“Nē, nu nav jums tas akūts gadījums. Varat nākt pirmdien, otrdien, jebkurā citā dienā, bet šodien rentgenu nevar uztaisīt,” šādas un līdzīgas atbildes iedzīvotāji uzklausīja, ja vakar, kad bija mediķu streika diena, piezvanīja uz Cēsu veselības aprūpes centru. Reģistratūrā stāstīja, ka pacientu attieksme pret mediķu rīcību būt darbā, bet nestrādāt, esot bijusi visai dažāda.
“Daudzi bija zinājuši, ka mediķi streiko, bet vienalga bija nākuši un braukuši uz poliklīniku. Daži pret atteikumu izturējās saprotoši, bet bija gadījumi, kad pacienti uzvedās skaļi, bija neapmierināti,” dalījās reģistratūras darbiniece Valda Iesalniece.
Medicīnas māsa Maija Liepiņa gan uzsvēra, ka, viņasprāt, iedzīvotāji ir sapratuši streika nozīmi, proti, iepludināt valsts līdzekļus veselības aprūpes sistēmā, lai mediķi baltajā uzsvārcī, īpaši medicīnas māsas un sanitāri, slimnīcās nebūtu reta parādība. Vēl būtiski, lai mediķi, kuri veselības aprūpes sistēmai atdevuši darba mūžu, pensionējoties neiekļūtu tās iedzīvotāju daļas rindā, kas dzīvo zem iztikas minimuma.
“Arī pie manis nāca cilvēki, parunājos un izstāstīju, ka nepieņemšu, ja pašsajūta nav akūti slikta. Ja pacients uz elektrokardiogrammu nāk ar ģimenes ārsta nosūtījumu, tad izmeklējumu drīkst izdarīt arī pirmdien. Tā nav akūta situācija. Un cilvēki ir ļoti saprotoši. Man vairāki pensijas vecuma cilvēki sacīja, ka mūs saprot un atbalsta,” stāstīja Maija Liepiņa.
Mediķi streika dienā analizējuši arī personiskās sajūtas – kā jūtas,
esot darbā, bet nestrādājot?
“Es esmu pieradusi strādāt, bet ar strādāšanu vien vairs nav panākama izeja no situācijas. Ir problemātiski izdzīvot – visur ceļ cenas, bet par mūsu darbu neko. Bija programma, kā pieaugt darba samaksai, bet kā lai rīkojas citādi, ja visu solīto nosvītro un par to vairs nemaz nerunā,” izvēli piedalīties streikā pamatoja Maija Liepiņa.
Traumatologs Juris Krūmiņš pulksten vienos pēcpusdienā bija savā darba vietā un uzsvēra, ka pieņēmis divas pacientes ar akūtām traumām, bet sešiem pacientiem nācies lūgt atnākt pie ārsta uz konsultāciju nākamajā nedēļā.
“Troksnis par esošo situāciju bija jātaisa, bet man joprojām ir jautājums – vai izskanējusī informācija aizies līdz valdības galvām, kur to vajadzētu labi apdomāt,” uzsvēra Juris Krūmiņš.
Uz piketu Rīgā pie Saeimas nama bija devušies deviņi mūsu rajona veselības aprūpes sistēmā strādājošie. Mediķu intereses Rīgā pārstāvēja kolēģi no stacionāra,
ambulatorās daļas un neatliekamās palīdzības dienesta.
“Pikets ir izdevies. Liela bija sabiedrības atsaucība. Procesu, ka strādājošie aizstāv savas intereses un veselības sistēmas vajadzības, vairs nav iespējams bremzēt,” sacīja Cēsu rajona veselības aprūpē strādājošo arodbiedrības priekšsēdētāja Valda Stanne, kura pēc piketā pavadītās stundas piedalījās arī sarunās ar premjeru Ivaru Godmani un veselības ministru Ivaru Eglīti.
“Diemžēl jāsaka – klājas švaki. Mums joprojām iesaka meklēt līdzekļus no iekšējām rezervēm. Runa ir par maksas medicīnu, augstākām pacientu izmaksām. Nozares ministrs ir pateicis, ka atrodas nepārvaramas varas priekšā – naudas trūkst, un tā kastīte, kurā varēja pasmelties, ir sadegusi,” uzklausītajos viedokļos dalījās Valda Stanne. Lai arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības līderis Valdis Keris, sarunājoties ar piketa dalībniekiem, teicis, ka pikets, kurā piedalījušies vismaz 2000 cilvēku, un tā pamatotās prasības liks politiķiem situāciju pārvērtēt un iziet uz kompromisu algu iesaldēšanas jautājumā, nozarē strādājošie uzskata, ka gaisā joprojām virmo iespējamā kārtīgā streika atmosfēra. Kā zināms, policisti plašāku gājienu Rīgā plāno rīkot jau 4. oktobrī, bet mediķi divu dienu streikam, kad tik tiešām būšot dabūjama vien tāda palīdzība, lai nenākas nomirt, gatavojas 30. un 31. oktobrī.
Komentāri