Sestdien Latvijā valdīja rosība. Laukos un pilsētās notika talka „Par tīru un zaļu valsti. Dāvana Latvijai 90.gadadienā”. Strādāja 512 vietās 364 pašvaldību teritorijās, neskaitot individuālos talkotājus, kas devās sakopt privātīpašumus vai vietas, kurās pašvaldības nebija iecēlušas talkas koordinatorus. Talkā, kā ziņo tās iniciatori, savākti vismaz 86 787 maisi ar atkritumiem. Visaktīvāk talkots Vidzemē, savācot 43 681 maisu atkritumu, no tiem 13 000 maisu palīdzēja piepildīt Rīgas iedzīvotāji. Viena maisa ietilpība ir 50 – 60 litri.
Cik daudz piedrazotu, aizaugušu vietu ir Cēsīs – vienā no sakoptākajām pilsētām Latvijā! Tādu secinājumu varēja izdarīt sestdien, apkopojot talkā padarīto.
Cēsīs Lielajā talkā par deficītu kļuva atkritumu maisi. Kad vienlaicīgi gandrīz tūkstotis cilvēku devās iztīrīt pilsētas brikšņus, tajos atklājās nesatrūdošu sadzīves atkritumu kalni. Tos līdz šim slēpa kraujās saaugušie krūmi, zeme. Ņemot talkā lāpstas un grābekļus, motorzāģus un trimerus,
traktorus, Gaujas vecupē arī laivu, pāris stundās tika savākts vairāk nekā 200 m3 atkritumu. Sakārtotas vairāk nekā 15 vietas. Šonedēļ turpināsies atkritumu aizvešana ar konteineriem, kas stāv piekrauti pie vecajām kapsētām, graviņām un dzelzceļa malā.
Talku vietās valdīja entuziasms, īpaši, kur piedalījās skolēni. Strādāts tika lielā tempā, ar azartu. Talkas koordinatoriem dažviet jau pēc stundas bija jādomā par jaunu vietu, kur pārcelt talciniekus. Jautrība ik pa brīdim uzšķīlās, kur strādāja darba kolektīvi. Sestdienā savas pilsētas labā bija nākuši pastrādāt kolēģi, līdzi ņemot ģimenes, klasesbiedri, līdzi aicinot vecākus. Bērniem patika rosīties kopā ar vecākiem. Talkā netrūka arī jauniešu – veselām skolām un klasēm.
„Mēs uzaicinājām piedalīties Latvijas mēroga akcijā, un brīvprātīgais darbs ieinteresēja lielu daļu vecāko klašu skolēnu,” pastāstīja Cēsu 2. vidusskolas skolēnu parlamenta prezidents Maksims Jakuševs. „Strādāt neatteicās arī meitenes ar gariem, lakotiem nagiem un augstpapēžu kurpēs.” Skolēni jau piektdien devušies attīrīt gravu, kas atrodas blakus skolas teritorijai. „Droši vien vairākus gadu desmitus apkārtējo māju iedzīvotājiem tā bija kalpojusi par izgāztuvi, jo atradām ne tikai tukšo taru, arī zābakus, televizoru un gultu,” uzskaitīja Artūrs Savickis un Mikuss Pundurs. Jaunieši atklājuši, ka sakoptā graviņa ir gleznaina un cer, ka turpmāk tā netiks piemēslota, to cēsnieki apsaimniekos, uzstādot soliņus un atkritumu urnas.
Sīkā Pirtsupīte, kura līkumo caur pilsētu, daudzus gadus bijusi pilsētnieku noniecināta. Ja tās ūdeņi vairs neveļ smirdošu masu, tad krasti lielākoties ir aizauguši un piemētāti, it sevišķi pēc tam, kad tās apkārtnē vairs nav mazdārziņu. Nelielā upītes posmā pie Dārzniecības ielas, zemē, kas pieder pašvaldībai, SIA Lattelecom BPO darbinieki kopā ar ģimenēm, novācot brikšņus un sadzīves atkritumus, atklāja skatam upītes līkumoto tecējumu. Talkas koordinētāji nebija paredzējuši, ka sanākušie strādās tik sparīgi. Talcinieki, lai darbs veiktos intensīvāk, dienas vidū nolēma, ka jāatnes arī savs motorzāģis. „ Ja būtu sagādāts vairāk tehnikas, darbarīku, padarītu vēl vairāk,” vērtēja kolektīva līderis Imants Krūmiņš. „Nevarējām izcelt ar zemi pārklātos lielgabarīta atkritumus, nevirzījāmies privātīpašumos.” Toties tika nojaukta kādreiz celta gaļas žāvētava, no krūmiem izvilkts gāzes balons, gultas karkass.
Lattelecom ir viens no uzņēmumiem Cēsīs, kas pilsētas domē interesējies par iespējām uzņemties šefību par kādu zaļo zonu, kura būtu sakopjama un uzturama kārtībā, bet pie kopsaucēja vēl nav nonākts. Lattelecom pēc vienas no iepriekšējām talkām pilsētas domes komunālā dienesta rīcībā atstājis arī sagādātos darba rīkus – lāpstas un ķerras. Uzņēmuma vadītāji ir pārliecināti, ka talkas ir viens no veidiem, kā parādīt savu attieksmi pret pilsētu, tikai tas jādara koordinēti, lai pūles nebūtu veltas.
Šķiet, ka pēc šīs talkas savu iespēju uzturēt zaļu vidi pilsētā ir atraduši uzņēmumu darbinieki, kas talkoja vietā, kur Rūpniecības iela met līkumu. Pilsētas kartē šajā vietā atzīmēta zaļā zona, un tas, ka reiz te bijušas „Glāznieku” mājas. Līdz sestdienas talkai šī vieta bija aizaugusi, nevarēja pat iedomāties, ka pie varenajiem ozoliem, kurus apņēmuši brikšņi, kādreiz uzstādīts piemiņas akmens. Tas vēsta, ka pirms pusotra gadsimta „Glāznieku” mājās dzimis slavenais dzejnieks Eduards Veidenbaums.
„Nebūs pārspīlēti teikts, ka šajā talkā esam ielikuši pamatu jaunam parkam Cēsīs,” uzsvēra Aleksandrs Bimbirulis, talcinieks no SEB bankas Cēsu filiāles. Pamatīgu darbu, atbrīvojot zaļo zonu no krūmiem un sadzīves atkritumiem, kopā veica bankas un uzņēmumu „Cēsu alus” un „Rasmanis &Dankers” darbinieki, kā arī ģimenes locekļi. Zaļā zona atrodas pretī rūpnīcai „Cēsu alus” .
Pēc rosīgām darba stundām talkas koordinētāji – Cēsu pilsētas dome -strādniekus aicina satikties stadionā, kur lauka virtuve glabāja siltu putru un tēju. Pilsētas mērs Gints Šķenders pateicās lieliem un maziem cēsniekiem, pilsētas patriotiem par paveikto talkas dienā un pozitīvo attieksmi pret pilsētu. Redzot cilvēku noskaņojumu un darboties gribu, mērs solīja, ka tā nebūs pēdējā kolektīvā talka pilsētā. Ja šī bija valsts līmeņa akcija, tad nākošā, droši vien pavasarī, būs Cēsu akcija.
Stalbe. Pagasta ļaudis talkās jau agrāk paveikuši lielus kopdarbus, līdz nepazīšanai sakopuši aizaugušas un piedrazotas vietas.
“Rīts bija ļoti auksts. Nācās padrebināties, bet kad sākām strādāt, bija gan silti, gan jauki kopā būt,” “Druvai” pastāstīja talkas koordinatore pagastā Laila Rauzenberga un uzsvēra, ka strādātāju vidū bijis daudz bērnu. Vecāki viņus rosinājuši iet uz talku, bet paši netikuši.
33 talcinieki Stalbes centrā vākuši atkritumus dīķmalā un gar šoseju. “Šosejas malās jau vietējie nemēslo, tas garāmbraucēju nopelns, bet dīķmalā makšķernieku vidū ir lielākoties pašu cilvēki. Ikdienā jau neredz, ka tur tik daudz atkritumu. Ceļmalā atradām gan automašīnu riepas, gan daudz plastmasas pudeļu, bet dīķmalā netrūka pat sadzīves tehnikas detaļu, ” domās dalījās Laila Rauzenberga. Stalbēnieši savāca 85 maisus ar atkritumiem. Pēc darba talcinieki pārsprieda paveikto pie karstas tējas un grilā ceptām desiņām.
Stalbes pagasta Rozulā pamatskolas kolektīvs un iedzīvotāji talkoja jau piektdien. Tika saposta skolas apkārtne un Rozulas centrs. 30 rozulieši talkas statistiku papildināja ar 18 atkritumu maisiem.
Vaive. Kuplākās talkas pagastā notika pie pagastmājas un Līvu pamatskolas.
“Pie pagastmājas, kad notiek plašāki pasākumi, nav kur novietot auto. Ēkas otrā pusē ir skaisti koki, veicām revīziju krūmu stādījumos, tika nojaukta viena būdele. Visu paveikt nepaguvām, darbi turpinās,” pastāstīja pašvaldības vadītāja Valda Zaļaiskalna un piebilda, ka lauciniekiem sestdien bijusi tā retā diena, kad pēc lietavām beidzot varējuši rakt kartupeļus, tāpēc arī talcinieku nav bijis daudz.
Pie Līvu pamatskolas ap pussimts skolēnu, pedagogu un bērnu vecāku tīrīja dīķmalu.
Taurene. No rīta, uz darbu ejot, dārzniece Silvija Aņina pieradusi
pa ceļam salasīt kādu nomestu čipsu paku, kādu plastmasas pudeli. Pirmdien centrā viss bijis tīrs.
“Centrs vienmēr ir sakopts, bet pēc talkas acīs krīt atsevišķas vietiņas, kuras tagad ir skaistas. Pie bijušajām darbnīcām autoriepas sakrautas glītā kaudzē – uzreiz cits skats,” “Druvai” atzina talkas koordinatore pagastā Ginta Babre un piebilda, ka talciniekus īpaši nav mudinājusi, jo sapratusi, ka vēl dārzos un tīrumos darāmi steidzamāki darbi. Viņa arī uzteica Skrastiņu ģimeni, kuras visi pārstāvji čakli strādājuši. Daudz paveikuši Zaļkalna tuvējo māju ļaudis, kuri sakopuši vienu no skaistākajām vietām pagastā.
“Lielā talka būs pēc tam, kad kokiem nobirs lapas. Tā pagastā ir tradīcija. Tad strādātāju ir daudz. Tad arī būs karsta zupa, desiņas,” pastāstīja Ginta Babre.
Daibes poligonā sestdien tika ievestas 60,9 tonnas talcinieku savākto sadzīves atkritumu. Kā “Druvai” pastāstīja
SIA “ZAAO” atkritumu noglabāšanas daļas vadītājs Ģirts Kuplais, skolēni veikuši pētījumu, lai uzzinātu, kas ir atvestajos maisos. Izrādījies, lielākoties PET un stikla pudeles un plastmasas maisiņi. 11 rajona pašvaldības bija noslēgušas līgumu ar “ZAAO” un talkā savāktos atkritumus poligonā varēja nodot lētāk. Vairākos rajona pagastos talkas nerīkoja, tās būs tad, kad laucinieki pabeigs rudens darbus.
“Visus atkritumus 62 Vidzemes pašvaldībās apņēmāmies savākt piecās dienās. Cēsu rajonā talcinieku piepildītie maisi tika aizvesti vakar,” pastāstīja talkas koordinators “ZAAO” Jāzeps Rubiks un izteica cerību, ka iedzīvotāji nebūs tik neapzinīgi un ievārījuma burciņas no pagraba pie atkritumu maisu kaudzes klāt neliks.
Atkritumu apsaimniekotāji pauž pārliecību, ka talkas ir vajadzīgas, taču šajā reizē rīkotāji nebija rēķinājušies ar viņu iespējām, jo nevienam rezervē nestāv vairāki simti konteineru. Pietrūcis arī koordinācijas, ne visi talkotāji pieteikušies pašvaldībās, kad savākuši maisus ar atkritumiem, nezinājuši, kur likt, arī pašvaldības par aizvešanu un noglabāšanu nebija gatavas maksāt. “Savākt talcinieku piepildītos atkritumu maisus mums nebija nekāds bizness. Degviela, cik maksāja, tik maksāja, dabas nodoklis par šīm tonnām tāpat jāmaksā. Neticu, ka tiksim cauri pa nullēm,” pastāstīja Jāzeps Rubiks un piebilda, ka katru gadu pašvaldības rīko lielākas vai mazākas talkas, nekad nav problēmu pēc tam atkritumus nogādāt poligonā.
Komentāri