Uz aktuāliem jautājumiem atbildēja Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders, izpilddirektors Jānis Rozenbergs, komunālinženieris Didzis Ozoliņš un pilsētas galvenais arhitekts Jānis Zlaugotnis.
– Kā tiek risināts autobusu stāvvietu jautājums? Vai placī pie pagaidu tirgus ir atvēlētas vietas autobusiem?
G. Šķenders: – Šis jautājums nav definējams kā ilgstoši sasāpējis. Tiklīdz tirgus pārcēlās uz pagaidu vietu, šo jautājumu iekļāvām darba kārtībā. Taču varu teikt, ka autobusiem tur nav jāstāv. Lai stāv “CATA” teritorijā un desmit minūtes pirms atiešanas laika brauc uz pieturu. Pēc citu pilsētu pieredzes, kaut vai Valmieras, zinu, ka tādu autobusu stāvlaukumu nemaz nav. Domāju, ka šajā gadījumā ir neauglīga spriedelēšana par autobusu stāvēšanu. No “CATA” teritorijas līdz pasažieru pieturām ir tikai dažu minūšu brauciens. D. Ozoliņš: – Plāns, kas man šobrīd rokās, ir saskaņots ar a/s „CATA”. Te redzama pagaidu tirgus teritorija un stāvlaukumi. Plānā paredzētas apmēram 17 vietas “CATA”, kā arī tūrisma autobusiem.
G. Šķenders: – Līdz šim, kamēr tirgus nebija pārcelts uz pašreizējo vietu, ar mani nav risināti jautājumi, ka nav kur novietot autobusus. Atzīstu – līdz ar pirmajām tirgus dienām placī valdīja bardaks, bet šobrīd situācija ir atrisināta, izveidots plāns, kā viss notiks.
-Vai tiek domāts par Cēsu dzelzceļa ēkas pielāgošanu autoostas vajadzībām? G. Šķenders: – Pirms diviem gadiem saņēmām “CATA” iesniegumu par autoostas būvniecību zemes gabalā pie bibliotēkas. Šo jautājumu neesam virzījuši tālāk, jo uzskatām, ka autoostai būtu jābūt Cēsu dzelzceļa stacijas telpās. Taču dzelzceļa ēku jautājums līdz galam nav atrisināts ne tikai Cēsīs, bet arī Valmierā un citviet. Šī ēka, protams, būtu jārenovē, reizē beidzot atrisinātu jautājumu arī par bēdīgi slavenajām tualetēm. Bet tas būtu jādara kopā ar “Latvijas Dzelzceļu”, ar kuru jau kopš 2004. gada mēģinām panākt optimālu risinājumu par stacijas ēkas apsaimniekošanu un sakārtošanu. Esam gatavi ēku pārņemt, bet nevaram veikt renovāciju un pēc tam ēku bez maksas iznomāt “LDz”, kā uzņēmums to grib. Sākumā “Latvijas Dzelzceļš” vienkārši mums atteica. Vēlāk skaidroja, ka dzelzceļa ēkas visā valstī apsaimniekos paši. Bet visas šīs lietas velkas jau gadiem. Taču nav tā, ka aizliedzām a/s “CATA” celt ieplānoto autoostu. Ideja tika apstādināta līdz mirklim, kamēr būtu skaidrība ar “Latvijas Dzelzceļu”, taču ar šo uzņēmumu līdz šim esam bijuši gandrīz vai vienīgie cīnītāji. Pie tam neveiksmīgi.
– Vai pieļaujat iespēju, ka varētu celt jaunu autoostas ēku citviet pilsētā?
G. Šķenders: – Uzskatu, ka daudz lietderīgāk būtu atjaunot pašreizējo “Latvijas Dzelzceļa” ēku, kas ir vēsturiska, un pielāgot autoostas vajadzībām. Kanalizāciju un siltumu pievilktu. Tur var ielikt nomnieku. Bet celt jaunu ēku par daudz lielākiem līdzekļiem šobrīd nebūtu īsti pareizi. Bet, ja līdzekļi ļauj, kāpēc ne?
– Vai nebiedē tas, ka tuvākajā nākotnē Cēsu autoosta varētu tikt izslēgta no reģistra, jo tā neatbildīs prasībām, kādai jāizskatās mūsdienīgai autoostai? G. Šķenders: – Laikam tas ir sāpīgākais jautājums. Taču kam autoosta visvairāk nepieciešama? Vairāk jau lauku ļaudīm, ne pilsētniekiem. Arī reti kuram tūristam tā nepieciešama. Un kur tad ir rajona padome? Kāpēc šie jautājumi būtu jārisina pilsētas domei, ja simtprocentīgi a/s “CATA” īpašnieki ir divu rajonu – Cēsu un Limbažu – padomes. Taču esam gatavi darboties kopā. Nesaku, ka neatbalstīsim! Taču domāju, ka arī pašam uzņēmumam cītīgāk būtu jāiesaistās cīņā ar “Latvijas Dzelzceļu”. Arī es ar šo situāciju neesmu apmierināts un mierā nelikšos.
D. Ozoliņš: – Bet stacijas ēka nav tā sāpīgākā pasažieru pārvadātāju problēma. Sabiedriskajam transportam pie galapunkta jābūt stāvlaukumam, kurā 45 minūtes atpūsties. Tagad šāds laukums būs. Autobusu vadītāji zinās, ka neviens vairs viņus no turienes nevar izdzīt. Domāju, ka nav vairs nekāda iemesla celt paniku vai pretenzijas.
-Vai azartspēļu zālei ir īstā vieta atrasties blakus tai, kur pulcējas pasažieri?
G. Šķenders: – Arī mēs esam pret. Bija plānots, ka “Pie bānīša” pēc pārbūves būs ēdnīca, bet rezultātā atvēra spēļu zāli. Nav izpildītas vienošanās normas, ir pārkāpti noteikumi.
J. Zlaugotnis: – Sākotnēji tikai neliela daļa objekta bija paredzēta spēļu zālei ar atsevišķu ieeju, lielākā daļa bija plānota Bānīša kafejnīcai. Objektu pieņemot, kafejnīca nebija pabeigta. Nebija ielikts aprīkojums. Bet pēc laika atklājām, ka notiek cita darbība. Sastādījām atzinumu, ka telpas tiek izmantotas neatbilstoši projektam. Turpmākā darbība būs cieši saistīta ar to, ka neļausim šādai azartspēļu vietai tur atrasties.
-Vai, rokot pilsētas ielās, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā rajona padome vai attiecīgi Satiksmes ministrija tiek informēta par šiem darbiem, lai pasažieriem un pasažieru pārvadātājiem nerastos liekas
problēmas? (Konkrēta situācija par L. Paegles un Rīgas ielas remontdarbiem.)
G. Šķenders: – Teorētiski tā tam būtu jābūt. Par to esam informēti. Taču šajā gadījumā vajadzētu rast kopīgu valodu. Šogad rakšanas darbu būs ļoti daudz. Ja vēlamies sakoptas pilsētas ielas, ar kaut kādām neērtībām jārēķinās. Nākamos trīs gadus noteikti būs jādzīvo rakumos.
J. Rozenbergs: – Šajā gadījumā pieņemu “CATA” pretenzijas, noliecu galvu un atzīstu, ka tā bijusi mūsu vaina. Lai neteiktu- pa stundām, bet pa dienām rakšanas darbu plāni mainās. Viss notiek ļoti strauji. Taču šobrīd operatīvos jautājumos cenšamies kontaktēt ar a/s „CATA”, lai viņiem darītu zināmas izmaiņas.
– Kāda pilsētas domei ir attieksme pret sabiedrisko transportu?
G. Šķenders: – Pilsētai sabiedriskais transports ir ļoti nepieciešams. Mums nav pretenziju, ka a/s “CATA” nebrauc vai nedara.
Varbūt
kādreiz
paburkšķam, bet viss notiek.
J. Rozenbergs: – Bijušas pāris situācijas, kad iedzīvotāji ar dažiem autobusu maršrutiem bija neapmierināti, bet visas problēmas ir atrisinātas.
– Kas notiks ar rajona padomes īpašumiem, tai skaitā ar a/s „CATA”, veidojot novadu?
G. Šķenders: -Domāju, ka rajona padomes īpašumus mazās daļiņās sadalīt nevar. Šo īpašumu nevar izvazāt. Kā jau pirms nedēļas teicu intervijā „Latvijas Avīzei”- mēs mierīgi tiktu galā ar visām tām funkcijām, kas tagad uzliktas rajona padomēm, tai skaitā – sabiedrisko transportu. Varētu būt uzņēmuma akcionāri. Katram novadam proporcionāli piederētu kāda daļa. Izveidotos padome. Cītīgi strādātu.
Komentāri