Ar svētbrīdi ievadīta Cēsu sv. Jāņa baznīcas restaurācijas darbu pirmā kārta. Kā pastāstīja draudzes priekšnieka vietnieks un baznīcas restaurācijas projekta vadītājs Ainis Ozoliņš, beidzot visas saskaņošanas veiktas un reālie darbi ir sākušies. Pirmajā kārtā plānots veikt pamatu hidroizolācijas sakārtošanu, kanalizācijas, ūdensvada un lietus ūdens kanalizācijas rekonstrukciju, arī kontrforsu stiprināšanu.
Projektu izstrādāja firma “AIG”, darbus veiks SIA “Cel Tik”, kas atzīta par labāko draudzes izsludinātajā konkursā. Kā norāda A. Ozoliņš, viņiem ir pieredze šādu darbu veikšanā, jo uzņēmums strādāja pie Cēsu Jaunās pils atjaunošanas. Būvuzraudzību veiks Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) uzņēmums SIA “Pastorāts”, bet arheoloģisko uzraudzību – Zigrīda Apala.
“Restaurācija sāksies ar rakšanas darbiem, Skolas ielas pusē atrokot baznīcas pamatus pusotra metra attālumā no sienām un trīs metru dziļumā. Tas nepieciešams, lai mitrums vairs neiekļūtu mūros, lai sienas varētu elpot. Šīs problēmas risināšanai esam izvēlējušies šobrīd labāko variantu. Paralēli tam tiks nostiprināti kontrforsi, tā teikt, sakārtotas konstrukcijas, lai pēc tam jau varētu ķerties pie fasādes atjaunošanas. Pirmās kārtas darbu rezultāts vizuāli nebūs īpaši redzams, bet tas nepieciešams, lai varētu domāt par nākamo,” stāsta A. Ozoliņš.
Pirmās kārtas izmaksas ir aptuveni 80 tūkstoši, un tās realizācijai draudze ņēmusi kredītu. Šie darbi nepieciešami, lai varētu ķerties pie nākamā soļa – fasādes krāsošanas. A. Ozoliņš cer, ka, sakārtojot pamatu hidroizolāciju, baznīcas sienas kļūs sausākas. Pirms krāsošanas vēl plānots izpētīt, cik sienas tam gatavas, jo mitras krāsot nav nozīmes. Pirmo kārtu iecerēts pabeigt vēl šogad. Svarīgi, ka darbi notiek laikā, kad atjaunojas arī Rožu laukums. Plānots nobruģēt arī laukumu baznīcas priekšā, tāpēc svarīgi pirms tam pabeigt visus zemes darbus ap to.
Baznīcas restaurācijas otrajā kārtā plānots nokrāsot fasādi, bet trešajā– veikt apkārtnes labiekārtošanu. A. Ozoliņš uzsver, ka svarīgi nokrāsot arī baznīcas torņa jumtu, jo tas tomēr ir pirmais, ko pamana jau pa lielu gabalu: “Apzināmies, ka pagaidām pašiem nav naudas otrās kārtas realizācijai, jo tā ir krietni dārgāka nekā pirmā. Bet uzskatu, ka šis nav tikai draudzes, bet visas pilsētas projekts, jo sv. Jāņa baznīca ir mūsu pilsētas simbols. Draudze negrasās to uzvelt citu pleciem, mēs esam šo darbu iniciatori, bet apzināmies, ka tas kumoss mums ir par lielu. To, ka cilvēki gatavi atbalstīt baznīcas projektus, apliecina lielais atbalsts ērģeļu restaurācijā, kad pusi nepieciešamās summas saziedoja ar baznīcu nesaistīti atbalstītāji.
Šis ir ļoti apjomīgs projekts, bet kurš būs iniciators, ja ne pati draudze. Tas ir mūsu dievnams! Kas vēl ir prioritāte, ja ne baznīca? Esam pietiekami turīgi, lai, pārvērtējot savu saimniecisko darbību, pateiktu – mēs to varam un to darīsim. Vai varam līdz galam, nezinu, jo ekonomiskā situācija tomēr ir samērā neprognozējama, un tā ietekmē arī mūs. Tāpēc aicinu kopīgiem spēkiem to paveikt, lai Cēsīm beidzot būtu balta baznīca. Tā ir arī attieksmes parādīšana, kā rūpējamies par to, kas saglabāts līdz mūsdienām. Padomju laikos centās darīt visu iespējamo un pat neiespējamo, lai šo ēku saglabātu. Baznīca vienmēr bijusi atvērta, un mūsu uzdevums to padarīt vēl pieejamāku un sakārtotāku.”
Komentāri