Skate kā krāšņs koncerts

Vecpiebalgā un Priekuļos Cēsu novada skatuviskās tautas dejas kolektīvi ekspertiem rādīja, ko šosezon apguvuši, cik rūpīgi strādāts mēģinājumos.

Vidējās paaudzes deju kolektīviem tā bija koprepertuāra pārbaudes skate, lai kļūtu par IX Vidējās paaudzes dejotāju svētku dalībniekiem, bet jauniešu un senioru kolektīvi parādīja savu māksliniecisko līmeni starpsvētku laikā.

Dejotāji mirdzēja

Deju svētkiem dots nosaukums “Es atnācu šai saulē, Lab’ atstāt pasaulē”, kas simbolizē cilvēka dzīves mērķi – atstāt pasaulē labu, mīlestības un gudrības pilnu pēdu. Deja ir viens no spēcīgākajiem rīkiem, lai to darītu. Vidējās paaudzes deju    svētkos pulcēsies ap 320 kolektīvu 6500 dejotājiem. Starp viņiem arī visi Cēsu novada vidējās paaudzes deju kolektīvi – tā lēma eksperti. Val­mieras novada deju kolektīvu virsvadītājs, horeogrāfs Jānis Kalniņš, Dobeles novada deju kolektīvu virsvadītāja Gunta Raipala un Cēsu novada deju kolektīvu virsvadītāja Iveta Pē­tersone-Lazdāne visiem novada dejotājiem veltīja daudzus atzinīgus vārdus. Vidējās paaudzes deju kolektīvi saņēma    augstākās un 1.pakāpes vērtējumu, jaunajam kolektīvam “Nītava”    – 2.pakāpe. Visi saņēma Latvijas Na­cionālā kultūras centra diplomus.

Tikpat augsts vērtējums – augstākā un 1.pakāpe – arī senioru un jauniešu kolektīviem. Viņiem Cēsu novada Kultūras pārvaldes diplomi.

“Skatītāji dejotājiem deva emocijas, un viņi uz skatuves mirdzēja. Dejotāji tiešām parādīja svētkiem doto nosaukumu “Es atnācu šai saulē, Lab’ atstāt pasaulē”. Redzējām izsmalcinātus, gaumīgus priekšnesumus. Cēsu novada kolektīvi ir jaudīgi un spēcīgi,” pēc skates sacīja eksperts, Valmieras novada deju kolektīvu virsvadītājs, horeogrāfs Jānis Kalniņš.

Novada deju kolektīvu virsvadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne    atgādināja, ka piešķirtie punkti ir svešu cilvēku vērtējums no malas, bet tikai katrs pats vislabāk var vērtēt, kādi bijuši sezonas sākumā, kas sasniegts, cik daudz tas prasījis. “Māksla nav sacensība, kur    hronometrs nosaka, kurš ir uzvarējis,” sacīja virsvadītāja.

Kā “Druvai” atzina tie, kuri pabija skatē gan Vecpiebalgā, gan Priekuļos, tad Vecpiebalgā valdījis acīmredzams satraukums, bet Priekuļos dejotāji uzstājušies brīvāk, atraisītāk. Ilggadējā deju kolektīvu vadītāja Ilona Klince “Druvai” atzina, ka pabijusi      kva­litatīvos deju koncertos Vecpiebalgā un Priekuļos. “Ko­lektīvi nodejoja atbilstoši izvēlētajai kvalitātes grupai. Katrs bija nopietni gatavojies. Par ekspertu vērtējumu patiess prieks,” sacīja I.Klince.   

Ne viegli, ne ātri

Vidējās paaudzes deju kolektīva “Jumis” vadītājs Uldis Blīgzna “Druvai” atzina, ka svētkiem repertuārs ir sarežģīts. “D grupai ir dejas no jaunrades konkursa, dejas, kuras dejo Tautas deju ansambļu vidējās paaudzes deju kolektīvi. Ne visi tās var pacelt. Mums mēģinājumi ir divreiz nedēļā, intensīvi strādājot var noslīpēt soļus,” pastāstīja U.Blīgzna un uzsvēra, ka ir ļoti daudz jāstrādā, jo iepriekšējā sezonā puse dejotāju nomainījās, kolektīvā ienāca    vairākas dalībnieces, kuras iepriekš nebija dejojušas, sāka apgūt pamatsoļus. “Ja ir vēlēšanās un griba strādāt, nav problēmu,” uzsvēra U.Blīgzna.

Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Straupe” pirmoreiz sevi parādīja D grupā.    “Darbs izdarīts, bet vadītājs jau vienmēr redz mazus sīkumus,” bilda vadītāja Rudīte Jurciņa un uzsvēra, ka ir gandarījums, ja izpildītājiem patīk dejot, tad vadītājam ir viegli strādāt.
“Dejas sarežģītas, daudz pretkustību. Ļoti nopietni jāstrādā, lai sasniegtu rezultātu,” atgādināja vadītāja un pastāstīja, ka “Straupe” ne tikai apguvusi gaidāmo svētku dejas, mācījusies arī ko jaunu, lai koncertos    iepriecinātu draugu kolektīvus.

Vidējās paaudzes deju kolektīva “Raitais solis” vadītājs Andis Kozaks, vērtējot gaidāmo svētku dejas, atzina, ka tās ir sarežģītas un arī pieredzējušiem dejotājiem nākas iespringt. “Šķiet, mākslinieciskie vadītāji domā jau par nākamo Deju svētku programmu, mazāk par dejotājiem. Ne visi spēj izdejot to, ko var ansamblis. Vidējās paaudzes kolektīvos iesaistās gan tie, kuri bērnībā dejoši, gan tādi, kuri vispār nav dejoši, tad jāsāk ar pamatu pamatiem, soļiem. Tas nav ne viegli, ne ātri, un ne katrs, kurš iesācis, turpina. Tie, kuri domā, ka deju kolektīvā labā kompānijā pavadīs brīvu vakaru, maldās. Te ir saspringts darbs,” pārdomās dalījās A.Ko­zaks.

Arī Līgatnes “Zeperu” vadītāja Patrīcija Zemniece atklāja, ka kolektīvs sezonas sākumā nav domājis, ka būs tik grūtas dejas. “Kolektīvā ienāca trīs jauni pāri. Ļoti daudz strādājām. Šī bija spraiga, darbīga, emocijām bagāta un priecīga sezona. Mums kvalitātes latiņa ir svarīga,” teica P.Zemniece.     

Nītaures vidējās paaudzes deju kolektīvam “Nītava” gūta pirmā pieredze skatē. “Puse kolektīva dejotāju kādreiz dejojuši, pārējie mācījās ļoti cītīgi. Prieks, ka dejotājiem acis mirdzēja. Tur­pināsim strādāt,” gandarīta teica vadītāja Laura Krakopa un piebilda, ka jaunam kolektīvam skatē gūts labs rezultāts.

Bet deju kolektīviem sezona nav beigusies. Tūlīt sāksies mēģinājumi Cēsu kultūras galvaspilsētas programmas uzvedumam “Māls”, kas solās būt intriģējošs piedzīvojums.