Trešdiena, 15. janvāris
Vārda dienas: Fēlikss, Felicita

Šogad gurķus audzē vairāk

Druva
00:00
29.03.2008
6
200803290003586546

Jau pirms nedēļas veikalos varēja nopirkt pirmos zemnieku saimniecības „Kliģeni” siltumnīcās izaudzētos garos gurķus, aprīļa otrajā pusē gaidāmi arī tomāti.

Pērn gurķi tika audzēti hektārā segtās platības, šogad jau pusotrā hektārā. „Kliģenu” vadītājs Aleksandrs Raubiško atzīst, ka pieprasījums pēc gurķiem ir, turklāt tas jūtams arī rudenī. Tādēļ pieņemts lēmums pushektāra platībā gurķus audzēt arī rudenī, lai gan pērn tas netika darīts. „Arī rudenī pieprasījums pēc gurķiem bija, lai gan tie vairāk ir sezonas prece, kas īpaši pieprasīta pavasarī,” stāsta A.Raubiško.

Pašlaik nedaudz mazāk, hektāra platībā, tiek audzēti tomāti. Rudenī tie tiks audzēti vairāk – divos hektāros. Tieši pavasara tomāti būs pirmā raža pērn vasarā uzceltajā trešajā saimniecības siltumnīcā.

„Kliģenos” arī šogad tiek turpinātas iesāktās tradīcijas, audzēti tiek lielie tomāti un garie gurķi. A.Raubiško garos gurķus atzīst par ekonomiski izdevīgākiem: „Arī pircējiem mainījusies attieksme pret garajiem gurķiem. Garšas īpašības tiem ir labas, ir plānāka miziņa. Vienu gurķi taču ir ērtāk nopirkt, nomizot un sagriezt, nekā vairākus mazos!”

Lai gan gurķi tiek audzēti siltumnīcā, kur tiem nodrošināti nepieciešamie apstākļi, tomēr pelēcīgais laiks ražu ietekmē. Ja laiks būtu saulaināks, iespējams, gurķi ražotu jaudīgāk un straujāk. Tomēr A. Raubiško atzīst, ka ne par ražu, ne pieprasījumu nevarot sūdzēties.

Arī „Kliģeni” izjūt konkurenci ar importētajiem dārzeņiem, kas lielākoties ir arī lētāki. Ekonomiskie apstākļi liek pievērst uzmanību cenai, un nākas secināt, ka Latvijā audzētie gurķi tomēr ir nedaudz dārgāki. „Latvijas gurķis ir audzēts dārgākos apstākļos salīdzinājumā ar tiem, kas audzēti citās klimatiskajās joslās. Energoizmaksas ir lielas, līdz ar to arī cena lielāka,” skaidro A.Raubiško.

Tā kā lielākās ražošanas izmaksas, pat ap 70%, veido tieši energoizmaksas, saimniecība īpaši piedomā par energoefektivitātes paaugstināšanu. Siltumnīcās ierīkoti enerģijas taupības ekrāni, kas tumšajās diennakts stundās samazina apsildāmās telpas platību. „Kliģenu” vadītājs apstiprina, ka saimniecība pārliecinājusies – aizverot ekrānus, izdodas saglabāt 20 – 25% enerģijas. Tas ir būtiski, ņemot vērā energoizmaksu palielināšanos. Saimniecību ietekmē ne tikai elektrības sadārdzināšanās. Cenas cēlušās arī minerālmēsliem, taču gurķu cena šogad nav palielināta. Pagājušā gada pavasarī tā bijusi pat lielāka.

„Kliģeni” turpina strādāt un attīstīties. Saimniecībā ir jau trīs modernas siltumnīcas, sedzot trīs hektārus. Palielinājušies arī ražas apjomi, lai nodrošinātu produkcijas uzglabāšanas iespējas, pašlaik rit jaunas un plašākas noliktavas būvniecība. Tajā ar laiku būs arī aukstuma kamera. A.Raubiško vērtē, ka noliktava ir nepieciešamība, jo pašreizējās noliktavas telpas ir pārāk nelielas. Līdz šim produkciju veiksmīgi izdevies notirgot uzreiz pēc novākšanas, tomēr būtiski nodrošināt arī uzglabāšanas iespējas.

Pilnveidotas arī dārzeņu audzēšanas tehnoloģijas. A.Raubiško uzsver, ka līdzekļi iespēju robežās tiek ieguldīti ražošanas attīstībā, lai tā kļūtu aizvien efektīvāka un labāka.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgas Kultūras centrā rosība ik vakaru

00:00
15.01.2025
17

“Lai gan varētu domāt, ka amatiermākslas kolektīvi pēc daudzajiem gadu mijas pasākumiem tagad kaut nedaudz atvelk elpu, tā nav. Katram savi mērķi, kurus grib sasniegt,” saka Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītāja Egita Zariņa un uzsver, ka katru vakaru centrā kādam kolektīvam ir mēģinājums, tikšanās, lai apspriestu gaidāmos kultūras notikumus pagastā, novadā, Latvijā. Pagasta jauktais koris “Jaunpiebalga” […]

Skatītāji plūst uz “Straumi”

00:00
14.01.2025
57

Režisora Ginta Zilbaloža veidotās animācijas filmas “Straume” galvenais varonis kaķis vientuļnieks paceltu asti soļo pa pasaules nozīmīgāko kino festivālu sarkanajiem paklājiem un priecē ar aizvien jauniem panākumiem, balvām un atzinību Francijā, Kanādā, Meksikā, Austrālijā, Ķīnā, Polijā. “Straume” saņēmusi arī prestižo Ņujorkas kinokritiķu apvienības balvu kā gada labākā animācijas filma, un nu jau tās producents Matīss […]

Apciemo pagasta vientuļos seniorus

00:00
13.01.2025
48

Jau vairākus gadus Taurenes bērnudārza “Asniņš” bērni un vecāki    sadarbojas ar pagasta senioru klubu “Randiņš”. Jaunākā paaudze gatavo dāvanu pakas pagasta vientuļajiem senioriem, bet kluba biedri tās nogādā adresātiem. “Dāvanu kastē ir gan marinējumi, dažādi salāti no mājas krājumiem, gan pašu darinātas praktiskas lietas, veselīgi saldumi. Arī mēs vēl ko pieliekam klāt. Gandrīz katrā […]

“Rainis un Aspazija”, “Poruks” jau frontē, drīz sūtīs “Cēsis”

00:00
12.01.2025
74

Uzņēmuma “CATA” foajē izklāts paklājs, garāmgājēji noskatās, novērtē. Ne katrs saprot, ka tas ir 6×10 metru aizsargtīkls Ukrainas armijai. To sējušas cēsnieces. Todien, kad “Druva” apmeklēja aizsargtīklu darbnīcu, te strādāja septiņas sievietes. “Cik laika vajag, lai tādu sapītu, atkarīgs no brīvprātīgo skaita. Bija steidzams pasūtījums, tīklu vajadzēja pēc desmit dienām, mēs paguvām septiņās, nākamais tapa […]

Apbalvojumi liecina par paveikto

00:00
11.01.2025
88

Cēsu novadā drošību un sabiedrisko kārtību uzrauga Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirknis, tā pārziņā ir arī Madonas un Varakļānu novads. Aizvadītajā decembrī, atzīmējot Valsts policijas gadadienu, iecirkņa darbinieki saņēma apbalvojumus. Virsleitnantam Kal­vim Retko par priekšzī­mīgu dienesta pienākumu izpildi un sasniegtajiem augstajiem darba rezultātiem pirms termiņa piešķirta nākamā dienesta pakāpe “Kap­teinis”, Dienvidvidzemes iecirkņa priekšniece pulkvežleitnante Inga […]

Desmit gadi pilni brīnumiem

00:00
10.01.2025
81

Sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” Cēsu Izstāžu namā svinēja jubilejas pasākumu “Mums jau viens desmits”, sakot paldies ikkatram, kurš palīdzējis – uzņēmējiem, sadarbības partneriem no valsts un pašvaldības iestādēm, nevalstiskā sektora, ziedotājiem, brīvprātīgajiem un speciālistiem. “Brīnummājas” vadītāja Liena Graudule sacīja: “Jūs katrs esat daļa no brīnuma – daļa no bērna smaida par izdošanos, daļa no vecāku […]

Tautas balss

Pirts – ikdienai, ne atpūtai

10:44
13.01.2025
27
Lasītāja V. raksta:

“Līgatnē nav skaidrības par pirti. Tā iedota nomā uzņēmējam, bet vai viņš nepaaugstinās maksu par pēršanos? Tā nu ir, ka mazajā pilsētiņā ir daudz mājokļu, kuros nav vannas istabas, pirts ir ikdie­nas nepieciešamība, ne atpū­-tas procedūra. Saprotams, ka viss kļūst dārgāks, taču mazgāšanās ir ikdienas nepieciešamība, tāpēc pašvaldībai ir jāpadomā, lai tā ir pieejama arī […]

Vajag arī rīta pusē

10:43
13.01.2025
26
I. no Raunas. raksta:

“Raunā pasta nodaļa tagad atrodas pagasta centrā. Ir ērti ieiet, nav jākāpj pa kāpnēm, kā bija pasta mājā.Taču pasta darba laiks gan ir neizprotams – darba dienās no plkst. 13.30 līdz 16.30. Laucinieki taču uz pagasta cen­tru brauc no rīta, ne pēcpus­dienā. Arī centrā dzī­vojošie seniori lietas kārto rī­ta pusē. Bet, ja cilvēks strādā, kad […]

Kāpēc tāda netaisnība?

10:42
13.01.2025
41
27
Aigars raksta:

“Otrdienas “Druvā” lasīju, ka uzņēmums “Kom-Auto” šoziem rūpīgi tīra no sniega ielas un ietves Cēsīs un arī paš­valdības lauku ceļus Vaives pagastā. Par to, protams, prieks, bet gribētos zināt, vai pašvaldības finansējums šoziem paredzēts tikai Cēsīm? Pie mums Raisku­mā pašvaldības ceļi nav tīrīti ne decembra, ne janvāra sniegotajās dienās! Kāpēc tāds dalījums? Cik zinu, pašvaldības […]

Cik pieliek, tik atņem

16:03
10.01.2025
28
R. raksta:

“Valdība stāsta, kas šogad būs labāk, ka vairāk naudas paliks maciņā. Bet, ja paskatās otru pusi, to, cik nāksies izdot, skaidri saprotams, ka viss būs dārgāks. Degvielai nodoklis klāt, tas jau vien visu sadārdzinās, jo mūsdienās nekas nav iespējams bez pārvadājumiem. Kopumā jau nevar teikt, ka slikti dzīvojam, ja paskatāmies uz pirmssvētku rindām veikalos, tikai […]

Gribas zināt, vai palīdzēts

16:03
10.01.2025
19
L. raksta:

“Priecājos, ka akcijā “Dod pieci” savāca tik lielu ziedojumu summu un varēs palīdzēt daudziem slimniekiem. Taču gribētos, lai, atskaitoties, kā izlietots saziedotais, ne tikai pasaka, kam tas iedots, bet arī to, vai cilvēku dotais patiesi sniedzis palīdzību un vai slimnieku veselība uzlabojusies,” priekšlikumu izteica L.

Sludinājumi