Sadarbība svarīga. To apliecina arī nākotnes ieceres. Izstādes atklāšanā muzejā Vidzemes koncertzāles “Cēsis” direktore Inese Zagorska, Cēsu muzeja direktore Elīna Kalniņa, Turcijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā Šuli Eztunča, māksliniece Gilhisa Diptaša un Turcijas Republikas militārā atašeja Fejza Gimraogla. FOTO: Sintija Lazdiņa
Cēsu muzejā apskatāma turku mākslinieces Gilhisas Diptašas gleznu izstāde “Iluminācija un miniatūra”. Tā ir apliecinājums Cēsu pašvaldības un Turcijas vēstniecības Latvijā sadarbībai.
“Ar Cēsīm saistīta mūsu tautas vēsture. Kad sāku misiju Latvijā, pirmā pilsēta, ko apmeklēju pēc Rīgas, bija Cēsis. Tām mūsu sirdīs ir īpaša vieta. 18.marts ir kritušo karavīru piemiņas diena, tad ik gadu Cēsīs ir piemiņas pasākums. Te pabijušas mūsu valsts augstas amatpersonas. Arī šonedēļ, viesojoties vizītē Latvijā, Cēsis apmeklēs Turcijas Republikas armijas komandieris,” izstādes atklāšanā sacīja Turcijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā Šuli Eztunča.
Cēsu muzeja direktore Elīna Kalniņa vēstniecei uzdāvināja 1937. gada fotoattēlu, kurā redzama Turku karavīru pieminekļa atklāšana. Tajā piedalās augstas abu valstu amatpersonas. Dāvana bija pārsteigums viesiem, kas ļoti ieinteresēja.
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs atgādināja ilggadējo sadarbību ar vēstniecību, tās ieinteresētību kopīgos projektos. “Mūs vieno ne tikai vēsture, arī šodiena,” uzsvēra J.Rozenbergs.
Vēstniecība arī atsaucās iesaistīties “Cēsis 2025” pasākumos. Vidzemes koncertzāles “Cēsis” direktore Inese Zagorska “Druvai” uzsvēra, ka kultūrā starptautiskā sadarbība ir ļoti svarīga. “Nākamgad ar vēstniecības atbalstu ir iecerēts pasaulslavena komponista un pianista Azila Seisa koncerts. Viņš muzicēs kopā ar latviešu mūziķiem,” pastāstīja I.Zagorska.
Muzejā apskatāmā izstāde “Iluminācija un miniatūra” atklāj tradicionālo Austrumu kaligrāfiju un iluminācijas (zeltījuma) mākslas smalkumus. Iluminācijas māksla ir tradicionāla dekoratīvā māksla, kas gadsimtiem tiek izmantota manuskriptu lapās, kaligrāfijas tekstu malās un miniatūrās. Tās saknes ir un savu virsotni sasniedza Osmanu impērijas laikā 16.gadsimtā. Kaligrāfija ir vizuālā māksla, kas balstās uz kaligrāfisku rakstību. Pat cilvēks, kurš nemāk lasīt, var sajust līdzsvaru, dvēseli un prieku, kas tajā mājo. Iluminācijas meistars ir mākslinieks, kurš apvieno kaligrāfiju un ilumināciju, rotājot rakstus ar dekoratīviem zeltījumiem.
“Ir svarīgi nākamajām paaudzēm atstāt mantojumu. Jaunieši Turcijā domā, ka kaligrāfija ir kaut kas saistīts ar reliģiju, mana misija parādīt kaligrāfiju un ilumināciju ne tikai reliģiskos darbos. Tā ir vairāku mākslas veidu kombinācija, arī māksla darbus ierāmēt. Dažkārt atrast rāmi ir grūtāk, nekā izdomāt darba tēmu,” pastāstīja māksliniece un uzsvēra, ka viņai izstādes bijušas dažādās pasaules valstīs, bet ne Baltijas reģionā. “Šī izstāde ir pirmā, kas notiek Latvijā. Svarīgi, ka ne Rīgā, bet Cēsīs, kas saistītas ar manas tautas vēsturi. Ir gods būt te,” sacīja Gilhisa Diptaša un atgādināja, ka darbi palīdz atklāt tautas izpratni par skaistumu, precizitāti un stāstniecību, veidojot mūžīgo mantojumu, kas ir pelnījis, lai ar to iepazīstinātu, dalītos. Zeltījuma mākslai (iluminācijai) ir vieta ne tikai muzejos, izstādēs vai grāmatās, arī mājās līdzās citiem mākslas darbiem.
Māksliniece arī piedāvāja meistarklasi, kurā atklāja, kā top viņas gleznas. “Tehnika prasa daudz laika un pacietības,” uzsvēra Gilhisa Diptaša un soli pa solim atklāja Latvijā maz zināmo kaligrāfijas un iluminācijas mākslu.
Komentāri