Lielas būves pēc to uzcelšanas ne vienmēr izrādās perfektas, un šis novērojums attiecas arī uz Cēsu kultūras nama pārbūvi koncertzāles, kā arī mūzikas vidusskolas vajadzībām. Tagad, pēc diviem gadiem kopš pārbūves, nama īpašnieki – Cēsu novada pašvaldība – bijusi spiesta ēkā ieguldīt vēl 11 134 eiro. Tā novērsa nepilnības projektā nama vēsturiskās daļas jumta logu pārbūvē. Pēc telpu lielākā nomnieka – Kultūras ministrijas pakļautības iestādes, A. Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas – pieprasījuma individuālo nodarbību klasēs, kas izbūvētas jumta stāvā, tagad ir nomainīti logi. J.Pogas arhitektu birojs piedāvāja projektu, kurā individuālās mūzikas stundas var notikt bēniņu stāvā. Katra klase ir ar slīpiem, augstiem griestiem, kā arī smagām, cieši aizveramām durvīm skaņas izolācijai no pārējām skolas telpām. Katrā no individuālo nodarbību klasēm ir logs, bet teju piecu metru augstumā, tātad neaizsniedzams un nebija domāts atvēršanai. Projekta izstrādātāji bija plānojuši, ka klašu telpās pilnīgi pietiks ar gaisa apmaiņu, ko nodrošina mākslīgā ventilācija.
Tas, ka šāds risinājums ir projektētāju kļūda, mūzikas pedagogi apjauta jau 2014. gada aprīlī, ienākot skolas jaunajās telpās. Projektētāji, būvnieki un arī būves pasūtītāji uz pedagogiem par to apvainojās. Bija tapusi moderna un dārga būve, bet daži no celtniecības risinājumiem saņēma tūlītēju kritiku. Mūzikas vidusskolā nekas cits neatlika, kā ar tehniskiem mērījumiem mācību gada garumā pierādīt, ka klašu telpās, tās ekspluatējot, ir slikta gaisa kvalitāte. Kultūras ministrijai pakļautā Mūzikas skola direktora Vigo Račevska vadībā aktīvi nodarbojās ar pierādījumu vākšanu. Klasēs izvietoja speciāli iegādātus mēraparātus. Tie nolasīja, cik nevienmērīgi notiek gaisa apmaiņa. “Gaisa mērītāji” bija arī skolēni. Skolotāji tik spēja sekot, kā pūšaminstrumentu un vokālajās nodarbībās audzēkņi ir tuvu ģībšanai, vai arī šo mirkli nepamanīja. Tad audzēkņi jau bija slīpi uz grīdas.
“It sevišķi agrajās rīta stundās nekāda labā strādāšana tā arī nesanāca. Dažas minūtes pie instrumenta, un es redzu – te viens, te otrs no audzēkņiem jau ir pie ģībšanas. Atlikušo nodarbības laiku bija jāvelta, lai skolēns atgūstas, vai jāsaka, lai labāk iet prom no šīs telpas, kurā nav gaisa,” par teju ikdienu divos mācību gados stāsta saksofona spēles pedagogs Zintis Žvarts. Viņš neslēpj prieku, ka šajā mācību gadā beidzot ir uzlabojumi. Nodarbību laikā nenāksies turēt vaļā durvis uz kāpņu telpu, kur bija atverams logs.
Katrā klasē ar īpaši iebūvēta mehānisma palīdzību tagad var atvērt augsto, neaizsniedzamo logu, kas ir pie klašu pašiem griestiem. Šoruden, ielūkojoties individuālo mūzikas stundu telpās, tajās bija jūtams atvasarai raksturīgais spirgtais gaiss. “Paldies, ka pilsētas mērs turēja solījumu un tieši pirms šī mācību gada sākuma jumta logi skolai tika nomainīti,” par nepatikšanu novēršanu ir pateicīgs mūzikas pedagogs.
“Kaut es sabiedrībā būtu kļuvusi tik pazīstama arī kā savu talantīgo audzēkņu, konkursu laureātu, pedagoģe! Tā vietā tagad mani pazīst kā taisnības meklētāju, kura ar audzēkņiem strādājusi bezgaisa klasē,” sev ierastā humorā par nedienām, kas pārdzīvotas nevēdināmā jumta stāvā, smej flautistu un vokālistu pedagoģe Ināra Rubīna. Audzēkne, kurai tikko beigusies vokālā stunda, ir smaidīga un pat negrib atcerēties, kādā bezgaisā dažu dienu te bijusi jāvingrina balss. Pedagoģe jūtas laimīga arī par to, ka pagājuši divi gadi un klasē tiešām, kā solīts, vairs nav jūtams celtniecības materiālu specifiskais smārds. Neatbildēts viņai palicis tikai jautājums, kāpēc arhitekts Raunas ielas 12. namam dienvidu pusē jumta slīpumā nav paredzējis logus. Tad pa tiem ieplūstu ne tikai gaiss, bet arī dienas gaisma. Skolotāja dienas vidū izslēdz visas iedegtās lampas, un individuālo mūzikas nodarbību klasē iestājas mijkrēslis, kaut diena tobrīd ir saules pielieta.
“Neveramie jumta logi tagad ir samainīti ar atveramiem,” par augusta beigās notikušajām pārmaiņām Raunas ielā 12, Mūzikas vidusskolas telpās, saka Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. “Bija viedoklis, ka varbūt savu daļu neapmierinātībā ar situāciju veido arī psiholoģiskais aspekts, – ja telpa ir bez atverama loga, tad ir sajūta, ka svaiga gaisa nav.”
“J. Pogas arhitektu birojs”, kuram pašvaldība uzticēja radīt modernu kultūras celtni, to izdarīja, Raunas ielā saglabājot Cēsu Viesīgās biedrības 1913. gadā būvētās celtnes fasādi. Nezinātāji pat nenojauš, ka jumta stāvā tagad ir klases. “Iebūvētais mehāniskās ventilācijas veidošanas veids rada rūpnieciski attīrītu gaisu,” tādi secinājumi pēc vairākām sarunām ar Mūzikas vidusskolas pedagogiem radušies Jānim Rozenbergam, tāpēc arī apsolīts, ka, trešajam mācību gadam sākoties, arī bēniņu stāva klasēs būs verami logi. “Mēs solījumu izpildījām,” saka mērs un piebilst, ka namīpašnieka problēma saistībā ar svaiga gaisa neesamību telpās nav beigusies.
“Jautājums par to, kam par celtniecības, ja tā var teikt, brāķa labošanu jāsamaksā, no juridiskā viedokļa pašvaldībai nav atrunāts. Turpināsim diskusijas. Vēl gadu vai pat divus ar projektētājiem varam strīdēties, vai tādi logi, kādi ir projektā, bija pareizā izvēle. Mums ir dokumenti, cik pašvaldībai izmaksāja jumta logu nomaiņa skolai. Šos dokumentus tagad esam iesnieguši izvērtēšanai Ekonomikas ministrijā.”
Komentāri