzīvokli nemaksā jau divus gadus, tāpēc pašam draud lielas nepatikšanas. Vairākas reizes zvanījām arī uz ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, pat piedāvājām samaksāt par izbraukumu. Taču dispečers mums paskaidroja, ka aizslēgtā dzīvoklī ugunsdzēsēji drīkst ielauzties tikai tad, ja draud briesmas cilvēka dzīvībai. Tāda pakalpojuma kā dzīvnieku glābšana neesot viņu pienākumos,” notikumu atstāstīja P. Golberga. „Suņa īpašniece aizbraukusi uz Baltkrieviju. Man, par laimi, bija telefona numurs, bet sazvanīta viņa pastāstīja, ka it kā atstājusi dzīvokļa atslēgas savam dēlam, un vienīgais, ko solīja, dēlam aizsūtīt īsziņu.”
VUGD Cēsu brigādes komandieris Pēteris Serovs apstiprināja, ka dienesta darbiniekiem aizliegts izbraukt uz nepamatotiem izsaukumiem: „Šoreiz bija jābrauc, jo suņa gaudošana kaimiņus iedzina šausmās.” Izbraukums gan aizkavējies, jo nācies novērtēt, kā piekļūt piektajam stāvam. Ar auto kāpnēm šaurajā ieliņā nevarējis iebraukt, nest suni 30 metrus pa kāpnēm arī licies neprātīgi, tāpēc glābēji nolēmuši laisties no jumta. „Protams, tas bija risks,” atzina komandieris.
Nevarot aizklausīties suņa ciešanās, kaimiņi nolēmuši sestdienas vakarā uzmeklēt arī pilsētas mēru. Viņš atsaucies un arī sazvanījis pašvaldības policiju un glābšanas dienestu. Drīz vien glābēji bijuši klāt un palīdzība sākusies.
„Es nezinu, kāds būs šī suņa liktenis,” bažījās pārvaldniece. „Tas ir šķirnes suns, dalmācietis, jauna kucīte, mīlīga. Mēs aizvedām dalmācieti uz patversmi. Zinu tikai to, ka no saimnieces, kad viņa atgriezīsies, saņemšu ļoti lielus pārmetumus. Taču jau maijā šis pats suns sarīkoja „koncertu”, jo vienu diennakti bijis ieslēgts uz balkona.”
„Mūsu valstī esam pārāk humāni pret dzīvnieku mocītājiem,” secināja G. Šķenders. Cēsu domes priekšsēdētājs skaidroja, ka pilsētas saistošajos kārtības noteikumos nekas nav teikts par atbildību, kāda jāsaņem dzīvnieku mocītājiem. Pašvaldības policija šoreiz no suņa saimnieces pieprasīs paskaidrojumus, uzzinās, kas bija atbildīgs par dzīvnieku viņas prombūtnes laikā. Administratīvās uzraudzības nodaļas priekšnieks Valdis Suhanovs pastāstīja, ka tiks sastādīts administratīvais protokols un nosūtīts pašvaldības administratīvajai komisijai izskatīšanai. Tā lems par naudas soda lielumu. „Saimniecei sods ir jāsaņem, jo tā nevar rīkoties ar suni un ar kaimiņiem,” uzskata P. Serovs. Diemžēl administratīvā kārtā nevar uzlikt par pienākumu samaksāt arī zaudējumus glābējiem. To var izdarīt tikai ar tiesas lēmumu.
Ja saimnieku ilgstošā prombūtnē nav kam uzticēt dzīvnieku, tad tas jāved uz suņu viesnīcu. Tuvākā ir Valmierā, bet Rīgā cik uziet. Protams, tas ir maksas pakalpojums. Pašvaldības izveidotā sīkdzīvnieku patversme, kas atrodas Cēsu pievārtē, nav viesnīca, bet īslaicīga uzturēšanās vieta noķertiem klaiņojošiem suņiem. Tomēr dalmācietim blakus krātiņā skaļi rejošu, visai agresīvu ieraudzījām palielu suni, kurš līdzīgā veidā atvests no kāda dzīvokļa Lenču ielā, tā saimnieks jau mēnesi neliekas ne zinis.
Komentāri