Piektdiena, 28. marts
Vārda dienas: Gunta, Ginta, Gunda

Sēja nav tikai pavasara ziņā

Sarmīte Feldmane
00:00
23.03.2025
70
Priek Sap2

Tas ir jāzina. Priekuļu Pētniecības centra zinātnieku un dažādu nozaru speciālistu padomos ir vērts ieklausīties. FOTO: Sarmīte Feldmane

“Plaukstas lieluma pavasaris” – ar tādu nosaukumu pirms aktīvās darba sezonas zemnieki satikās Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā, lai  uzzinātu jaunākās tendences un citas aktualitātes zemkopībā. 

Drabešu pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” saim­nieks Jānis Sietiņsons “Dru­vai” atzina,  ka pavasaris vienmēr ir pārdomu brīdis. “Var sēt un var nesēt, bet abos gadījumos ir jābūt pamatojumam, kāpēc kaut ko darīt vai ne. Katru pavasari jau ir cerība, ka šī būs tā veiksmīgā sezona,” bilda lauksaimnieks un pastāstīja, ka bioloģisko sēklaudzētāju skaits samazinās, jo pieprasījums pēc sertificētas sēklas ir mazs. To izmanto tikai desmit piecpadsmit procentos sējumu.    Skandināvijas valstīs tie esot ap 70 procentiem.    “Arī ražas    tur tā­das, par kādām varam sapņot, bet augsne taču nav auglīgāka. Un iemesls – trūkst      zināša­nu,”pastāstīja J.Sietiņsons. “Kal­na Smīdēs” audzē  ziemas, vasaras kviešu, auzu, griķu, sējas zirņu, lauku pupu, sarkanā āboliņa, eļļas rutka, ziemas ripša un vēl citu kultūru sēklu. Zemnieks vairāk par divām trešdaļām ražas pārdod kaimiņvalstīs, kaut labprātāk ar sertificētu sēklu nodrošinātu vietējos zemniekus.

Valsts Augu aizsardzības dienesta Sēklu kontroles departamenta vadītāja    Liena    Jaunze­me  pastāstīja, ja pirms gadiem 70 procenti izaudzētās sēklas bija labība, tagad palielinājušās zālāju platības, pupu audzēšana. Tas sais­tīts ar zaļināšanu.

“Sēklaudzēšana ir nozīmīga Latvijas lauksaimniecības daļa, kas nodrošina ne tikai mūsu neatkarību, bet krīzes situācijā tas ir drošības garants spējai sevi nodrošināt. Tomēr sēklaudzēšanas platību ir samērā maz.  Lauk­saim­nieki cenšas aizvien pamēģināt kādu jaunu šķirni. Taču katrai šķirnei ir jāpierod pie vietējiem apstākļiem, zemniekam jāiemācās to audzēt, jāiegūst pieredze,” uzsvēra L.Jaunzeme un    piebilda, ka sēklu piedāvājums ir ļoti plašs, kviešiem vien pērn bija pieejamas 49 šķirnes, pirms gada 44. Līdzīgi ir ar citiem kultūraugiem. Taču lielākoties plašo piedāvājumu veido citās valstīs izaudzētā sēkla, pietrūkst zināšanu, lai izaudzētu labu, kvalitatīvu ražu. Ne visi iepirkto sēklu tirgotāji ļauj to pavairot, un zemniekiem katru pavasari jāpērk dārga sēkla. Pēdējos trijos gados    piedāvājumā mainījušās 152 šķirnes.

“Katrā sugu grupā ir arī Latvijā selekcionētās šķirnes. Tauriņzie­žiem praktiski konkurentu nav. Mūsu šķirnes nav sliktākas par ievestajām, un ir zemnieki, kuri tās audzē vairākus gadus un vērtē, ka ražīgas. Ja pamēģina tikai vienu    gadu, vērtējums, vai tā piemērota, ir pārsteidzīgs,” skaidroja L.Jaun­zeme.
Pētniecības centra zinātnieces iepazīstināja gan ar jaunākajām Priekuļos selekcionētajām šķirnēm, gan labi zināmajām, kuras aizvien audzē.

Semināra dalībnieki pirmie varēja iepazīties ar jaunākajām Latvijā selekcionētajām, vien pirms dažām dienām reģistrētajām šķirnēm. Tie ir kailgraudu mieži ‘Gunika’, kartupeļi ‘Vil­mara’, vasaras mieži  ‘Salvis’, vasaras kvieši ‘Rokko’ un ziemas kvieši ‘Umberto’.  Priekuļi plaši zināmi ar selekcionētajām kartupeļu šķirnēm, bet ir arī pākšaugu selekcijas centrs, ir iecienītas zirņu šķirnes ‘Bruno’ un ‘Retrija’, par tām interesi izrādījuši zemnieki arī citās valstīs.    Atdzimst zālāju selekcija, gādājot, lai Latvijā vienmēr būtu pieejamas dažādu āboliņa un stiebrzāļu sugu un šķirņu sēklas. Priekuļu Pēt­niecības centra vadītāja Baiba Palse    atgādināja, ka zālāji ir un būs. Centra agroekoloģijas ekspertes Līvija Zariņa un Dace Piliksere sniedza vērtīgas rekomendācijas, kā samazināt nezāļu risku un palielināt šķirņu ražu, audzējot starpkultūras.   

L.Jaunzeme atzina, ka diemžēl ne katrs sēklaudzētājs māk izaudzēt kvalitatīvu sēklu, jo pietrūkst tehnoloģiju un zināšanu, bet prasības, kādai jābūt sertificētai sēklai, ir augstas.

Selekcionāri strādā, top jaunas šķirnes, kuras piemērotas mūsu laikapstākļiem, augsnei. Tās audzējot, varam būt droši, ka būs, ko sēt un zinātnieki pašu mājās varēs radīt aizvien kaut ko jaunu.

Zemnieki runāja ne tikai par gaidāmo sēju, bija iespēja iepazīties ar divām atšķirīgām elektroniskām lauksaimniecības ražošanas datu uzskaites sistēmām. Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) eksperts Māris Kliģis dalījās ar svarīgām niansēm par VAAD Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmu, bet Latvijas Lauku konsultāciju centra konsultants Valters Dambe iepazīstināja ar “Mans lauks” sistēmas būtiskākajiem aspektiem. Par aktualitātēm, projektiem informēja Lauku atbalsta dienesta Ziemeļvidzemes reģionālās pārvaldes Lauksaimnie­cības un lauku attīstības daļas vadītāja Gita Ulmane. Kā atzina lauksaimnieki, iespējas ir, izvēle, ko izmantot, katra paša ziņā.

“Vai sēja būs agra, to redzēsim, nevajag riskēt, ja nu pašās marta beigās varētu sēt. Pavasaris ir mainīgs, ne tikai jāskatās kalendārā,    jāiet arī dabā. Vēl priekšā cīruļputenis,” vērtējot agro pavasari, “Druvai” teica J.Sietiņsons.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bizness aug līdzi bērniem

00:00
28.03.2025
15

Ar zīmolu “Meistariņš” cēsnieki, Ozoliņu ģimene, piedāvā attīstošas rotaļlietas bērniem Cēsnieki Madara un Mārtiņš Ozoliņi pirms astoņiem gadiem uzsāka savu biznesu ar zīmolu “Meistariņš”, to uzsākot ar aktivitāšu dēļu izgatavošanu mazuļiem. Tagad top arī gaismas galdi, 18 vēstuļu grāmata, kā arī sniedz pakalpojumu – Ceļojošo gaismu un sajūtu namiņu jaunākā vecuma bērniem, kur viņi var […]

Valdziņš pie valdziņa, un raksts gatavs

00:00
27.03.2025
39

Vairāk nekā simts cimdu no Rietumvidzemes, Ziemeļvidzemes, Austrumvidzemes stāsta par adīšanas tradīcijām novados Izstāžu zālē “Velves” Jaunpiebalgā uzziedējis krāšņs cimdu dārzs. Skatītāju acis priecē rakstainie adījumi, katrs uzplaucis kā zieds. Tie izstādē nav izkārtoti, kā pierasts, pa pāriem, bet apskatāmi pa vienam un no visām pusēm. Izstāde “Vidzemes rakstainie cimdi” atklāj un parāda vienu no […]

25.marts dzīvo represēto atmiņās

00:00
26.03.2025
41

Tas jāizprot jaunajai paaudzei Pavasaris, mostas daba, bet šodien Latvijā pie karogiem sēru lentes. 1949. gada 25. marta deportācijas ir viena no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm. Dažās dienās padomju okupantu vara otro reizi īstenoja masu deportāciju. Liepas bibliotēkā savāktas un glabājas liepēniešu, kurus no 1941. līdz 1953.gadam    skāra represijas, atmiņas.  Te jau daudzus gadus […]

Pasniegtas “Gada balvas kultūrā”

06:35
25.03.2025
60

Cēsu novadā pirmoreiz pasniegtas “Gada balvas kultūrā”. Ikviens varēja ieteikt cilvēkus, kuri, viņaprāt, par pērn ieguldīto darbu pelnījuši pagodinājumu. Laureāti saņēma pašvaldības Goda rakstu un mākslinieka Ēro Rasa darināto piemiņas balvu, kurā stiklā mirdzošā zvaigzne atgādinās, cik nozīmīgs novada kultūras dzīvē ir šis gads, kad iesākas jauna tradīcija. Katrā nominācijā bija ieteikti vairāki cilvēki, notikumi, […]

Stiprina sociālo darbinieku vērtību

00:00
25.03.2025
78

Atzīmējot Pasaules sociālo darbinieku dienu, Cēsu novada pašvaldībā godināja Sociālā dienesta darbiniekus. Vidzemes koncertzāles kinozālē svētku noskaņā sveica katras nodaļas gada darbinieku, pasniedza pateicības darbiniekiem, kuru veikumu cildināšanai bija ietikuši nodaļu vadītāji. Pēc oficiālās daļas visi noskatījās filmu “Vecāku sapulce”. Uzrunājot sociālos darbiniekus, Sociālā dienesta vadītāja Inga Kārkliņa sacīja: “Šodien vēlos izteikt visdziļāko pateicību par […]

Cēsu Valsts ģimnāzijas saime atgriežas mājās

00:00
24.03.2025
91

20.martā, pēc apjomīgiem rekonstrukcijas darbiem atklāta Cēsu Valsts ģimnāzijas atjaunotā ēka. Mācību iestāde, kuras sākotnējais nosaukums ir Cēsu Valsts vidusskola, dibināta 1925.gadā, un šogad skola atzīmē simtgadi. Ģimnāzijas vēsturiskās ēkas celtniecība sākās dažus gadus pēc skolas dibināšanas – 1937. gada pavasarī, kad kalniņā aiz sliežu ceļa svinīgi ielika pamatakmeni jaunbūvei. Tā projekta autors bija Indriķis […]

Tautas balss

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
15
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
22
10
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
19
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
37
56
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
17
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Sludinājumi