Satversmes tiesas kolēģija 27.jūnijā ierosinājusi vairākas lietas par Ministru kabineta 2007.gada 4.septembra noteikumu „Noteikumi par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu”
normu atbilstību Satversmes 1.pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta trešajai un sestajai daļai un 5.pantam, kā arī Administratīvi teritoriālās reformas likuma 6.1 panta pirmajai un ceturtajai daļai.
Satversmes 1.pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.pantā cita starpā paredzēts, ka pamatā valsts pienākumus pēc iespējas realizē tā vara, kas atrodas vistuvāk pilsoņiem, ka plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā par jautājumiem, kas tieši attiecas uz vietējo varu, ar tām nepieciešams konsultēties, cik iespējams savlaicīgi un atbilstoši. Hartas 5.pants paredz, ka vietējās varas teritoriju robežas nav atļauts mainīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts. Savukārt Administratīvi teritoriālās reformas likuma 6.1 panta normas paredz kārtību, kādā tiek noteikts vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālais iedalījums.
Atsevišķas lietas ierosinātas deviņu pašvaldību, tai skaitā pēc Amatas novada domes
pieteikuma. Viena lieta ierosināta pēc 22 pašvaldību, tai skaitā Priekuļu un Raunas pagasta padomes kopīgā pieteikuma. Kopumā
ierosinātas desmit lietas.
Ministru kabinets ir uzaicināts līdz 11.augustam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
”Jāgaida, kāds būs tiesas spriedums. Ja jau Satversmes tiesa lietas ierosinājusi, tas liecina, ka pašvaldības, aizstāvot iedzīvotāju intereses, rīkojušās viņu interesēs,” ”Druvai” sacīja Raunas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis, viņam piekrīt Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte, piebilstot: ”Dzīvosim, redzēsim. Nav iedzīvotāji tādi, kuri neko nesaprot. Viņiem ir savs viedoklis. Diemžēl ne visiem tas patīk un ir pieņemams.”
Ne tikai pašvaldības vērsušās Satversmes tiesā, lai noskaidrotu, vai novadu reforma Latvijā tiek īstenota likumīgi. ”Druva” ciemojās pie Ainas Dzīvītes Amatas novada Drabešu pagasta Billē. Satversmes tiesai Aina uzrakstījusi savu viedokli. ”Amatas pagasts un Drabešu pagasts jau apvienojās, tagad dzīvoju Amatas novadā. Pašvaldība man tepat. Vai es varēšu izbraukāt uz Cēsīm? Līdz autobusa pieturai tikpat tālu, cik pa taisno ejot uz savu domi. Vēl likvidēs pastu, iedos bankas karti un uz bankomātu pēc lata būs jābrauc uz Cēsīm,” saka Aina Dzīvīte un sakās īpaši neticam, ka Amata paliks neatkarīga, tā esot vien tāda varas vīru spēle. ”Es nevaru klusēt un mierīgi noskatīties. Radio klausījos, kā ministrs Edgars Zalāns teica, ka tās pašvaldības, kuras brīvprātīgi neapvienosies, tiks apvienotas piespiedu kārtā. Vai tiešām atgriežas kolhozu laiki, kad piespiedu apvienoja?” domās dalās Aina Dzīvīte.
Viņa saņēmusi Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja Gunāra Kūtra parakstītu atbildes vēstuli. Tajā
teikts: ”Vēlos pateikties par aktīvo pilsonisko pozīciju un uzmanību pret valstī notiekošajiem procesiem. Satversmes tiesa pieņem Jūsu pausto viedokli zināšanai. Ņemot vērā to, ka Jūsu iesniegtais dokuments nesatur prasījumu, ST tas nav vērtējams kā konstitucionāla sūdzība un nav nododams izskatīšanai tiesas kolēģijās.”
”Ja jau vēstuli izlasīja, varbūt lemjot, vai novadi tiek prātīgi veidoti, atcerēsies, ka vēl kāds ir pret tādu apvienošanu,” saka Aina Dzīvīte un piebilst, ka viņa nespēj tā vienkārši noklausīties un noskatīties, visas tās muļķības un neizdarības, kas notiek valstī. ”Kad veselības ministrs intervijā radio sacīja, ka vecām tantēm nav ko braukt pie ārstiem, vajag sēdēt mājās un
dzert tējas, tad gan noskaitos. Kā tā drīkst runāt cilvēks, kuram valstī uzticēts gādāt par to, lai katrs, kad viņam nepieciešams, tiktu pie ārsta! Uzrakstīju ministrijai savu viedokli. Saņēmu atbildi,” stāsta Aina. Tajā teikts, ka Veselības ministrija, strādājot pie veselības aprūpes sistēmas izmaiņām, lai to padarītu pieejamāku visām iedzīvotāju grupām, izmantos arī viņas viedokli. ”Rakstu tāpēc, lai tie, kuri lemj par mūsu dzīvi, uzzina, kā cilvēki dzīvo, ka arī viņi domā, lai valstī dzīve kļūtu labāka, nevis sliktāka,” saka Aina Dzīvīte un noglauda savu mīluli – kaķenīti Eiropu. Pie vārda tā tikusi, lai atgādinātu, ka dzīvojam taču Eiropā.
Komentāri