AS “Sadales tīkls” šogad visā Latvijā plāno veikt elektrolīniju trašu un aizsargjoslu attīrīšanu no bīstamiem kokiem un zariem 5500 kilometru garumā, lai ilgtermiņā nodrošinātu klientiem drošu un nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi, kā arī paaugstinātu iedzīvotāju un apkārtējās vides drošību, aģentūru LETA informēja “Sadales tīklā”.
Atjaunojot elektroapgādes infrastruktūru un turpinot gaisvadu elektrolīniju pārbūvi kabeļu līnijās, piecu gadu laikā elektrotīkla bojājumu skaits ir samazinājies par 36%.
“Sadales tīkla” elektrotīkla kopgarums sasniedz gandrīz 95 000 kilometru, no kuriem vairāk nekā 66 000 kilometru ir gaisvadu elektrolīnijas un 21 000 kilometru no tām šķērso mežainas teritorijas.
2014.gadā elektrolīniju trases attīrītas 4661 kilometra garumā, 2015.gadā – 5451 kilometra garumā, bet šogad “Sadales tīkls” trašu tīrīšanas darbus plāno veikt vismaz 5500 kilometru garumā. Paveikto darbu ieguvums ir elektrotīkla bojājuma skaita un klientu elektroapgādes pārtraukuma laika samazināšanās. Salīdzinot ar 2014.gadu, pērn kopējais bojājumu skaits samazinājās par 23% un pārtraukumu ilgums – par 18%, bet no 2007.gada elektrotīkla bojājumu skaits ir samazinājies gandrīz uz pusi – par 49%.
Elektrolīniju trašu tīrīšanu un bīstamo koku un zaru nozāģēšanu elektrolīniju aizsargjoslās “Sadales tīklam” jāveic reizi četros gados. Aptuveni 20% no plānotajiem elektrolīniju trašu tīrīšanas darbiem “Sadales tīkls” veic pašu spēkiem, savukārt lielāko daļu no šiem darbiem, kā arī bīstamo koku nozāģēšanu veic uzņēmuma piesaistīti komersanti, kuri tiek izvēlēti, balstoties uz atklātu iepirkumu procedūru rezultātiem.
Tomēr saskaņā ar Aizsargjoslu likumu elektrolīniju aizsargjoslās bīstamo koku izciršanu vai to zaru apzāģēšanu savlaicīgi var arī veikt zemes īpašnieks vai valdītājs. Šie darbi jāsaskaņo ar “Sadales tīklu” un nepieciešamības gadījumā jāveic elektrolīnijas atslēgums. Zemes īpašniekam koki un krūmi jāaudzē un jāuztur tā, lai tie neapdraudētu elektrolīniju darbību. Aizsargjoslās nocirstie koki, krūmi un zari ir zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja īpašums, tādēļ pēc trašu tīrīšanas darbiem vai bīstamo koku nozāģēšanas koksne tiek atstāta elektrolīnijas trases pēdējā metrā vai vietā, kura ir saskaņota ar zemes īpašnieku.
Aizsargjoslu likums nosaka, ka elektrolīnijas trases ir uzturamas brīvas no kokiem un krūmiem, kas gar vidējā sprieguma gaisvadu elektrolīnijām ir 6,5 metri uz abām pusēm no elektrolīnijas ass, bet apdzīvotās vietās 2,5 metri, savukārt aizsargjoslās ārpus elektrolīniju trasēm jāveic elektrolīniju apdraudošo koku un zaru nozāģēšana. Meža zemēs gar vidējā sprieguma elektrolīnijām bīstamo koku nozāģēšanu drīkst veikt 30 metru attālumā uz abām pusēm no gaisvadu elektrolīnijas ass, bet zemsprieguma elektrolīnijām 6,5 metru attālumā no elektrolīnijas ass. Bīstamo koku un zaru nozāģēšanu var veikt arī meža īpašnieks, iegūto koksni izmantojot savām vajadzībām.
Elektroapgādes drošumu un kvalitāti ietekmē arī regulāra un savlaicīga elektroapgādes infrastruktūras uzturēšana, atjaunošana un modernizācija, tostarp plānveidīga gaisvadu elektrolīniju pārbūve kabeļu līnijās. “Sadales tīkla” gaisvadu elektrolīniju pārbūvi par kabeļu līnijām izvērtē atbilstoši uzņēmuma attīstības plānam, finansējumam un prioritātēm. Primāri tiek veikta to vidējā sprieguma elektrolīniju pārbūve par kabeļu līnijām, kuras nodrošina elektroapgādi apdzīvotām vietām ar vairāku simtu un tūkstošu iedzīvotāju skaitu, un īpaši svarīga ir elektrolīniju pārbūve, kuras šķērso mežainus un purvainus apvidus. Katru gadu visā Latvijā ap 750 kilometru zemsprieguma un vairāk nekā 250 kilometru vidējā sprieguma gaisvadu elektrolīnijas tiek pārbūvētas par kabeļu līnijām.
Komentāri