Reklāmas bukletu, avīžu un citu neadresētu sūtījumu plūsma pastkastītēs nemazinās, makulatūras apjoms pieaug ar katru dienu. Par šo jautājumu runāts bieži dažādos līmeņos, pat visaugstākajos, taču pagaidām kāds reāls risinājums, kā to noregulēt, nav rasts.
Iedzīvotāji regulāri tukšo savas pastkastītes, pārsvarā reklāmas materiālus tūlīt ievietojot makulatūrai paredzētajās kastēs. Taisnības labad gan jāteic, ka netrūkst arī to, kuri labprāt iepazīst lielveikalu piedāvājumu, jo skaita katru eiro centu un izman-to atlaižu piedāvātās iespējas. Bet ko darīt tiem, kuri nevēlas saņemt neadresētus sūtījumus?
Cēsnieks Uldis Grīviņš norāda, ka viņu šie sūtījumi vairs nesatrauc: “Kādā jau ieskatos, bet pārsvarā tie uzreiz nonāk “ZAAO” sarūpētajā makulatūras kastē, kas, cik raugos, pildās samērā ātri. Agrāk, kad šādas iespējas nebija, bija problēmas, kur likt krāsainās lapiņas. Cits atstāja turpat uz pastkastēm, tās krita pa zemi, bet šobrīd viss sakārtots. Tāpēc arī nekādas uzlīmes uz savas pastkastes nelikšu, jo nav īstas ticības, vai tas ko dos. Ir tikai viena problēma, jāuzmanās, lai kādreiz kopā ar reklāmām neizmet arī kādu vajadzīgu sūtījumu.”
Zināms risinājums varētu būt šajā vasarā vairāku Latvijas uzņēmumu parakstītais memorands, apņemoties pastkastītēs bez to īpašnieku piekrišanas neievietot reklāmas materiālus un citus neadresētus sūtījumus. Parakstītāju vidū arī Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, Pasta komersantu biedrība, “Rimi Latvija”, “Maxima Latvija” un citi. Memoranda mērķis ir atbalstīt pastkastīšu īpašnieku izvēli saņemt vai nesaņemt neadresētus sūtījumus, uzlīmējot uz savas pastkastītes informatīvo zīmi, kā arī rūpēties par vides resursu racionālu izmantošanu. Latvijas Darba devēju konfederācijas mājaslapā ikviens var lejupielādēt šīs informatīvās zīmes, ko pēc tam iespējams izdrukāt un uzlīmēt uz pastkastītes.
“Reklāmas sūtījumi lielai daļai iedzīvotāju kalpo kā palīgs racionālu lēmumu pieņemšanā. Tajā pašā laikā tirgotāji ļoti labi saprot, ka ne visi iedzīvotāji vēlas saņemt šos neadresētos sūtījumus, tāpēc šāda iniciatīva no pārtikas mazumtirgotāju skatu punkta ir veiksmīgs risinājums, kas respektē ikvienu patērētāju un apliecina uzņēmumu spēju pašorganizēties šādu jautājumu risināšanā,” norāda Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.
No šādiem neadresētiem sūtījumiem visvairāk cieš tieši daudzdzīvokļu māju pastkastītes, jo reklāmu izplatītājiem daudz vieglāk izmētāt simts reklāmu daudzdzīvokļu mājās, nekā staigāt pa privātmāju kvartāliem, piestājot pie katras pastkastītes. Daudziem varbūt šķiet, ka visus sūtījumus iznēsā “Latvijas Pasta” pastnieki, taču reālā situācija ir pavisam cita. Informācija vēsta, ka patlaban valstī bez “Latvijas Pasta” ir ap 100 oficiāli reģistrētu pasta komersantu, un vēl šajā nišā aktīvi darbojas nelegālie “izplatītāji”, tāpēc var teikt, ka būtisku daļu no neadresētajiem materiāliem pastkastēs ievieto privātpersonas, kuras savu darbību nav reģistrējušas un kuras izsekot faktiski nav iespējams.
“Latvijas Pasts” kā Latvijas Tiešā mārketinga asociācijas biedrs pievienojies šim memorandam, taču uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciāliste Vineta Danielsone norāda: “”Latvijas Pasta” tirgus daļa neadresēto sūtījumu piegādē ir minimāla – Rīgā aptuveni seši procenti no kopējā piegādātā apjoma, Latvijā – aptuveni 17 procenti.”
Tātad – ja klients atsakās no “Latvijas Pasta” piegādātajiem reklāmas materiāliem, tas nenozīmē, ka viņa pastkastītē to nebūs. Reklāmu varēs piegādāt jebkurš no 100 citiem reģistrētajiem pasta komersantiem vai daudzajiem nereģistrētajiem uzņēmējiem.
“Gadījumā, ja pastkastītes īpašnieks izvēlējies nesaņemt neadresētos sūtījumus, informējot par to ar uzlīmi, un tomēr saņēmis neadresēto sūtījumu, aicinām sākumā pārliecināties, kurš ir sūtījuma izplatītājs, jo mūsu pastnieki ievēro norādes uz uzlīmēm. Ja klientam ir sūdzība par kādu konkrētu gadījumu, kad “Latvijas Pasta” darbinieks sūtījumu ievietojis pastkastītē, lai arī klients to nav vēlējies, viņš var vērsties mūsu uzņēmuma Kvalitātes vadības daļā , zvanot uz tālruņa numuru 67008001, pa e-pastu info@pasts.lv vai rakstot iesniegumu, kuru var nodot ikvienā pasta nodaļā,” informē V. Danielsone.
Par šo jautājumu interesējies arī Tiesībsarga birojs, vairākkārt izskanējis, ka šo situāciju vajadzētu ierobežot, pieņemot attiecīgus normatīvos aktus, taču Ekonomikas ministrijas ieskatā tas situāciju nerisinātu, jo to ievērošanu nebūtu iespējams atbilstoši kontrolēt un uzraudzīt un atbildības noteikšana tiesību aktos par šādām darbībām bez reāli īstenojama un efektīva kontroles mehānisma nesniegtu vēlamo rezultātu.
Tātad atliek vai nu samierināties ar situāciju, vai izdrukāt un uzlīmēt aizlieguma zīmi, cerot, ka reklāmu pastkastītē būs mazāk. Tomēr ir jautājums, vai pašvaldību izdevumi arī skaitās neadresēti sūtījumi, jo tie taču netiek izsūtīti uz konkrētām adresēm?
Komentāri