Simtgades stāsts Zosēnos – Elga Marija Zārdiņa svin jubileju

Otrdien, 12.08., Zosēnu pagastā valdīja īpaša svētku gaisotne. Bija sapulcējies kupls skaits zosēniešu, lai svinētu Elgas Marijas Zārdiņas simtgadi un sveiktu jubilāri. Viņas mūža stāsts šo dienu padarīja ne tikai par nozīmīgu ģimenes notikumu, bet arī par retu un iedvesmojošu brīdi visam pagastam.

Jubilāre viesus uzņēma savās un meitas mājās “Grantes”, kur pie viņas bija sabraukuši bērni, mazbērni un mazmazbērni, vietējā aktīvo pensionāru kluba biedri, kā arī pašvaldības pārstāvji un citi viesi. Elga ir viena no nedaudzajiem Zosēnu pagasta iedzīvotājiem, kurai liktenis dāvājis iespēju svinēt simts gadus.
Elga nāk no Vecpiebalgas, Zārdiņu mājām. Jaunībā darba dienas aizritēja fermā, strādājot par cūkkopi – darbā, kurā vajadzīga gan pacietība, gan mīlestība pret dzīvniekiem. Kā stāsta tuvinieki, viņa allaž jutusi īpašu tuvību ar lopiņiem. Sasniedzot pensijas vecumu, Elga pārcēlās uz Zosēnu pagastu, lai auklētu mazbērnus. Jau četrdesmit gadus viņa ir “Grantes” māju dvēsele – cilvēks, kas allaž rūpējas par savējiem.
Arī simts gados Elga nav gatava sēdēt malā. Viņa grib iesaistīties ikdienas darbos. Tuvinieki smejas, ja kādā mājas darbā viņu neiesaista, viņa kļūst mazliet pikta. Tagad Elgas galvenais darbs, ar kuru viņa vislabāk tiek galā, ir mizot kartupeļus lielajai saimei .

Jautājot par vecmammu vai vecvecmāmiņu, visi ģimenes locekļi teju vienā balsī atbild: “Viņa vienmēr par visiem rūpējas.”Mazmeita Daiga stāsta, ka ģimenē Elgai dots mīļvārdiņš – mammelīte. Viņa ir ar labu humora izjūtu un reiz, kādās kāzās, kad viesi pēc kārtas stādījās priekšā, Elga sevi nosauca par “līgavaiņa bērnības draudzeni”. Patiesībā radniecība ar jauno pāri viņai nebija tieša, taču līgavainis kopā ar Elgas mazbērniem bērnībā pavadīja vasaras “Grantēs”, un tas visus saistījis gluži kā vienu ģimeni, un, kā Daiga piemin, lai gan tie bija brālēni to tēva puses, viņa viņus arī sauca par saviem mazbērniem.
Mazmazmeita Loreta Elgu raksturo kā mīļu un gādīgu cilvēku, kurš vienmēr pārliecinās, ka visi ir paēduši. Ģimenes gardums ir mammelītes plovs – ēdiens, kuru viņa gatavo īpaši gardu un pēc īpašas receptes, piemin Daiga.

Mazmeita Iveta uzsver, ka vecmamma vienmēr uztur pozitīvu garu un nekad nevēlas gremdēties negatīvajos pagātnes notikumos. Ja viņa stāsta par saviem gadiem un vēstures notikumiem, tad tikai par labajiem mirkļiem. Viņā mīt īsts sīkstums – ja viņa izdomājusi savu ikdienas maršrutu, tad tas tiks izpildīts. Pat tagad viņa trīsreiz dienā dodas pastaigā pa pagalmu, uzmanīgi vērojot, vai viss ir kārtībā. Ziemā, drošības nolūkos, viņa izstaigā visu māju krustām šķērsām, jo zina – kustība ir veselības pamats.

Ģimene ar smaidu atceras arī gadījumu, kad vēl 80 gadu vecumā Elga devās uz universitātes kopmītnēm auklēt savu mazmazmeitu. Tur viņu iepazina visi – studenti nāca parunāties, arī pēc kāda produkta. Stāsta, ka bērni vienmēr pulcējās ap Elgu, viņa tos auklējusi un par viņiem gādājusi jebkurā dzīves mirklī.
Kādreiz Elgas aizraušanās bijusi aušana – tapuši gan paklāji, gan dvieļi, gan citi izstrādājumi. Viņas austie paklāji vēl šodien atrodami mājā.

Šonedēļ plānots kārtējais lielais dzimtas saiets, kurā kuplā ģimene atkal pulcēsies kopā, lai svinētu cienīgo jubileju. Ģimene jau gadiem rūpīgi veido dzimtas koku. Ja rulli atritina, tas aizņem vismaz trīs galdus. Zināmas jau vienpadsmit paaudzes. Tā ir dzīvā vēsture, kas Elgas dzīvē savijas ar šodienas gaismu un siltumu.