Sauklis “Cēsu novads pievelk” Līgatnei tūristus nepievelk

Vairāk nekā 20 Līgatnes puses tūrisma uzņēmēji ar ieinteresētību ieradās uz tikšanos ar Cēsu pašvaldības Uzņēmējdarbības un tūrisma pārvaldes speciālistiem.

Jautājumu, kuras svarīgi noskaidrot, bija daudz – gan Tūrisma informācijas centra (TIC) nākotne,gan Līgatnes vieta un loma novada tūrisma attīstībā nākotnē, gan sadarbības iespējas, kādas piedāvā pašvaldība un ko tā iecerējusi darīt, lai tūrisma nozare Līgatnē attīstītos.

Pašvaldības speciālisti iepazīstināja ar statistiku, cik tūristu pērn pabijis novadā, pastāstīja, ka pamazām tiek nomainīti informatīvie stendi, ka novads tiek reklamēts starptautiskās tūrisma izstādēs, ka tiek stiprināts Cēsu novada zīmols, domāts par produktiem un maršrutiem dažādām mērķgrupām. Uzmanīgi noklausījušies, ka TIC Līgatnē turpinās darbu un netiks likvidēts, ka ir apstiprināts projekts pastaigu taku laipu nomaiņai, taps pastaigu karte, pie dzelzceļa stacijas būs informācija par Līgatni, kā, kur nokļūt, ko apskatīt, ka beidzot būs arī digitālais stends, par kuru tiek runāts jau krietnu laiku. Izskanēja arī pārmetumi uzņēmējiem, ka viņi neatbild uz e-pastiem.

Noklausījusies informāciju, “Māja klusumā” saimniece Vineta Zepa”Druvai” atzina, ka ir žēl laika, kas izniekots tukšu salmu kulšanai, jo šo pašu teoriju dzirdējusi sanāksmē pirms trim gadiem.

Līgatnieši atklāti izteica problēmas un pauda neapmierinātību par to, kā novadā tiek vadīta, attīstīta tūrisma nozare, ka sešu gadu laikā Līgatne ir zaudējusi savu vietu, tā vairs nav galamērķis.

“Līgatne ir pazudusi Cēsu mārketingā. Ir sarežģīti izplatīt informāciju, tūristu skaits ar katru gadu samazinās,” viedokli pauda “Zeit” saimnieks Marģers Zeitmanis. Līgatnieši vairākkārt uzsvēra, ka ļoti būtiski ir, lai atkal tiek atjaunota mājaslapa visit.ligatne.lv, jo meklēt Līgatni Cēsu novada tūrisma lapā ir izaicinājums un jārēķinās arī ar to, ka ne jau katrs zina, ka Cēsu novads un Līgatne ir administratīvi saistīti.
“Jau pirms pieciem gadiem teicu, ka šaujam pienā. Tūrismā pirmais ir produkts, tam seko klasteris un tad reģions. Cēsis izvēlējušās iet citu ceļu – caur reģionu attīstīt produktus. Šis modelis nestrādā,” vērtēja līgatnietis Ainārs Šteins.

Līgatnes uzņēmēji apsvēruši ideju veidot savu klasteri (klasteris – objektu grupa ar noteiktu iezīmju kopu; Ilustrētā svešvārdu vārdnīca). Pirms novadu reformas tas veiksmīgi darbojās, kopā līgatniešiem bija arī uzņēmēji no Mores, Nītaures. Klasterī uzņēmēji paši risinātu ar tūrismu saistītos jautājumus, un, ja tā, tad finansējums, kas tiek plānots Līgatnei, būtu jāsaņem darītājiem.

“Cēsu novadā ir unikālas iespējas piedāvāt nevis vienu, bet četrus produktus: Līgatni, Cēsis, Straupi un Piebalgu. Kad 2008., 2009. gadā tika izveidots Līgatnes klasteris, tad sākās uzrāviens un, pateicoties tam, Līgatne attīstījās un mums ir tik daudz. Katrā klasterī produktu piedāvājums tūrismam ir atšķirīgs. Ir vērts pavērtēt Līgatnes stāstu, kā tas darbojas. Naudu vairāk nevajag, ir jāmaina filozofija un pieeja. Tūrists nebrauc uz teritoriju, ko tik ļoti cenšamies reklamēt, bet uz konkrētiem objektiem, produktiem.

Tūrisma nozari vērtēt pēc naktsmītnēs pavadītā laika neko neuzzinām. Tūrists, piemēram, no Norvēģijas izvēlas pieturpunktu, kur apmetas, tad brauc uz Igauniju, Lietuvu, Ventspili, Daugavpili. Latvija ir tik maza, ka nakšu skaits neko neizsaka,” viedokli pauda A. Šteins.

Tūrisma nozares speciālisti vairākkārt atgādināja, ka novadā nozare pēc administratīvās reformas vairākkārt mainījusi pārvaldītāju, ka nevar skaidrot, kāpēc pirms sešiem gadiem pieņemti tieši tādi lēmumi.
“Esam viens novads, pārvalde apkalpo visu novadu, budžets nav izdalīts teritoriāli, bet aktivitātēm,” atgādināja D. Ei­henbauma un iebilda, ka novadā tiktu veidoti vairāki klasteri.

Uzņēmēji pacietīgi skaidroja, ka tūrisma attīstībai izraudzītais ceļš nav pareizs. Līgatnieši arī vērtēja, ka “Cēsis pievelk!”, ir ļoti labs sauklis. Taču visticamāk, lai nerastos domstarpības, kāds izdomāja – Cēsu novads pievelk. Kas ir Cēsu novads? “Laimīgā zeme Līgatne”- pievelk, Cēsis pievelk.

“Mēs gribam, lai Līgatne izskan. Ja jau pašvaldība uzņēmusies veikt tūrisma mārketingu, mēs radīsim produktus. Bet nevaram turpināt kā līdz šim. Ja vienas zāles sešus gadus neder, tās jāmaina,” bilda V. Zepa.
Viens no pārvaldes rīkotās tikšanās mērķiem bija arī uzklausītos viedokļus izvērtēt, lai iekļautu novada tūrisma jaunajā stratēģijā. Domājot par nākamajiem gadiem, būtisks uzsvars būs bioreģiona idejas attīstībai tūrismā.

“Mūs neiemācīs un nepie­spiedīs mīlēt Cēsu novadu. Mēs varam būt kopā, pastāvēt, papildināt cits citu. Lūgums pārliecināt lēmuma pieņēmējus, stratēģijas uzsvari ir jāmaina,” cits caur citu teica līgatnieši un uzsvēra, lai lēmumu pieņēmēji un izpildvara ir atvērti un saprotoši, jo ir pierādījies, ka izveidotajā modelī kaut kas nestrādā.

Pārvaldes speciālistiem plānotas tikšanās ar tūrisma uzņēmējiem arī citās apvienību pārvaldēs.