Skolas pievienotā vērtība – mūzikas novirziens

Šopavasar Cēsu 1. pamatskola svin 400 gadu jubileju. Vērienīgākais un emocionālākais svētku notikums būs absolventu un darbinieku salidojums, kas norisināsies 18. aprīlī. Skolas vadība un pedagogi īpaši lepojas ar iestādes lielāko pievienoto vērtību – iespēju skolēniem padziļināti apgūt mūziku. Šīs tradīcijas spēku apliecina fakts, ka skolā darbojas septiņi kori, vokāli instrumentālais ansamblis, pūtēju orķestris un akordeonistu ansamblis.

Gatavojoties lielajiem svētkiem, martā ar laikrakstu “Dru­va” tikās tie, kuri ikdienā kopj šo muzikālo mantojumu: skolas direktore Antra Avena, mūzikas metodiskās jomas vadītāja un klavierspēles skolotāja Inga Jursone, klavierspēles skolotāja Ingrīda Muižniece, mūzikas skolotāja un kora “Cantando” vadītāja Ilze Grinfelde, kā arī pūtēju orķestra vadītājs Jānis Jansons.

Padziļināta mūzikas mācīšana Cēsu 1. pamatskolā sākās 1970./71. mācību gadā – tobrīd tā bija vienīgā šāda veida pamatskola Latvijā. Šodien skolas dzīve rit dinamiskā konkursu un koncertu ritmā.

“Gaidām 2. aprīli, kad pie mums viesosies citas mūzikas novirziena skolas, lai piedalītos koka pūšaminstrumentu konkursā,” tuvākās nākotnes plānus atklāj I. Jursone. Pedagogi skaidro, ka ikdienas mācību darbs rit līdzīgi kā citviet, tomēr, lai saņemtu finansējumu programmas īstenošanai, skolai ir ne vien jāpiedalās, bet arī pašai jāorganizē konkursi.

Dalība tajos gan nav piespiedu lieta. “Uz konkursiem dodas tie, kuri paši to vēlas un jūtas gatavi,” uzsver I. Muižniece. Inga Jursone papildina: “Skolotāji individuāli izvērtē katra bērna varēšanu, jo sagatavotības līmeņi atšķiras. Piemēram, tie, kuri mācības uzsāk tikai 5. klasē, nevar uzreiz konkurēt ar vienaudžiem, kuri mūziku apgūst jau no skolas pirmajām dienām.”

Pandēmijas laiks ieviesa korekcijas, popularizējot attālinātos konkursus. Lai gan atkal iespējams startēt klātienē, pieaugušās izmaksas liek rūpīgi izvērtēt braucienus. “Tiešsaistes formātam ir viens liels pluss – lai gan video montēt nedrīkst, ierakstu var pārfilmēt vairākkārt un iesūtīt labāko versiju. Klā­tienē ir tikai viena iespēja,” nianses skaidro I. Jursone. Neatka­rīgi no formāta skolas audzēkņi regulāri uzrāda izcilus rezultātus, mājās vedot gan atzinības, gan godalgotas vietas.

Pedagogi ir pārliecināti – padziļināta mūzikas apguve ir vērtība arī tiem, kuri savu nākotni nesaistīs ar mūziku. Skolotāja Ilze Grinfelde uzsver, ka bērni iegūst ne tikai instrumentu spēles prasmes, bet arī plašāku kultūras izpratni. Direktore Antra Avena piebilst: “Nereti saņemam komplimentus par to, cik ieinteresēti mūsu skolas bērni prot klausīties koncertus.”

Viens no lielākajiem pēdējā laika emocionālajiem piedzīvojumiem bija dalība skolēnu dziesmu un deju svētkos – tajos no skolas piedalījās meiteņu koris “Cantando”, 2. – 6. klašu zēnu koris, 2. – 4. klašu deju kolektīvs un pūtēju orķestris, kurš ar savu atraktīvo muzicēšanu Rīgas ielās, tramvajā un lidostā iepriecināja daudzus.

Spilgta lappuse skolas muzikālajā vēsturē ir, kopš 2015. gadā izveidota sadarbība ar Si­guldas opermūzikas svētkiem, kur skolas zēni piedalījušies jau četrās operās, īsā laikā apgūstot sarežģītas partitūras. Interesanta un radoša sadarbība jaunajiem koristiem izvērtās ar teātra trupu “Kvadrifrons” un komponistu Jēkabu Nīmani izrādes “Vecmā­miņu valsts” dziesmu tekstu radīšanā un iedziedāšanā.

Gatavojoties 400. jubilejai, skolas sienās atkal skan absolventu balsis. Uz kopmēģinājumu salidojuma koncertam bija ieradušies aptuveni 80 dalībnieki. “Kopā skanēja lieliski!” gandarījumu neslēpj I. Grinfelde, īpaši priecājoties par kuplo vīru balsu skaitu.

Pūtēju orķestra vadītājs Jānis Jansons rezumē pašu svarīgāko, kas motivē ikdienas darbā: “Tas ir bērnu smaids un mirdzums acīs.”