Strīdus bumba futbola laukumā

Pēdējos mēnešos par jautājumu, kur vērojamas asas diskusijas sabiedrībā, izvērtušies treniņi futbolā. Uz savu taisnību pastāv gan futbola klubs “Cēsis”, gan Cēsu pilsētas Sporta skola.

Cilvēkiem no malas gan problēmas sakni pilnībā izprast ir pagrūti. Teorētiski šķiet, ka pašvaldībai un tās pārraudzībā esošajai Sporta skolai, uzturot futbolam nepieciešamo infra­struktūru novadā un piedāvājot savā mācību iestādē apgūt šo programmu, ir visas tiesības gribēt, lai viņu audzēkņi jebkurā sistēmā būtu tā arī reģistrēti. Tomēr, no otras puses, saprotami ir arī kluba argumenti. Proti, ka skolai nav būtiskas vajadzības audzēkņus pārreģistrēt Latvijas Futbola federācijas (LFF) sistēmā “Comet” kā sporta skolas spēlētājus, savukārt klubam tas ir gana nozīmīgi, jo pie lielāka skaita licencēto spēlētāju viņi var pretendēt uz lielāku federācijas finansējumu, kas savukārt nozīmē augstvērtīgākas šī sporta veida attīstības iespējas Cēsu novadā, no kā ieguvēji ir visi iesaistītie. Lai ļautu šo jautājumu vairāk izprast arī ar sporta jomu nesaistītajiem, “Druva” uzklausīja abu pušu pārstāvjus.

Sporta skola vēlas audzēkņus savā paspārnē

“Sporta skola piedāvā apgūt astoņus sporta veidus, un futbols ir viens no tiem. Visi sporta veidi ir vienlīdzīgā pozīcijā – neviens īpaši neizceļas un netiek īpaši atbalstīts,” uzsver Cēsu Sporta skolas direktore Agnese Citoviča, norādot, ka neviens no tiem nav uzskatāms par pārāku vai īpaši izceļamu. Tā ir profesionālās ievirzes izglītība – strukturēts treniņu process, konkrēti normatīvi un kritēriji un treniņu skaits pēc MK noteikumiem. Tāpat visas programmas skolā akreditē Izglītības kvalitātes valsts dienests.

Atskatoties vēsturē, A. Citoviča pastāsta: “Futbols sporta skolā kā programma atgriezās no 2006. gada, pirms tam ar vairākiem pārtraukumiem futbols bijis arī agrāk. Sporta skolai iepriekš bija sadarbība ar citiem futbola klubiem, tomēr, reaģējot uz audzēkņu vecāku iniciatīvu un organizatoriskām izmaiņām, tika izveidota jauna futbola organizācija, ar kuru 2025. gadā tika noslēgts sadarbības līgums.”

Direktore skaidro, ka līdz 2025. gada vasarai Sporta skolai nebija finansējuma šīs programmas īstenošanai pilnā apjomā, respektīvi, trūka līdzekļu transportam un dalības maksai Latvijas čempionātā. Pagājušā gada jūnijā ar domes lēmumu piešķirts papildu finansējums 22 400 eiro. “Tajā brīdī finansējuma jautājums tika sakārtots tā, kā tam vajadzētu būt. Sporta skola var pilnībā nodrošināt līdzekļus futbola apguvei. No­slēgtais sadarbības līgums paredzēja, ka klubs piekrīt nodot skolai licencētos spēlētājus, kas reģistrēti “Comet” sistēmā kā kluba spēlētāji un kuri atbilst skolas vecumam ( 7-18 gadi –aut.). Puses vienojās, ka šī pār­eja tiek veikta pēc 2025. gada futbola sezonas noslēguma.”

Skaidrojot, kāpēc jaunajiem futbolistiem būtu jābūt licencētiem “Comet” sistēmā kā sporta skolu pārstāvošiem spēlētājiem, A. Citoviča saka: “Sporta skolai no tā nekāda finansiāla ieguvuma nav. Skola un klubs šādu sadarbības modeli akceptēja 2025. gadā, noslēdzot līgumu, jo pretējā gadījumā skola nevar nodrošināt, ka bērns, iestājoties Sporta skolā, varēs apgūt un pabeigt Sporta skolas programmu, ko atkarībā no izvēlētās programmas apgūst astoņus vai 12 gadus.”

Viņa arī izstāsta, ka pērnajā vasarā, kad pašvaldība piešķīra papildu līdzekļus transporta izmaksām un dalībai čempionātā, viens no būtiskākajiem aspektiem bija sadarbības līguma punkts par spēlētāju pāreju uz skolu. Sporta skolas futbola programmā mācās aptuveni divi simti bērnu. Šis skaits mēdz būt nedaudz mainīgs. Tie aptuveni 200 audzēkņi vienlaicīgi ir gan Sporta skolas audzēkņi, gan futbola kluba sportisti. Pēc direktores stāstītā, šī gada budžets futbolam, kurā ir treneru atalgojums, ietverot Izglītības ministrijas un pašvaldības dotācijas, kopā veido 94 000 eiro. “Tā kā Sporta skola tagad spēj pati nodrošināt futbola programmas īstenošanai nepieciešamo finansējumu, ieskaitot transporta izmaksas un dalību čempionātā, un tā ir akreditēta skolas programma, mēs gribam, lai visi bērni, kas darbojas Sporta skolas futbola programmā, “Co­met” sistēmā ir reģistrēti kā skolas audzēkņi. Futbolistiem, kuri piedalās Latvijas Futbola federācijas organizētās futbola sacensībās, ir jābūt reģistrētiem “Comet” sistēmā. Ja spēlētājs sistēmā nav reģistrēts, viņš nedrīkst piedalīties LFF rīkotajās sacensībās. Tā kā Sporta skola īsteno profesionālās ievirzes izglītības programmu, ir pamatoti, ka tā uzņemas pilnu atbildību par audzēkņu dalību sacensībās, jo šis aspekts ir būtisks kritērijs valsts finansējuma piešķiršanai treneru darba samaksas nodrošināšanai,” izklāsta skolas direktore. Jāpiebilst, ka runa ir par audzēkņiem, kas atbilst skolas audzēkņu vecuma posmam, uz pārējiem šis nosacījums neattiecas.

Direktore arī atzīst, ka skola var pilnvērtīgi darboties patstāvīgi un tai nav obligāti jāveido sadarbība ar biedrībām. Skola nodrošina visas prasības akreditācijai, saņem pašvaldības līdzfinansējumu programmas īstenošanai, pašvaldība tai nodrošina bezmaksas sporta infrastruktūru. Savukārt skola pati organizē audzēkņu treniņus un dalību sacensībās.

Skolai no 2023. gada novembra ir LFF biedra kandidāta statuss ar nosacījumu, ka tā apņemas piedalīties LFF rīkotajās sacensībās. Tas nozīmē, ja bērni ir licencēti federācijas sacensību sistēmā “Comet” , Sporta skola spēj nodrošināt visu nepieciešamo programmas īstenošanai, kā arī var saglabāt LFF biedra kandidāta statusu. “Mēs esam gatavi futbola programmu skolā īstenot par vecāku līdzmaksājumu 10 eiro mēnesī, tādu pašu, kāds ir jebkurai programmai skolā,” teic A. Citoviča, piebilstot, ka audzēkņu vecāki futbola klubam maksā vēl papildu līdzmaksājumu. Viņa arī pauž, ka, sakārtojot sistēmu tā, ka bērni arī “Comet” sistēmā ir licencēti kā Sporta skolas audzēkņi, līdzmaksājums klubam būs absolūti brīvprātīgs. “No mūsu puses, lai slēgtu sadarbības līgumu ar klubu, bija tikai viens nosacījums: lai puses izpilda to, par ko vienojas šajā līgumā. Tas ir, lai mēs varētu veikt audzēkņu pārlicencēšanu “Comet” sistēmā uz Sporta skolu. Diemžēl šobrīd futbola kluba “Cēsis” piedāvātais sadarbības modelis nav pilnībā savietojams ar Sporta skolas darbības principiem, jo tas vairāk orientēts uz kluba ilgtermiņa attīstības interesēm, ne pilnībā ņemot vērā skolas kā profesionālās ievirzes izglītības iestādes atbildību par programmas īstenošanu un rezultativitātes kritēriju nodrošināšanu,” uzsver direktore.

“Druvas” saruna ar Cēsu pilsētas Sporta skolas direktori notika pāris dienu pirms 14. marta, pēdējās, kurā var veikt pārlicencēšanu, un dienas, kurā beidzas sadarbības līgums ar klubu. A. Citoviča spriež, ka, visticamāk, tā tas arī paliks – pārlicencēšana netiks veikta un jauns sadarbības līgums ar klubu netiks parakstīts.

Klubs aprīlī svin trīs gadus un lepojas ar izaugsmi

Biedrība “Futbola klubs “Cēsis”” dibināta 2023. gadā un aprīlī svinēs trīs gadu jubileju. Sarunā par Cēsu pilsētas Sporta skolas attiecībām ar biedrību valdes locekle Kristīne Zaķe stāsta: “Šo trīs gadu laikā esam pārspējuši pat paši savas cerības. Viss ir izaudzis tik strauji, tik ātri – pieskaitot gan lielos puišus, gan meitenes, kā arī soļbolistus seniorus, spēlētāju skaits klubā ir ap 380.”

Klubā paskaidro, ka Sporta skola dalībnieku piesaistē ir ierobežotāka, jo mācību iestāde var uzņemt noteiktu audzēkņu skaitu un noteikts ir arī futbolistu vecums, bet biedrība var brīvi darboties ar visa vecuma sportot gribētājiem un faktiski jebkādā skaitā. “Tāpēc jau savstarpējā sadarbība arī ir svarīga, jo, kad beidzas skolas vecums, klubs sniedz iespēju jaunajiem sportistiem uz tālāku izaugsmi,” uzsver biedrības “Futbola klubs “Cēsis”” valdes loceklis Ro­berts Cipe, atklājot, ka to viņš pārbaudījis personīgajā pieredzē. Viņš pastāsta: “Kā spēlētājs es to ļoti izjutu. Principā desmit gadus pavadīju Rīgā, kur spēlēju. Cēsis ir mana māju pilsēta, jo vecāki dzīvo te, bet šeit nebija tādu iespēju. Es pats nonācu Valmierā.” R. Cipe uzsver, ka tieši uz to lielā mērā strādā klubs: lai Cēsis nebūtu tikai donori Rīgai, Valmierai vai kādai citai pilsētai, bet gan šeit pat uz vietas veidotos pēctecība.

Pastāstot vairāk par sadarbības līgumu, Kristīne Zaķe atklāj, ka sadarbība bijusi ļoti veiksmīga. “Ja skatās uz finansēm, tad skola nodrošināja treneru atalgojumu, kas ietver mērķdotāciju no valsts, bet pašvaldība nepiefinansēja nepieciešamo, lai bērni varētu braukt uz sacensībām un turnīriem, tas ir, piemēram, transportu, kā arī inventāru. To visu mēs kā klubs mēģinājām saorganizēt un apmaksāt,” skaidro K. Zaķe. Viņa piebilst: “2024. gadā sapratām, ka nevaram “savilkt galus” un ka ir nepieciešams, lai pašvaldība vismaz minimālā apjomā finansē, piemēram, transporta izdevumus un kādu daļu no dalības maksām, citādi mēs 2025. gadā “iebrauktu” mīnusos. Tad nu jūnijā pašvaldība nolēma piešķirt papildu finansējumu 22 000 apmērā, taču ne klubam, bet Sporta skolai. Un bija nosacījums, ka bērni tiek pārlicencēti.”

Biedrības pārstāvji paskaidro, ka tāda ir Latvijas Futbola federācijas sistēma – klubos spēlējošie bērni un jaunieši tiek reģistrēti “Comet” sistēmā. K. Zaķe norāda, ka sporta skolu darbu regulē Izglītības ministrija, ir sava sistēma, kurā reģistrē bērnus, kas mācās šādās izglītības iestādēs, bet futbola kluba spēlētāji var būt reģistrēti tikai federācijas sistēmā. Viņa uzsver, ka katrs var mierīgi turpināt darboties, esot reģistrēts savā sistēmā, un turpināt sadarboties. “Toreiz, kad tapa sadarbības līgums, viss notika ātri, ātri, lai pašvaldība piešķirtu paredzēto līdzfinansējumu, un mēs diemžēl arī parakstījām šo līgumu, kurā viens no punktiem paredzēja pārlicencēšanu.”

Jautāta, kurā brīdī sākās nesaprašanās, Kristīne spriež, ka tas varēja būt februāra sākumā, kad klubs aicinājis pārskatīt sadarbības līguma nosacījumus, jo vienā no punktiem paredzēts, ka jāpārreģistrē visi futbola kluba bērni neatkarīgi no tā, kurš ir Sporta skolas audzēknis. Te jāatgādina, ka futbola klubā “Cēsis” darbojas vairāk nekā 300 jauno futbolistu, bet Cēsu Sporta skolā šajā programmā trenējas aptuveni divi simti.

Klubā arī uzsver, ka šī pārreģistrācija ir jāveic pašai skolai un no kluba tā nav atkarīga. “Mēs jau varam piekrist pārreģistrēt, bet šis process tāpat ir jāveic skolai kopā ar konkrēto bērnu vecākiem,” norāda K. Zaķe, akcentējot, ka klubs nevienā brīdī nav aicinājis vecākus nepiekrist pārlicencēt bērnus kā Sporta skolas futbolistus, bet mācību iestāde skolēnu vecākiem šo procesu acīmredzot nav laikus izskaidrojusi.