“Neticu, ka man simts gadu, tā nejūtos. Ja kājas klausītu, vēl skrietu,” sagaidot Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu un pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktori Ivetu Sietiņsoni, sacīja cēsniece Marija Gailīte. Smaidīga, labestīga un ieinteresēta viņa uzņēma ciemiņus un priecājās par dāvanām – mazo cēsnieku gatavotu apsveikumu, skaistajām rozēm un torti. Kā allaž šādās reizēs, pašvaldība nozīmīgajā jubilejā dāvināja simts eiro.
Marijas mūžs izdzīvojis Latvijas vēsturi. Viņa ir sestā septiņu bērnu ģimenē, tēvs cīnījies Brīvības kaujās, ievainots un apbedīts Brāļu kapos Rīgā. Lielāko daļu dzīves viņa aizvadījusi Rīgā, strādājusi austuvē, bet kopš 2002.gada dzīvo pie meitas Cēsīs.
“Ar vīru iepazinos “Ziemeļblāzmā” ballē. Apprecējāmies, viņam vecāki bija Taurenē, braucu, palīdzēju saimniecībā. Jaunībā daudz bija jāstrādā. Vīrs agri aizgāja aizsaulē,” saka Marija un piebilst, ka viņas tēvs nodzīvojis 102 gadus, māsa un brālis vairāk nekā 90.
Sagaidot Latvijas simtgadi, top dokumentālā filma par valsts vienaudžiem. Tajā būs arī stāsts par Mariju Gailīti, viņas dzīvi, atmiņas. “Mēs lepojamies, priecājamies par tiem, kuri nodzīvojuši simts gadu,” sacīja Jānis Rozenbergs.
Marijas Gailītes meita Gunta atzīst, ka daudzkārt dzirdēts – viņa ir ļoti līdzīga mammai, taču esot īsta tēva meita. Gunta ar smaidu pastāsta, ka bērnībā ļoti brīnījusies, ka viņai dzimšanas diena ir 14., bet mammai 15.oktobrī. Kā meitai dzimšanas diena var būt agrāk nekā mammai!
“Mamma visu mūžu bijusi mājas pelīte. Vienmēr mūs ar tēvu sagaidīja mājās, rūpējās. Māja viņai bija svarīgākā dzīvē, bet man vajag būt cilvēkos. Mamma vēl pirms pāris gadiem daudz palīdzēja dārzā, mājās. Ja mammai dakteris kaut ko pateicis, to strikti ievēro,” pastāsta Gunta, bet simtgadniece dod padomu – viņai dakteris licis ielāgot, ja ir kāda vaina ar vēnām, nedrīkst ēst šokolādi. “To arī neēdu, vispār saldumus maz, kad ļoti kārojas, kaut ko iemetu mutē,” bilst Marija Gailīte, bet meita atklāj, ka mamma nu jau gadiem katru rītu sāk ar auzu putru.
“Kas man tagad vainas, tikai jādzīvo. Radio ir mans draugs,” stāsta Marija. Viņa jūtas lepna, kad runā par Latvijas simtgadi, un ir priecīga par vēlējumu to nākamgad sagaidīt. “Vairāk jāstrādā, lai valsts ietu uz augšu!” sacīja cēsniece Marija Gailīte. Viņa pagājušo sestdien tuvinieku un radu pulkā nosvinēja simto dzimšanas dienu.
Komentāri