Straupe dzimšanas dienu nosvinējusi. Plaši, skaļi, sirsnīgi, jēgpilni. Triju dienu garumā ar ieskandināšanu pirms nedēļas Ungurmuižā 810 gadu svētki ikvienam piedāvāja ļoti plašu programmu. Varēja būt gan skatītājos, gan līdzdalībniekos, gan vērtētājos un apbrīnotājos. Trijās dienās netrūka atmiņu par to, kā reiz bija, netrūka šodien izdarītā un izskanēja sapņi, kuru mērogs jo plašs.
Straupe jubilejas reizē lepojās. Lepojās ar vēstures izzināšanu, zināmā saglabāšanu. Izstāde, kurai novada iedzīvotāji sanesa dažnedāžādus pat vairāk nekā simts gadus vecus krēslus, kas līdzās šodienas uzņēmēju darinājumiem sacentās dizaina niansēs. Lielstraupēnietes Annas Leimanes seši mazbērni vecmammas 105. dzimšanas dienā Straupē sarīkoja viņas rokdarbu izstādi no darbiem, kas glabājas viņu mājās. Izstāde ir paaudžu satikšanās, latvisko tradīciju pārmantošanas godinājums.
Straupē 1966.gadā uzņēma “Purva bridēju”, daudziem tik pazīstamo latviešu filmu par Kristīni un Edgaru. Filmas kopāskatīšanās saaicināja vairāk nekā pusotru simtu skatītāju, lai brīvā dabā, vietā, kur filmēts, ne tikai vēlreiz redzētu filmu, arī kavētos atmiņās. Zinaīda Šķestere, Jānis Balodis un Hilda Dortāne atminējās, kā filmēti daudzi kadri, arī pārpratumu netrūcis.
Straupe savā 810 gadu jubilejā daudz vairāk nekā agrākos gados apliecina, ka reiz bijusi varena Hanzas savienībā. Aizvien biežāk straupiešu un pārgaujnieku valodā ieskanas Hanzas vārds. Svētkus gaidot, tapuši suvenīri, vairāki informatīvie stendi un norādes, arī krāsojamā grāmatiņa bērniem “Agates diena Straupē – Hanzas pilsētā”. Straupes vārds, tāpat kā nu jau arī Pārgaujas novads, Latvijā nav svešs, skan krietni tālāk par Latviju, ne tikai Hanzas pilsētās.
“Straupei būt, vēl vismaz trīs reizes 800, pēc tam varēs teikt citu vēlējumu. Straupieši nezaudē dzīvotprieku, dejot, dziedāt, zīmēt prieku, runāt prieku, dzejotprieku. Un te viss notiek ar Dieva mīlestību,” saka Antra Mārtiņjēka-ba, nevalstiskās organizācijas “Straupes dzirkstelītes” vadītāja. Antrai taisnība – tas viss straupiešiem ir. Vēl arī sportot prieks, mācīties prieks un daudz kas cits, par ko viņus vērts apskaust.
“Rīkojām svētkus savējiem, un prieks, ka sabrauca tik daudz viesu,” jau pēc svētkiem secina novada kultūras pasākumu rīkotāja Solveiga Ruska. Tik daudz cilvēku kādā pasākumā Straupē nebija sen redzēts. Gan Straupes ļaudis, arī ļoti daudz kaimiņu no pašu un tālākiem novadiem bija sabraukuši, lai svinētu – priecātos, sportotu, ballētu, uzzinātu un ieraudzītu ko jaunu. Skatītāju un klausītāju netrūka koncertos baznīcā un estrādē, bet ballē pēc zinošu cilvēku aplēsēm bijis ap tūkstotim. Tā, tāpat teātra izrāde, kurā amatiermākslas kolektīvi uzstājās kopā ar profesionāliem aktieriem, protams, bija īpaša. Vienā vakarā klausīties Fominu no Kurzemes un Auzānus no Latgales, ļaujot viņiem satikties Straupē, tikai liecina par tās patieso vietu kartē.
Gājienā no baznīcas līdz estrādei iesaistījās daudzi novada ļaudis, kolektīvi, kārtējoreiz parādot, ka prot svinēt, prot būt kopā.
Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents bija gandarīts. Tie, kuri svin Straupei 810 gadu jubileju, dzīvo īpašā laikā, velta savu darbu savas ģimenes un pagasta, novada, Latvijas rītdienai.
“Augt, attīstīties, dzīvot, veselīgi dzīvot un labi dzīvot,” vēlējumā saka Saeimas deputāts, Stalbes pagasta zemnieks Valters Dambe un piebilst: “Ja būs uzņēmējdarbība, labestība, tad būs kultūra un sports, dzims bērni. Ja tas ir, pārējais pats sakārtojas. Pārgaujas novads ir laba vieta dzīvošanai. Vieta skaista, Dievs daudz devis, pašiem tā jāuztur.”
Straupes pamatskolas direktore Ligita Krūmiņa pārdomu brīdī atzīst, ka katru gadu domājot, ka tagad gan viss padarīts, bet tā nenotiek, jo jau redzami nākamie darbi. “Sakoptā apkārtne ap Mazstraupes pili jeb skolu, ierīkotā Sajūtu taka, bērnudārza paplašināšana – tas viss noticis tik ātri. Esam lauku skola, skolēni spēcīgi matemātikā, arī bērnu skaits pietiekams, bet valstī domā citādāk. Mēs varam augt un attīstīties, mums jāpaliek pie vērtībām un tradīcijām,” saka Ligita Krūmiņa.
Kopā ar straupiešiem bija arī kaimiņu novadu – Kocēnu, Amatas, Vecpiebalgas, Raunas – pašvaldību pārstāvji. “Esam vienaudži, viss atkarīgs, kādus kurš atradis dokumentus. Straupes vārds skan Latvijā, tam jāskan vēl skanīgāk un plašāk. Lai deputāti ir vienotāki, tad vairāk var izdarīt iedzīvotāju interesēs. Politika ir tikai vēlēšanu laikā. Esiet optimisti, ar gaišumu skatieties nākotnē,” straupiešiem un Pārgaujas novadam vēlēja Raunas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Andris Neimanis.
Kocēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis solījās vēstures lappusēs pameklēt, kas ir senāka – Straupe vai Cēsis, jo kocēnieši tikko nosvinēja Livonijas Indriķa dienu un senatnes izzināšanā tikuši tālu.
Pārgaujas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Imants Kalniņš svētku reizē varēja atcerēties, kā Straupe gavilēja 800.dzimšanas dienas svinībās. “Bijām ļoti lepni, ka varam nosvinēt svētkus pirms Cēsīm. Neviens vēsturnieks nav pierādījis, kura vieta ir senāka. Mazie bieži vien ir lustīgi, un kāpēc lielos nepaķircināt. Mēs svinējām jubileju divas nedēļas agrāk. Pirmoreiz svētku rīkošanā bija ieguldīts ļoti daudz. Pēc 800 gades sākām rīkot Straupes svētkus, tad novada svētkus. Tradīcija turpinās. Tā pašvaldība var daudz dot cilvēku dvēselei,” domās dalījās I.Kalniņš.
Ballē noguruši kā nākas, rītausmu sagaidījuši Braslas krastā, pēc neaizmirstamas uguņošanas straupieši un viesi nesteidzās mājās. Arī svētdiena dāvāja notikumus. Novadā tik daudz iespēju ne tikai svētkos.
Straupes Svētku ballē.
FOTO: Marta Martinsone
Komentāri