Par veselīgu uzturu pastāv dažādi mīti, daži no tiem saskan ar patiesību, daži tiešām ir izdomājumi. Aplūkosim septiņus populārākos mītus par veselīgu uzturu. Komentē dr. Andis Brēmanis, dietologs, Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs.
1. mīts. Neēdot brokastis vai izlaižot citas ēdienreizes, iespējams samazināt svaru.
Šis tiešām ir mīts, tā nav patiesība, jo cilvēkiem, kas izlaiž brokastis vai pusdienas, ir raksturīgi kārtīgi pieēsties vakarā. Tā tiek panākts, ka organisms visu dienu dzīvo taupības režīmā un tad katru lieki uzņemto kaloriju cenšas uzkrāt, jo pienākuši taču “slikti laiki”. Rezultātā cilvēkam ne tikai būs slikta pašsajūta ilgstošas neēšanas dēļ, bet arī smagums un diskomforts no pieēšanās vakarā, rezultātā šāds ēšanas režīms tiešām var provocēt lieka svara veidošanos. Brokastis nekādā gadījumā nevajadzētu izlaist, jo tā ir visnozīmīgākā ēdienreize, kad mums jāuzņem enerģija jaunai dienai.
Andis Brēmanis: “Vissvarīgākais ir ievērot ēdienreizes, nekādā gadījumā nevajadzētu tās izlaist, jo īpaši brokastis, kad mums jāuzņem gandrīz 25 procenti dienai nepieciešamās enerģijas. Ja sabalansēsiet uzturu, dažās ēdienreizēs kaut nedaudz ieēdot, organisms neatradīsies stresa stāvoklī un būs vieglāk tikt vaļā no liekajiem kilogramiem!”
2. mīts. Visi tauki ir kaitīgi, tāpēc no tiem uzturā jāizvairās!
Arī šis ir mīts. Izšķir divu veidu taukus – “labos” jeb augu taukus un “sliktos” jeb dzīvnieku taukus. Organismam ir vajadzīgi abu veidu tauki, jo tie ir enerģijas avots, palīdz organismā uzsūkties vitamīniem A, D, E un K (bez taukiem šos vitamīnus organisms uzņemt nespēj). Tomēr galvenokārt cilvēkam ir nepieciešami “labie” tauki, jo tajos atrodas neaizvietojamās taukskābes (Omega-3 un Omega-6), kuras organismam ir vajadzīgas, bet pats tās saražot tas nespēj.
Andis Brēmanis: “Organismam vajadzīgi abu veidu tauki, tomēr jāievēro mērenība “slikto” tauku patēriņā, jo tie nepatērēti sāk uzkrāties, turklāt piesātinātās taukskābes daudzos produktos atrodas slēptā veidā – desās, ceptā ēdienā. Svarīgi ir ik dienas lietot uzturā produktus, kas satur “labos” taukus, piemēram, augu eļļas, riekstus, treknās zivis un citus.”
3. mīts. Glāze sulas var aizstāt ēdienreizi!
Šis nav mīts, bet patiesība. Sulas satur 85 – 92 procentus ūdens, tomēr tās atšķirībā no tīra ūdens satur arī vielas ar enerģētisku vērtību – dabīgus cukurus, arī mazliet olbaltumvielu un pavisam nedaudz taukvielu. Svaigi spiestās sulas, jo īpaši biezsulas, satur arī balastvielas, tāpēc var tikt vērtētas kā ēdiens.
Andis Brēmanis: ” Sulas var iekļaut gan lielākas maltītes sastāvā, bet tās var būt arī kā neliela, atsevišķa ēdienreize. Tomēr jāatceras, ka sula nevar pilnībā aizstāt ēdienu!” 4. mīts. Margarīns ir neveselīgs produkts, jo satur daudz trans-tauku!
Jā, šī atziņa vairs neatbilst patiesībai. Līdz 90. gadu sākumam margarīns patiešām saturēja daudz trans-tauku, kas pēc savas būtības ir “sliktie” tauki, turklāt, lietoti pārlieku lielā apjomā, tie samazināja “labā” holesterīna līmeni asinīs.
Mūsdienās margarīnā transtauku nav vai arī tie ir ļoti mazā daudzumā (vidēji 0.5 g 100 g produkta, sviestam tas ir aptuveni 5 procenti no produkta svara). Katrā ziņā, iegādājoties dažādus produktus (tostarp sviestu, margarīnu, tā sauktos miksētos produktus), vajadzētu šim aspektam pievērst uzmanību, jo trans-taukiem 100 gramos produkta nevajadzētu būt vairāk par gramu.
Margarīns ir īpaši nozīmīgs produkts cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām, jo tajā atšķirībā no sviesta gandrīz nav holesterīna.
Andis Brēmanis: “Labs margarīns ir gatavots no labām augu eļļām, kas satur vērtīgās polinepiesātinātās taukskābes. Tās ir derīgas kā būvmateriāls šūnu membrānās un ietekmē holesterīna līmeni asinīs, to pazeminot. Mazkustīgiem cilvēkiem un personām ar paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs priekšroka būtu jādod labam, kvalitatīvam margarīnam.”
5. mīts. Veģetārisms ir kaitīgs veselībai jo organisms neuzņem tās barības vielas, kas ir gaļā.
Tā ir daļēja patiesība, tomēr galvenokārt atkarīgs no paša veģetārieša ēšanas paradumiem. Īsti veģetārieši neēdīs gaļu, bet sabalansēs uzturu tā, lai netrūktu to uzturvielu un vitamīnu, kas atrodami gaļā. Līdz ar to veģetāriešiem vairāk laika jāvelta ēdienkartes plānošanai.
Andis Brēmanis: “Cilvēkiem, kas dažādu iemeslu dēļ atsakās no gaļas, vajadzētu padomāt par organisma apgādi ar B12 vitamīnu un dzelzi. Šīs uzturvielas dabīgā veidā atrodas gaļā, tāpēc veģetāriešiem vajadzētu lietot augu valsts produktus, kas ir bagātināti ar tām, lai uzturs būtu sabalansēts un tajā būtu viss organismam tik nepieciešamais.”
6. mīts. Dienā jāizdzer vismaz astoņas glāzes ūdens.
Tā ir daļēja patiesība, jo ūdens cilvēkam ik dienas ir nepieciešams, tomēr jāapšauba, vai nepieciešams izdzert tik daudz. Svarīgākais, lai cilvēks nejustu slāpes un lietotu šķidrumu pietiekami. Nepieciešamais šķidruma daudzums ir atkarīgs no paša cilvēka, turklāt jāatceras, ka arī daudzi ēdieni satur šķidrumu.
Andis Brēmanis uzsver: “Dienā nepieciešamais ūdens daudzums ir atkarīgs no cilvēka uztura, ķermeņa masas, fiziskās slodzes, klimatiskajiem apstākļiem un citām, tikai konkrētajai personai raksturīgajām īpatnībām, un nav noteikts daudzums, cik dienā būtu jāizdzer. Ja uzturā būs daudz svaigu dārzeņu un augļu, šķidrumu vajadzēs mazāk, jo ēdienkarte šai ziņā nabadzīgāka, jo šķidruma vajag vairāk. Jāseko izjūtām un katrā ziņā jātur kāds šķidrums, vislabāk ūdens, vienmēr pa rokai!”
7. mīts. Lai ievērotu veselīgu dzīvesveidu, nedrīkst ēst pēc plkst. 18.
Tas nav mīts, bet patiesība. Liela pieēšanās pirms gulētiešanas nav veselīga. Tad organismam naktī nav iespējas atpūsties, jo ir jāpārstrādā uzņemtā pārtika. Tomēr ēst vai neēst pēc sešiem lielā mērā ir atkarīgs no dzīves ritma. Cilvēkam, kurš pie miera dodas tikai ap divpadsmitiem vai vieniem naktī, noteikti gribēsies un pat vajag ieēst, savukārt cilvēkam, kas gulēt dodas jau ap deviņiem vai desmitiem, noteikti nevajadzētu ēst vēlāk par plkst.18.
Skaidro dietologs: “Ēst vai neēst pēc sešiem vakarā lielā mērā ir atkarīgs no cilvēka dzīves ritma, tomēr jāatceras, ka nevajadzētu ēst smagus, taukvielās gatavotus ēdienus vismaz divas stundas pirms gulētiešanas, lai ļautu organismam atpūsties. Tējas padzeršana ar nelielām uzkodām vai augļa apēšana īsi pirms došanās pie naktsmiera neradīs problēmas.” Sagatavojusi Andra Gaņģe
Komentāri