Uz Latvijas basketbola izlases sagaidīšanu Rīgā pie Brīvības pieminekļa, kas notika vakar, devās arī kupls pulks cēsnieku.
Cik daudzo tūkstošu sagaidītāju vidū bija mūsu novada iedzīvotāju, nav zināms, bet ir zināms, ka organizētā braucienā no Cēsīm ar trim autobusiem devās aptuveni 150 sagaidītāji. Šo iespēju sagādāja novada pašvaldība, sākotnēji informējot, ka būs divi autobusi, bet, redzot lielo interesi, noorganizēja arī trešo. Braucēju vidū galvenokārt Cēsu Sporta skolas basketbola nodaļu audzēkņi, bet bija arī citi interesenti. Arī Aigars Penezis, kurš var lepoties ar autogrāfu kolekciju, kurā ir vairāk nekā 630 populāru cilvēku, galvenokārt sportistu, autogrāfi. Jautāts, cik autogrāfu pietrūkst no šīs basketbola izlases spēlētājiem, Aigars saka, ka vieglāk pateikt, cik ir: “Saraksts nav liels, ir Rodiona Kuruca paraksts, ir Artūra Žagara un Dāvja Bertāna autogrāfi, tas arī viss. Ir vēl daudz, ko vākt, bet maz ticams, ka šodien autogrāfu grāmatu izdosies papildināt, lai gan līdzi tā, protams, ir. Biju pavasarī arī uz hokeja izlases sagaidīšanu, paliku vairākus desmitus metru no pieminekļa, bet sajūta tika gūta, un šodien arī tā būs! Taču gan jau būs pasākumi, kad mani ceļi krustosies ar kādu no basketbolistiem, tad arī būs autogrāfs.”
Pasaules kausa izcīņa basketbolā, lai arī jau vēsture, Latvijā vēl ilgi būs sarunu temats, jo mūsu izlases basketbolisti tiešām paveica varoņdarbu, savā debijā izcīnot augsto piekto vietu! Basketbolisti turnīram pielika izcilu punktu, pārliecinoši pārspējot Lietuvas izlasi 98:63. Šajā spēlē izlases rindās rezultatīvākais bija cēsnieks Artūrs Kurucs, gūstot 20 punktus, Rodionam Kurucam – 11 punkti.
Jautāju A. Penezim, kurš bijis cieši saistīts ar basketbolu, vai 5.vieta bijis pārsteigums, viņš saka, ka esot optimistiskais fans, kurš cerējis, ka izdosies izkļūt no grupas, prognozējis arī uzvaru pār Lietuvu pēdējā spēlē.
Ar savu mazo meiteņu komandu sagaidīt basketbolistus devās arī treneris Kristaps Ronis, kurš uz jautājumu, vai tagad treneriem basketbolā būs liels jauno spēlēt gribētāju pieplūdums, teica: “Cerams, un tas jau tagad jūtams!”
Basketbolistu pulkā arī divas jaunietes, kuras nav saistītas ar šo sporta veidu, – Sanija Alksne no Cēsu Valsts ģimnāzijas un Laura Puķīte no Pilsētas vidusskolas. Viņas saka, tam, ka esi basketbolā vai nē, nav nozīmes, ir jābrauc atbalstīt savējos. Abas bijušas sagaidīt arī hokeja izlasi, tāpēc tikai saprotami braukt tagad: “Sekojām līdzi visām spēlēm, tas prasīja daudz nervu, īpaši, kad mūsējie spēlēja pret Vāciju. Piektā vieta, tas ir izcils un tiešām neplānots iznākums. Malači!”
Lai Cēsu līdzjutējus lielajā pūlī pamanītu, bija gādāts par baloniem ar uzrakstu “Cēsis”, sagaidītāju rokās dažādi plakāti ar brāļu Kurucu attēliem, arī pašvaldības izgatavotie plakāti “Cēsu novads lepojas ar brāļiem Kuruciem”.
Jaunie basketbolisti atzīst, ka šis notikums, sagaidīšana, gan pats finālturnīrs paliks atmiņā uz mūžu. Brāļu Kurucu veikums izlasē esot vislabākais apliecinājums, ka ikvienam ir iespēja, ja vien ir vēlme nopietni trenēties, visu liekot uz vienu mērķi – basketbolu. Tas neesot viegli, bet ir paveicams!
Vai arī Cēsu pašvaldība plāno rīkot kādu īpašu sagaidīšanu Rodionam un Artūram Kuruciem? Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Aleksandrs Abramovs pastāstīja, ka to ar lielāko prieku būtu darījuši, diemžēl abi brāļi Latvijā būšot vien pavisam īsu brīdi, jo katrs dodas uz savu komandu, lai sāktu gatavoties jaunajai sezonai. Tāpēc dota iespēja cēsniekiem būt klāt sagaidīšanā Rīgā. Taču gan jau būs brīdis, kad basketbolisti atbrauks arī uz savu dzimto pilsētu, uz Cēsu Sporta skolu, kur sākuši basketbola gaitas.
Aizvadītajā Pasaules kausā Rodions Kurucs bija laukumā visās astoņās spēlēs, vidēji vienā pavadot minūtes 25. Viņš guva 63 punktus jeb vidēji 7,9 spēlē. Viņa kontā arī 49 atlēkušās bumbas zem groziem, vidēji 6,1 spēlē.
Artūrs Kurucs arī spēlēja viss astoņas spēles, laukumā vidēji pavadot 17,2 minūtes. Guva 59 punktus, vidēji 7,4 spēlē.
Komentāri