Jau pirms nedēļas veikalos varēja nopirkt pirmos zemnieku saimniecības „Kliģeni” siltumnīcās izaudzētos garos gurķus, aprīļa otrajā pusē gaidāmi arī tomāti.
Pērn gurķi tika audzēti hektārā segtās platības, šogad jau pusotrā hektārā. „Kliģenu” vadītājs Aleksandrs Raubiško atzīst, ka pieprasījums pēc gurķiem ir, turklāt tas jūtams arī rudenī. Tādēļ pieņemts lēmums pushektāra platībā gurķus audzēt arī rudenī, lai gan pērn tas netika darīts. „Arī rudenī pieprasījums pēc gurķiem bija, lai gan tie vairāk ir sezonas prece, kas īpaši pieprasīta pavasarī,” stāsta A.Raubiško.
Pašlaik nedaudz mazāk, hektāra platībā, tiek audzēti tomāti. Rudenī tie tiks audzēti vairāk – divos hektāros. Tieši pavasara tomāti būs pirmā raža pērn vasarā uzceltajā trešajā saimniecības siltumnīcā.
„Kliģenos” arī šogad tiek turpinātas iesāktās tradīcijas, audzēti tiek lielie tomāti un garie gurķi. A.Raubiško garos gurķus atzīst par ekonomiski izdevīgākiem: „Arī pircējiem mainījusies attieksme pret garajiem gurķiem. Garšas īpašības tiem ir labas, ir plānāka miziņa. Vienu gurķi taču ir ērtāk nopirkt, nomizot un sagriezt, nekā vairākus mazos!”
Lai gan gurķi tiek audzēti siltumnīcā, kur tiem nodrošināti nepieciešamie apstākļi, tomēr pelēcīgais laiks ražu ietekmē. Ja laiks būtu saulaināks, iespējams, gurķi ražotu jaudīgāk un straujāk. Tomēr A. Raubiško atzīst, ka ne par ražu, ne pieprasījumu nevarot sūdzēties.
Arī „Kliģeni” izjūt konkurenci ar importētajiem dārzeņiem, kas lielākoties ir arī lētāki. Ekonomiskie apstākļi liek pievērst uzmanību cenai, un nākas secināt, ka Latvijā audzētie gurķi tomēr ir nedaudz dārgāki. „Latvijas gurķis ir audzēts dārgākos apstākļos salīdzinājumā ar tiem, kas audzēti citās klimatiskajās joslās. Energoizmaksas ir lielas, līdz ar to arī cena lielāka,” skaidro A.Raubiško.
Tā kā lielākās ražošanas izmaksas, pat ap 70%, veido tieši energoizmaksas, saimniecība īpaši piedomā par energoefektivitātes paaugstināšanu. Siltumnīcās ierīkoti enerģijas taupības ekrāni, kas tumšajās diennakts stundās samazina apsildāmās telpas platību. „Kliģenu” vadītājs apstiprina, ka saimniecība pārliecinājusies – aizverot ekrānus, izdodas saglabāt 20 – 25% enerģijas. Tas ir būtiski, ņemot vērā energoizmaksu palielināšanos. Saimniecību ietekmē ne tikai elektrības sadārdzināšanās. Cenas cēlušās arī minerālmēsliem, taču gurķu cena šogad nav palielināta. Pagājušā gada pavasarī tā bijusi pat lielāka.
„Kliģeni” turpina strādāt un attīstīties. Saimniecībā ir jau trīs modernas siltumnīcas, sedzot trīs hektārus. Palielinājušies arī ražas apjomi, lai nodrošinātu produkcijas uzglabāšanas iespējas, pašlaik rit jaunas un plašākas noliktavas būvniecība. Tajā ar laiku būs arī aukstuma kamera. A.Raubiško vērtē, ka noliktava ir nepieciešamība, jo pašreizējās noliktavas telpas ir pārāk nelielas. Līdz šim produkciju veiksmīgi izdevies notirgot uzreiz pēc novākšanas, tomēr būtiski nodrošināt arī uzglabāšanas iespējas.
Pilnveidotas arī dārzeņu audzēšanas tehnoloģijas. A.Raubiško uzsver, ka līdzekļi iespēju robežās tiek ieguldīti ražošanas attīstībā, lai tā kļūtu aizvien efektīvāka un labāka.
Komentāri