Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Sēja nav tikai pavasara ziņā

Sarmīte Feldmane
00:00
23.03.2025
111
Priek Sap2

Tas ir jāzina. Priekuļu Pētniecības centra zinātnieku un dažādu nozaru speciālistu padomos ir vērts ieklausīties. FOTO: Sarmīte Feldmane

“Plaukstas lieluma pavasaris” – ar tādu nosaukumu pirms aktīvās darba sezonas zemnieki satikās Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā, lai  uzzinātu jaunākās tendences un citas aktualitātes zemkopībā. 

Drabešu pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” saim­nieks Jānis Sietiņsons “Dru­vai” atzina,  ka pavasaris vienmēr ir pārdomu brīdis. “Var sēt un var nesēt, bet abos gadījumos ir jābūt pamatojumam, kāpēc kaut ko darīt vai ne. Katru pavasari jau ir cerība, ka šī būs tā veiksmīgā sezona,” bilda lauksaimnieks un pastāstīja, ka bioloģisko sēklaudzētāju skaits samazinās, jo pieprasījums pēc sertificētas sēklas ir mazs. To izmanto tikai desmit piecpadsmit procentos sējumu.    Skandināvijas valstīs tie esot ap 70 procentiem.    “Arī ražas    tur tā­das, par kādām varam sapņot, bet augsne taču nav auglīgāka. Un iemesls – trūkst      zināša­nu,”pastāstīja J.Sietiņsons. “Kal­na Smīdēs” audzē  ziemas, vasaras kviešu, auzu, griķu, sējas zirņu, lauku pupu, sarkanā āboliņa, eļļas rutka, ziemas ripša un vēl citu kultūru sēklu. Zemnieks vairāk par divām trešdaļām ražas pārdod kaimiņvalstīs, kaut labprātāk ar sertificētu sēklu nodrošinātu vietējos zemniekus.

Valsts Augu aizsardzības dienesta Sēklu kontroles departamenta vadītāja    Liena    Jaunze­me  pastāstīja, ja pirms gadiem 70 procenti izaudzētās sēklas bija labība, tagad palielinājušās zālāju platības, pupu audzēšana. Tas sais­tīts ar zaļināšanu.

“Sēklaudzēšana ir nozīmīga Latvijas lauksaimniecības daļa, kas nodrošina ne tikai mūsu neatkarību, bet krīzes situācijā tas ir drošības garants spējai sevi nodrošināt. Tomēr sēklaudzēšanas platību ir samērā maz.  Lauk­saim­nieki cenšas aizvien pamēģināt kādu jaunu šķirni. Taču katrai šķirnei ir jāpierod pie vietējiem apstākļiem, zemniekam jāiemācās to audzēt, jāiegūst pieredze,” uzsvēra L.Jaunzeme un    piebilda, ka sēklu piedāvājums ir ļoti plašs, kviešiem vien pērn bija pieejamas 49 šķirnes, pirms gada 44. Līdzīgi ir ar citiem kultūraugiem. Taču lielākoties plašo piedāvājumu veido citās valstīs izaudzētā sēkla, pietrūkst zināšanu, lai izaudzētu labu, kvalitatīvu ražu. Ne visi iepirkto sēklu tirgotāji ļauj to pavairot, un zemniekiem katru pavasari jāpērk dārga sēkla. Pēdējos trijos gados    piedāvājumā mainījušās 152 šķirnes.

“Katrā sugu grupā ir arī Latvijā selekcionētās šķirnes. Tauriņzie­žiem praktiski konkurentu nav. Mūsu šķirnes nav sliktākas par ievestajām, un ir zemnieki, kuri tās audzē vairākus gadus un vērtē, ka ražīgas. Ja pamēģina tikai vienu    gadu, vērtējums, vai tā piemērota, ir pārsteidzīgs,” skaidroja L.Jaun­zeme.
Pētniecības centra zinātnieces iepazīstināja gan ar jaunākajām Priekuļos selekcionētajām šķirnēm, gan labi zināmajām, kuras aizvien audzē.

Semināra dalībnieki pirmie varēja iepazīties ar jaunākajām Latvijā selekcionētajām, vien pirms dažām dienām reģistrētajām šķirnēm. Tie ir kailgraudu mieži ‘Gunika’, kartupeļi ‘Vil­mara’, vasaras mieži  ‘Salvis’, vasaras kvieši ‘Rokko’ un ziemas kvieši ‘Umberto’.  Priekuļi plaši zināmi ar selekcionētajām kartupeļu šķirnēm, bet ir arī pākšaugu selekcijas centrs, ir iecienītas zirņu šķirnes ‘Bruno’ un ‘Retrija’, par tām interesi izrādījuši zemnieki arī citās valstīs.    Atdzimst zālāju selekcija, gādājot, lai Latvijā vienmēr būtu pieejamas dažādu āboliņa un stiebrzāļu sugu un šķirņu sēklas. Priekuļu Pēt­niecības centra vadītāja Baiba Palse    atgādināja, ka zālāji ir un būs. Centra agroekoloģijas ekspertes Līvija Zariņa un Dace Piliksere sniedza vērtīgas rekomendācijas, kā samazināt nezāļu risku un palielināt šķirņu ražu, audzējot starpkultūras.   

L.Jaunzeme atzina, ka diemžēl ne katrs sēklaudzētājs māk izaudzēt kvalitatīvu sēklu, jo pietrūkst tehnoloģiju un zināšanu, bet prasības, kādai jābūt sertificētai sēklai, ir augstas.

Selekcionāri strādā, top jaunas šķirnes, kuras piemērotas mūsu laikapstākļiem, augsnei. Tās audzējot, varam būt droši, ka būs, ko sēt un zinātnieki pašu mājās varēs radīt aizvien kaut ko jaunu.

Zemnieki runāja ne tikai par gaidāmo sēju, bija iespēja iepazīties ar divām atšķirīgām elektroniskām lauksaimniecības ražošanas datu uzskaites sistēmām. Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) eksperts Māris Kliģis dalījās ar svarīgām niansēm par VAAD Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmu, bet Latvijas Lauku konsultāciju centra konsultants Valters Dambe iepazīstināja ar “Mans lauks” sistēmas būtiskākajiem aspektiem. Par aktualitātēm, projektiem informēja Lauku atbalsta dienesta Ziemeļvidzemes reģionālās pārvaldes Lauksaimnie­cības un lauku attīstības daļas vadītāja Gita Ulmane. Kā atzina lauksaimnieki, iespējas ir, izvēle, ko izmantot, katra paša ziņā.

“Vai sēja būs agra, to redzēsim, nevajag riskēt, ja nu pašās marta beigās varētu sēt. Pavasaris ir mainīgs, ne tikai jāskatās kalendārā,    jāiet arī dabā. Vēl priekšā cīruļputenis,” vērtējot agro pavasari, “Druvai” teica J.Sietiņsons.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
29

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
53

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
404

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
136

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
583

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi