Cēsu novada pašvaldības mežu apsaimniekošanas mērķi:

• efekīva, uz datiem un tehnoloģijām balstīta mežu apsaimniekošana, sabalansējot vides, ekonomiskās un sociālās vajadzības – apsaimniekošanas vadlīniju un dokumentu aprites procedūras izstrādāšana un ieviešana;
• meža ekosistēmu noturības, ekoloģiskās vērtības, produktivitātes uzlabošana un uzturēšana – savlaicīga meža atjaunošana, aizsardzība un kopšana;
• vides aizsardzība – īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, ainaviski vērtīgo teritoriju, mikroliegumu, īpaši aizsargājamo biotopu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu, kultūras pieminekļu, dabas vērtību saglabāšana un aizsardzība;
• ilgtspējīga koksnes resursu plūsmas nodrošināšana – pieļaujamais cirsmu pārdošanas fonda apjoms tiek sabalansēts ar koksnes ikgadējo pieaugumu;
• iedzīvotāju izglītošana, informēšana un iesaiste sabiedrībai piederošo mežu apsaimniekošanā – informācijas pieejamība ar iespēju izteikt viedokli pirms plānoto darbību uzsākšanas.
  Ieņēmumi, kas tiek iegūti no cirsmu pārdošanas vai citām pašvaldības mežu apsaimniekošanas darbībām, tiek novirzīti mežu apsaimniekošanai un pašvaldības investīciju projektu realizācijai.

Avots: Cēsu novada pašvaldības mežu apsaimniekošanas koncepcija versija Nr.1/2024

Visvairāk pašvaldības meža platību – Līgatnes pusē

“Pašvaldības mežu ikgadējais krājas pieaugums ir aptuveni 15 000 kubikmetru gadā, līdz ar to, ņemot vērā ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principu, ka ciršanas apjoms nepārsniedz pieaugumu, pašvaldības mežos cirsmu fonds netiek plānots lielāks, kā mežs spēj atjaunot,” “Druvai” paskaidro Cē­su novada Centrālās administrācijas Attīstības pārvaldes Vides un klimata neitralitātes nodaļas mežu apsaimniekošanas speci­ālists Ritvars Šilkovs, iezīmējot situāciju ar pašvaldības īpašumā esošajām mežu teritorijām.

Viņš arī pastāsta, ka 2026. gadā plānots veikt koku stādīšanu aptuveni 20 hektāru platībā, iestādot ap 30 000 koku, kā arī veikt jaunaudžu kopšanas darbus un meža īpašumu robežu sakārtošanu.

“Katrā ziņā pašā pamatā paš­valdības mērķis mežu apsaimniekošanā ir līdzsvars. Mežs nav tikai ienākumu avots – tā ir vide rekreācijai, bioloģiskās daudzveidības pamats un klimata stabilizētājs. Pašvaldības uzdevums ir apsaimniekot mežus tā, lai tie kalpotu gan šodienas iedzīvotājiem, gan nākamajām paaudzēm,” akcentē speciālists, piebilstot, ka mežu apsaimniekošana pašvaldībā notiek saskaņā ar 2024. gadā izstrādāto mežu apsaimniekošanas koncepciju, ar kuru var iepazīties “www.cesis.lv” sadaļā “Vide”.
Jāpaskaidro, ka Cēsu novada pašvaldībai pēc Meža valsts reģistra datiem īpašumā vai valdījumā esošā meža platība sastāda 1898,89 hektārus.

Inventarizāciju atjauno pakāpeniski

“Aptuveni 90 hektāros vēl nav veikta pirmreizējā inventarizācija, kā arī 155 ha tās derīguma termiņš ir beidzies. Salīdzi­nājumam – divus gadus iepriekš tie bija aptuveni 650 hektāri,” izstāsta R. Šilkovs, paskaidrojot, ka pašvaldība meža inventarizāciju atjauno pakāpeniski, prioritāti piešķirot aktīvai apsaimniekošanai paredzētajām teritorijām.

Kā pamato pašvaldības mežu speciālists, tas ir svarīgs uzdevums tuvākajiem gadiem, jo bez inventarizācijas nevar plānot saim­niecisko darbību. Apmē­ram 36 % pašvaldības mežu – 674 hektāri – atrodas Gaujas Na­cionālā parka (GNP) teritorijā, kas savukārt nozīmē, ka šajās vietās saimnieciskā darbība notiek ar papildu nosacījumiem. No kopējās mežu platības, tajā skaitā GNP, 188 hektāri ir aizsargājamie meži, kur saimnieciskā darbība nav atļauta, bet 616 hektāri ir saudzējamie meži, kur aizliegta kailcirte, tātad būtiska daļa pašvaldības mežu tiek apsaimniekota ar ierobežojumiem. Jāpiebilst, ka meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir jānodrošina, lai īpašumā vai tiesiskajā valdījumā tiktu veikta pirmreizēja meža inventarizācija, un dati jāiesniedz VMD, kur tos uzglabā informācijas sistēmā “Meža valsts reģistrs”. Vismaz reizi 20 gados ir jāveic atkārtota meža inventarizācija, arī šie dati ir jāiesniedz VMD. Tas tiek regulēts ar Meža likumu. Ritvars Šilkovs zina teikt, ka Cēsu novada pašvaldības mežu platībās lielāko daļu veido skuju koki – egle un priede. Ja raugās uz mežaudžu sadalījumu pa valdošajām koku sugām, egle aizņem 30 %, priede – 28 %, bērzs – 25 %, baltalksnis – 10 %, apse – 4 %, bet citi – 3 %.
“Šāda struktūra nodrošina stabilu pieaugumu un ļauj elastīgi plānot cirtes atbilstoši tirgus situācijai,” teic R. Šilkovs.

No kopējās mežu platības aptuveni 60 hektārus aizņem izcirtumi, kuros mežsaimnieciskā darbība ir veikta laika posmā no 2021. līdz 2025. gadam. Šiem izcirtumiem atjaunošanas termiņš pēc Meža valsts reģistra datiem ir no 2026. līdz 2034. gadam. Aptuveni 170 hektārus aizņem jaunaudzes (audzes, kuru vecums nepārsniedz 20 gadus). Pašvaldības mežos dominē pieaugušas un pāraugušas audzes – kopā vairāk nekā puse no kopīgās platības.

“Tas nozīmē, ka tuvākajos gados būs jāplāno atjaunošanas cirtes, lai izlīdzinātu vecum­struktūru. Ja mežs noveco pārāk vienlaicīgi, nākotnē veidojas nevienmērīga koksnes pieejamība un ekoloģiski riski,” skaidro speciālists.

Veci vai dabiski boreāli meži – vairāk nekā 200 hektāru

Ja skatās pēc Cēsu novada pagastiem un pilsētas teritorijas, visvairāk meža platību ir Līgatnes apvienībā, kā arī Vec­piebalgas un Priekuļu apvienībās, bet mazāk – Cēsu pilsētā un Pārgaujas pusē.

Saskaņā ar dabas datu pārvaldības sistēmas “Ozols” datiem pašvaldības īpašumos pēc platības lielākie sastopamie Eiropas Savienības nozīmes biotopi ir veci vai dabiski boreāli meži – 205 hektāru apmērā, savukārt lakstaugiem bagāti egļu meži – 47 hektāri. Jāpaskaidro, ka veci vai dabiski boreāli meži ir pārsvarā priežu un egļu, kā arī bērzu, apšu un jaukti meži, kuriem raksturīga neliela saimnieciskās darbības ietekme vai tā ilgu laiku nav bijusi vispār. Šādi veci un dabiski meži ar dažādu sugu, izmēru un vecuma kokiem un kritalām ir neaizstājama dzīvotne daudzām apdraudētām sugām, īpaši sūnām, ķērpjiem, sēnēm un vabolēm, arī putniem. Biolo­ģiskās daudzveidības ziņā šī ir nozīmīgākā Latvijas mežu daļa, tomēr mūsdienās no dabiskiem veciem mežiem atlikuši vien nelieli fragmenti – tie kopumā aizņem tikai 0,5 % no Latvijas teritorijas vai 1 % no visiem Lat­vijas mežiem. Tieši vecus vai dabiski boreālus mežus Latvijas Dabas fonds (LDF) nosauca par Gada dzīvotni 2019. gadā, uzsverot, ka veco un dabas vērtībām visbagātāko mežu Latvijā paliek arvien mazāk. Par to liecina arī Dabas skaitīšanas rezultāti – šādu meža nogabalu skaits samazinās un tie ir ļoti sadrumstaloti. Tāpēc 2019. gadā LDF īpaši aicināja novērtēt un sargāt unikālo dzīvotni, kuras vērtību noteikti sajutis ikviens, kurš bijis lasīt mellenes vai brūklenes vecā mežā, vērojis varenos vecos kokus un baudījis dabas daudzveidību, akcentējot faktu, ka vecie meži skaidri parāda – nav dabiska meža, kas būtu miris. Jo mežs ir vecāks, jo tas dzīvāks par dzīvu un vērtīgāks no dabas daudzveidības viedokļa.

Veci vai dabiski boreāli meži ir ziemeļiem raksturīgi meži. Koku stāvā dominē skujkoki. Mūžzaļās skujas salīdzinājumā ar tikai pavasarī plaukstošajām un viegli ievainojamajām platajām lapkoku lapām ļauj šim mežam augšanai izmantot visu īso ziemeļu vasaru, kā arī vēso pavasari un rudeni. Priedes un egles piešķir mežam raksturīgo krēslaino noskaņu, zemsedzei raksturīgi tumši zaļi toņi, ko bagātīgi sniedz skujkokiem uzticamie sīkkrūmi: mellenes, sausos priežu mežos arī brūklenes, miltenes un vistenes. Krāsainību koku stāvā piešķir bērzi un apses, kā arī krūmu stāvs ar pīlādzi un krūkli, bet zemsedzē sīkkrūmi mijas ar sūnu un ķērpju paklāju, egļu mežos ar bagātīgām zaķskābeņu audzēm.