Šogad kalnu slēpošanas entuziasti sezonu atklāja jau 6.novembrī, tas, kā atzīst slēpošanas kompleksa “Žagarkalns” pārstāvis Vadims Kameņevs, ir rekords: “Kopīgi centāmies atcerēties, kad iepriekšējos gados sākusies sezona, un secinājām, ka šis tiešām ir rekords.” Pāršķirstot “Druvas” publikācijas, atrodama informācija, ka pirms deviņiem gadiem sniega ražošana sākta novembra pirmajās dienās, taču laika apstākļi nav ļāvuši pilnvērtīgi trases sagatavot, un sezona togad sākās uz valsts svētkiem. Šogad tas paveikts par desmit dienām agrāk.
Visus šogad pārsteidza arī neraksturīgi agri uznākušais dabīgais sniegs, kas dažviet valstī pārsniedz pat 20 centimetru biezumu. V. Kameņevs norāda, ka dabīgā sniega uzkrišana vienmēr vērtējama pozitīvi, jo kopā ar mākslīgo tas uzlabo sniega struktūru: “Lai arī dabīgā kārta nav pārāk bieza un trašu sagatavošanai lielu pienesumu nedod, toties patīkami, ka apkārt viss balts un ir tik vajadzīgā ziemas sajūta. Tad arī cilvēkiem domas vairāk pie ziemas aktivitātēm.
Zeme ir sasalusi, sniegs turas labi, bet šobrīd necenšamies iziet uz to, lai sagatavotu iespējami vairāk trašu. Labāk dažās trasēs sagādāt iespējami biezāku sniega kārtu, lai gadījumā, ja atnāk atkusnis, sniegs tomēr saglabātos.”
“Žagarkalns” bija pirmais un vienīgais slēpošanas komplekss, kas atvēra vismaz vienu nogāzi ar diviem pacēlājiem, tāpēc pirmajā dienā turp braukuši slēpošanas entuziasti no tuvienes un tālienes. V. Kameņevs norāda, ka pirmajā dienā bijis labs apmeklējums, pacēlāji nemitīgi bija pilni: “Parunājot ar slēpotājiem, secināju, ka liela daļa nav mūsu pastāvīgie apmeklētāji, drīzāk tie, kuriem vajag ievilkt ķeksīti savā CV, ka paspējuši pirmie būt uz kalna. Daļai tas ir ļoti svarīgi. Šurp brauca tie, kuri parasti slēpo Riekstukalnā, Milzkalnā, citur. Pirmdienas pēcpusdienā tik daudz cilvēku nebija, bet tas ir saprotams, jo tomēr darbadiena.”
Šīs nedēļas sākumā bija atvērta viena trase “Cīruļkalns 1” ar diviem pacēlājiem, tika gatavotas divas iesācēju trases, lai darbu var sākt arī instruktori. Līdz nedēļas nogalei, ja meteoroloģiskie apstākļi būs labvēlīgi, ieplānots atvērt arī “Žagalkalns 1” nogāzi un “Žagakalna 2” nogāzē izveidot nelielu snovparku. Pagaidām naktīs temperatūra esot mīnusos, kas ļauj ražot sniegu, tiesa, ne maksimālajā apjomā. V. Kameņevs norāda, ka pie –5 grādiem sniega lielgabali strādā tikai ar 20 procentu efektivitāti. Ja temperatūra noslīdēs līdz –10 grādiem, sniega ražošana būs daudz efektīvāka.
Jautāts, vai ir svarīgi katru gadu būt vieniem no pirmajiem, kuri atver trases slēpotājiem, V. Kameņevs norāda, ka tas esot viņiem raksturīgi: “Mēs vienmēr esam bijuši nedaudz traki uz to, un to var norakstīt uz kādu mārketinga aktivitāti, kas varbūt ne vienmēr attaisnojas. Mums svarīgi cilvēkus iekustināt uz domām, ka tuvojas ziema, ka laiks slēpot. Arī “Žagarkalna” īpašnieks Juris Žagars ir liels slēpošanas entuziasts, jau kopš pirmās dienas viņš pats redzams uz kalna.”
Slēpošanas un atpūtas kompleksa “Ozolkalns” valdes locekle Līga Rokpelne stāsta, ka arī viņi gatavojas sezonai un šobrīd notiek sniega ražošana. Arī šajā kompleksā vēl nekad tik agri nav sākuši sezonu. Tā kā “Ozolkalnā” ir garākās nogāzes Latvijā, viņiem nepieciešamā sniega ražošana prasa ilgāku laiku, un arī pašreizējie laika apstākļi to neļauj darīt visu diennakti. Tomēr nedēļas nogalē ir plānots pirmo nogāzi atvērt slēpotājiem. Ja ne piektdien, tad sestdien – noteikti.
“Cilvēki ir izslāpuši pēc ziemas, tāpēc gribam dot iespēju, jo nav jau zināms, cik gara un kāda būs gaidāmā ziema, tāpēc jāizmanto negaidīti uznākušais aukstums,” saka L. Rokpelne.
Latvijā tik daudz pārrunātā elektrības cenu pieauguma problēma jūtama arī kalnu slēpošanas kompleksu apsaimniekotājiem, un gan V. Kameņevs, gan L. Rokpelne atzīst, ka viņiem nācies cenas pacēlājiem pacelt par aptuveni desmit procentiem, jo elektrības izmaksas tiešām augušas.
Sezonu uzsākuši arī distanču slēpotāji. Cēsu novada sporta koordinatore Rasa Siliņa stāsta, ka Olimpiskā centra “Cēsis” slēpošanas – biatlona kompleksā Priekuļos ir sagatavotas dabīgā sniega trases, kur sniega slānis gan plāns, bet slēpot var, tiek ražots arī mākslīgais sniegs. Ar to vispirms tiks noklāts 400 metru aplis, tad pārējais asfaltētais aplis, ja laika apstākļi būs labvēlīgi. Vakaros līdz astoņiem ir apgaismojums, kad trase būs gatava pilnā garumā, apgaismojums būs vēl par stundu ilgāk.
Distanču slēpošanas sezona sākusies arī citviet Vidzemē. Madonas Smeceres sila kompleksā slēpošanai sagatavotas trases 20 km garumā. Siguldas Sporta un aktīvās atpūtas centrā trase pieejama visā garumā – 1,25 km. Stadiona aplī ir mākslīgais sniegs, pārējā trases daļā dabīgais.
Vairāki kalnu slēpošanas kompleksi savās mājaslapās informē, ka labvēlīgu laika apstākļu ietekmē šīs nedēļas nogalē varētu sākt sezonu.
Komentāri