Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

Sēja nav tikai pavasara ziņā

Sarmīte Feldmane
00:00
23.03.2025
110
Priek Sap2

Tas ir jāzina. Priekuļu Pētniecības centra zinātnieku un dažādu nozaru speciālistu padomos ir vērts ieklausīties. FOTO: Sarmīte Feldmane

“Plaukstas lieluma pavasaris” – ar tādu nosaukumu pirms aktīvās darba sezonas zemnieki satikās Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā, lai  uzzinātu jaunākās tendences un citas aktualitātes zemkopībā. 

Drabešu pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” saim­nieks Jānis Sietiņsons “Dru­vai” atzina,  ka pavasaris vienmēr ir pārdomu brīdis. “Var sēt un var nesēt, bet abos gadījumos ir jābūt pamatojumam, kāpēc kaut ko darīt vai ne. Katru pavasari jau ir cerība, ka šī būs tā veiksmīgā sezona,” bilda lauksaimnieks un pastāstīja, ka bioloģisko sēklaudzētāju skaits samazinās, jo pieprasījums pēc sertificētas sēklas ir mazs. To izmanto tikai desmit piecpadsmit procentos sējumu.    Skandināvijas valstīs tie esot ap 70 procentiem.    “Arī ražas    tur tā­das, par kādām varam sapņot, bet augsne taču nav auglīgāka. Un iemesls – trūkst      zināša­nu,”pastāstīja J.Sietiņsons. “Kal­na Smīdēs” audzē  ziemas, vasaras kviešu, auzu, griķu, sējas zirņu, lauku pupu, sarkanā āboliņa, eļļas rutka, ziemas ripša un vēl citu kultūru sēklu. Zemnieks vairāk par divām trešdaļām ražas pārdod kaimiņvalstīs, kaut labprātāk ar sertificētu sēklu nodrošinātu vietējos zemniekus.

Valsts Augu aizsardzības dienesta Sēklu kontroles departamenta vadītāja    Liena    Jaunze­me  pastāstīja, ja pirms gadiem 70 procenti izaudzētās sēklas bija labība, tagad palielinājušās zālāju platības, pupu audzēšana. Tas sais­tīts ar zaļināšanu.

“Sēklaudzēšana ir nozīmīga Latvijas lauksaimniecības daļa, kas nodrošina ne tikai mūsu neatkarību, bet krīzes situācijā tas ir drošības garants spējai sevi nodrošināt. Tomēr sēklaudzēšanas platību ir samērā maz.  Lauk­saim­nieki cenšas aizvien pamēģināt kādu jaunu šķirni. Taču katrai šķirnei ir jāpierod pie vietējiem apstākļiem, zemniekam jāiemācās to audzēt, jāiegūst pieredze,” uzsvēra L.Jaunzeme un    piebilda, ka sēklu piedāvājums ir ļoti plašs, kviešiem vien pērn bija pieejamas 49 šķirnes, pirms gada 44. Līdzīgi ir ar citiem kultūraugiem. Taču lielākoties plašo piedāvājumu veido citās valstīs izaudzētā sēkla, pietrūkst zināšanu, lai izaudzētu labu, kvalitatīvu ražu. Ne visi iepirkto sēklu tirgotāji ļauj to pavairot, un zemniekiem katru pavasari jāpērk dārga sēkla. Pēdējos trijos gados    piedāvājumā mainījušās 152 šķirnes.

“Katrā sugu grupā ir arī Latvijā selekcionētās šķirnes. Tauriņzie­žiem praktiski konkurentu nav. Mūsu šķirnes nav sliktākas par ievestajām, un ir zemnieki, kuri tās audzē vairākus gadus un vērtē, ka ražīgas. Ja pamēģina tikai vienu    gadu, vērtējums, vai tā piemērota, ir pārsteidzīgs,” skaidroja L.Jaun­zeme.
Pētniecības centra zinātnieces iepazīstināja gan ar jaunākajām Priekuļos selekcionētajām šķirnēm, gan labi zināmajām, kuras aizvien audzē.

Semināra dalībnieki pirmie varēja iepazīties ar jaunākajām Latvijā selekcionētajām, vien pirms dažām dienām reģistrētajām šķirnēm. Tie ir kailgraudu mieži ‘Gunika’, kartupeļi ‘Vil­mara’, vasaras mieži  ‘Salvis’, vasaras kvieši ‘Rokko’ un ziemas kvieši ‘Umberto’.  Priekuļi plaši zināmi ar selekcionētajām kartupeļu šķirnēm, bet ir arī pākšaugu selekcijas centrs, ir iecienītas zirņu šķirnes ‘Bruno’ un ‘Retrija’, par tām interesi izrādījuši zemnieki arī citās valstīs.    Atdzimst zālāju selekcija, gādājot, lai Latvijā vienmēr būtu pieejamas dažādu āboliņa un stiebrzāļu sugu un šķirņu sēklas. Priekuļu Pēt­niecības centra vadītāja Baiba Palse    atgādināja, ka zālāji ir un būs. Centra agroekoloģijas ekspertes Līvija Zariņa un Dace Piliksere sniedza vērtīgas rekomendācijas, kā samazināt nezāļu risku un palielināt šķirņu ražu, audzējot starpkultūras.   

L.Jaunzeme atzina, ka diemžēl ne katrs sēklaudzētājs māk izaudzēt kvalitatīvu sēklu, jo pietrūkst tehnoloģiju un zināšanu, bet prasības, kādai jābūt sertificētai sēklai, ir augstas.

Selekcionāri strādā, top jaunas šķirnes, kuras piemērotas mūsu laikapstākļiem, augsnei. Tās audzējot, varam būt droši, ka būs, ko sēt un zinātnieki pašu mājās varēs radīt aizvien kaut ko jaunu.

Zemnieki runāja ne tikai par gaidāmo sēju, bija iespēja iepazīties ar divām atšķirīgām elektroniskām lauksaimniecības ražošanas datu uzskaites sistēmām. Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) eksperts Māris Kliģis dalījās ar svarīgām niansēm par VAAD Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmu, bet Latvijas Lauku konsultāciju centra konsultants Valters Dambe iepazīstināja ar “Mans lauks” sistēmas būtiskākajiem aspektiem. Par aktualitātēm, projektiem informēja Lauku atbalsta dienesta Ziemeļvidzemes reģionālās pārvaldes Lauksaimnie­cības un lauku attīstības daļas vadītāja Gita Ulmane. Kā atzina lauksaimnieki, iespējas ir, izvēle, ko izmantot, katra paša ziņā.

“Vai sēja būs agra, to redzēsim, nevajag riskēt, ja nu pašās marta beigās varētu sēt. Pavasaris ir mainīgs, ne tikai jāskatās kalendārā,    jāiet arī dabā. Vēl priekšā cīruļputenis,” vērtējot agro pavasari, “Druvai” teica J.Sietiņsons.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
18

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
44

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
126

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
46
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
137

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
360

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
14
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
14
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi